Ja roka piešauta, garšot nevajag. Kā bioķīmiķe par pavāri tapa + 4 receptes 0
“Biju gatavojusi ķengura, strausa, pat krokodila un haizivs gaļu, bet tītaru – nekad!” Kad bioķīmiķe Rita Bukša deviņdesmitajos gados, palikusi bez darba profesijā, nonāca sabiedriskajā ēdināšanā, viņai ātri vien izdevās uzdienēties līdz pavārei. Sešus gadus nostrādājusi slavenajā “Raganas ķēķī”, kur izmēģināti arī jau pieminētie aizjūras brīnumi. Tagad savas kulinārijas prasmes viņa liek lietā dēla bioloģisko tītaru audzētavā Sējas novada saimniecībā “Zvirgzdkalni RB”.
Pa virtuvi šiverēt Ritai vienmēr paticis, arī laikā, kad vēl strādājusi Olaines rūpnīcas “Biolars” laboratorijā. Atnāk mājās no darba nogurusi, šķiet, nekam vairs nav spēka, bet tikai jāsāk prātot – ko labu pagatavot, kā kājas pašas nes uz ķēķa pusi. Šodien tas pats – garās stundas pie plīts, pārdošanai vārot auksto gaļu, pastētes un citus tītara gaļas labumus, nevarētu izturēt, ja gatavošana neietu pie sirds.
Pēc pavārgrāmatām viņai nav jāmeklē un pat garšot ēdienu daudz nevajag, jo roka piešauta un galarezultāts – skaidrs. Kad vaicāju, kā top jaunās receptes, Rita tikai atsmej: “Kas tur daudz ko domāt? Liek gaļu katlā, un vārās!” Taču kulinārijas žurnālus un kursus viņa nesmādē. Vēl tagad ar prieku atceras šefpavāra Mārtiņa Rītiņa meistarklasi, ko apmeklējusi “Raganas ķēķa” laikā.
Ritai īpaši padodas gaļas ēdieni. Viņa paņem gabalu rokā un tūdaļ jūt, ko no tā var pagatavot. Jau pieminētajā “Ķēķī” saimnieks no Rīgas tirgus atvedis teļa gaļas gabalu, nolicis uz galda, lai kaut ko izdomājot. Pavārei daudz nebijis jāprāto, sagriež gabalos, apcep, klāt zirnīši un burkāniņi, sasutina un ēdiens aizgājis rūkdams.
Tītaru sākusi gatavot tikai dēla Rinalda saimniecībā, kad, tirgojot gaļu, pāri palikušas aknas, sirdis un citi tā saucamie subprodukti, kurus cilvēki mūsdienās mazāk novērtē. Pāris reizes izvārījusi auksto gaļu un pastēti, pircēji atzinuši par garšīgu un prasījuši vēl. Pašu ražoto produktu klāstam klāt nācis tītara šašliks rabarberu marinādē un burgeri.
Savam galdam nupat izmēģinājusi, kā izmantot putna spārnus, – tos atkaulo, piepilda ar spinātiem un malto gaļu, apsaitē ar diegu un sutina nelielā ūdens daudzumā. Atdzesē zem sloga. Smalku maltīti varot pagatavot arī no tītara kakliem, jo gaļa uz tiem esot ļoti garda.
Katru vasaru viņa Siguldā tiekas ar savām skolas laika klases biedrenēm, katrai līdzi gardumu groziņš, Ritai – allaž kāds meistardarbs no tītara gaļas. Draudzenes to ielāgojušas un jautā – kas tev jauns?
Cēzara salāti ar apceptu tītara gaļu
Tītara rolmopši ar pašu dārzeņiem un jaunajiem kartupelīšiem
Mazsālītie gurķīši ar samteņu ziediem – sevišķi kraukšķīgi
Ābolu – aveņu sambuks ar ātro vaniļas mērci
