Ja nereģistrēsies Latvijā, tad nelegāls. Kā plāno sakārtot takšu nozari? 0
Pagājušajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kurā paredzēti vairāki grozījumi – gan attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, gan arī uz tīmekļvietnēm un mobilo vietņu pakalpojumiem. Taču atbalstītie grozījumi jau ir radījuši dažas neskaidrības, uz ko norāda pakalpojumu sniedzēji, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Likumprojektā noteiktas papildu prasības attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilo vietņu pakalpojumiem. Plānots, ka pakalpojuma reģistrāciju veiks Autotransporta direkcija.
Ja tiks konstatēts, ka pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts vai tas neievēro normatīvo aktu prasības, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes darbību varēs apturēt. Vienlaikus līdz ar grozījumiem par pakalpojumu veikšanu gan pakalpojuma sniedzējam, gan pārvadātājam noteikta solidāra atbildība.
Sarunā ar “LB” platformas “Bolt” (ex-“Taxify”) reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis norāda, ka regulējuma pilnveidošanu “Bolt” atbalsta.
Pēc viņa teiktā, Autopārvadājumu likuma grozījumos ieliktas vairākas labas lietas, tomēr tajos ir arī panti, kas iezīmē būtiskus riskus pasažieru pārvadājumu pakalpojumu attīstībai.
Likumā ir vairāki līdz šim neizdiskutēti risinājumi, kas šobrīd rada neskaidrības un jautājumus.
Viens no svarīgākajiem ir mobilo lietotņu bloķēšana. Proti, jaunais regulējums paredz, ka Latvijā varēs strādāt tikai šeit reģistrētas lietotnes. Savukārt pārkāpumu gadījumā reģistrāciju anulēs, bet lietotnes darbība valsts teritorijā tiks bloķēta.
K. Ķezberis atzīst, ka reģistrācijas ieviešana ir pareizs solis. Tas veicinās lielāku caurspīdīgumu. Kā zināms, ne visas pasažieru pārvadājumu platformas ir juridiski pārstāvētas Latvijā, neraugoties uz to, ka šeit ļoti aktīvi darbojas.
“Bolt” Latvijā ir reģistrēts, ievēro regulējumu un maksā nodokļus, tāpēc vienādi spēles noteikumi visiem tirgus dalībniekiem ir ļoti svarīgi, uzsver “Bolt” vadītājs Latvijā.
Viņš arī norāda – lai noteikumus ievērotu, nepieciešams kontroles mehānisms, tomēr pagaidām viņam nav pārliecības, ka tas vispār darbosies. Tas skaidrojams ar to, ka jaunajā regulējumā nav definēts, kuras institūcijas veiks “nelegālo” lietotņu bloķēšanu. Tāpat neesot skaidrs, kādā veidā bloķēšana notiks.
“Vai tiešām to nevarēs apiet? Mūsdienu tehnoloģijas tomēr itin viegli ļauj atrast apkārtceļus, lai nonāktu pie lietotāja. Ja tirgū pakalpojumus turpinās piedāvāt arī nereģistrētas lietotnes, kurām būs vienalga par vietējo regulējumu, tad jaunajai kārtībai nebūs nekādas nozīmes, ēnu ekonomika netiks samazināta, savukārt “legālās” lietotnes būs nekonkurētspējīgas,” vērtē K. Ķezberis.
Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns “LB” skaidro, ka ministrijā patlaban tiek strādāts pie tā, lai varētu bloķēt tās lietotnes, kuras nebūs reģistrētas, bet, ja neizdosies uzreiz bloķēt, varēs publiski paziņot par nelikumīgām.
Kā piemēru viņš min lietotni “Yandex”, kura patlaban vēl nav sastopama nekādā oficiālā veidā, bet zīmols redzams visur. Ja nereģistrēsies, “tad varēs pateikt, ka šis piedāvājums nav legāls”.
Sektora pamatproblēma
Tomēr sektora pamatproblēma ir nodokļu režīms, kas gan taksometriem, gan “baltajiem numuriem” ir neefektīvs un neveicina ēnu ekonomikas samazināšanos. Pēc K. Ķezbera domām, šis jautājums gan jārisina ar grozījumiem citos likumos, ne Autopārvadājumu likumā.
“Pirms diviem gadiem ieviestais sociālā nodokļa avansa ikmēneša maksājums 130 eiro apmērā par taksometru sevi nav attaisnojis. Jā, nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir auguši, taču taksometru šoferu sociālā aizsardzība nav palielinājusies, savukārt ēnu ekonomika nav sarukusi.”
K. Ķezberis arī atgādina, ka, pieņemot šā gada budžetu, tāds pats sociālā nodokļa avansa maksājums attiecināts arī uz automašīnām ar baltajiem numuriem. Gan vairāku ministriju ierēdņi, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits, turklāt arī publiski Saeimas komisijā, atzinuši, ka šis nav pats labākais nodokļu modelis.
“Tāpēc ceram, ka tuvākajā laikā ierēdņi kopā ar nozares pārstāvjiem izveidos darba grupu, kas meklēs labāku risinājumu gan no ēnu ekonomikas mazināšanas, gan šoferu sociālās aizsardzības viedokļa. Šāda apņemšanās ierakstīta arī Autopārvadājumu likuma grozījumu anotācijā.”
SM ieskatā nodokļu režīms ir attaisnojies, jo iekasējums ir par 50% lielāks.
“Ja tas nav pienesums, tad visa esošā nodokļu sistēma jāatzīst kā neadekvāta un sevi neattaisnojoša, problēma ir nodokļu administrēšanā. Sociālā drošība ir jārada uzņēmumam, bet uzņēmumi pašlaik ir radīti ar mērķi pastrādāt īsu laiku un pēc tam izveidot citu.”
T. Vectirāns arī skaidro, ka šiem pasākumiem ir jāapgrūtina blēžu darbošanās – jo mazāk paliks blēžu, jo vairāk būs uzņēmumu, kas radīs sociālo drošību šoferiem. Sociālā nodokļa avanss tikai izlīdzina maksājumu slogu. Joprojām uzņēmumam jādeklarē padarītā darba apjoms un par to jāmaksā nodokļi.
Vēsturiskās normas saglabāšana
“Bolt” vadītājs Latvijā atzīmē, ka mobilo lietotņu ienākšana pasažieru pārvadājumos ir ievērojami mainījusi šo jomu. Pasažieru pārvadājumos ar vieglajām automašīnām jeb tā saucamajiem “baltajiem numuriem” iesaistījušies daudzi cilvēki, kam tā nav pamatnodarbošanās.
“Neraugoties uz to, jaunajā regulējumā saglabāta vēsturiskā norma, kas atļauj pārvadājumus veikt tikai komersantam. Pašnodarbinātām personām šī iespēja joprojām būs liegta. Jēgpilna pamatojuma tam nav, kā vienīgais arguments esošajam ierobežojumam tiek minēta atbildība. Kāda gan atbildība var būt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir viens eiro?”
Taču šāds uzņēmums atšķirībā no pašnodarbinātas personas pasažierus drīkst vest. Tāpēc “Bolt” atbalsta Ekonomikas ministrijas priekšlikumu atļaut pasažieru pārvadājumus ar vieglo automobili veikt arī fiziskām personām, ja tās ir reģistrējušās kā saimnieciskā darba veicējas.
Šāds solis veicinātu nozares izaugsmi, pakalpojuma pieejamību klientiem, kā arī pozitīvi ietekmētu nodokļu ieņēmumus.
Kā skaidro T. Vectirāns, pašnodarbinātais atbild ar visu savu mantu. Arī mikro SIA vai viena eiro SIA, pēc SM pārstāvja teiktā, tas nebūs. Tam vajadzētu būt tādam uzņēmumam, kas spēj piedāvāt pakalpojumu un par to arī atbildēt.
Pats īpašnieks nekad nevērsīsies pret sevi kā slikta pakalpojuma sniedzēju, jo taksometru biznesā reta iespēja, ka trāpīsies tas pats klients ar sliktu pieredzi.
“Iespēja pašnodarbinātām personām veikt pārvadājumus vēl vairāk sadrumstalos nozari un radīs papildu administratīvo slogu kontroles institūcijām. Tāpēc var uzskatīt, ka šāds regulējums legalizēs jau esošo “pārvadājumu organizatoru” biznesu.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie divos lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai.
