Mārtiņš Kazāks: “Latvijas Banku vēlos padarīt par uzticamu, atbildīgu, atvērtu jaunām tehnoloģijām un zināšanām – platformu Latvijas izaugsmei.”
Mārtiņš Kazāks: “Latvijas Banku vēlos padarīt par uzticamu, atbildīgu, atvērtu jaunām tehnoloģijām un zināšanām – platformu Latvijas izaugsmei.”
Foto: Karīna Miezāja

Ar nodokļu sistēmu var mazināt nabadzību. Saruna ar Mārtiņu Kazāku 1

Četru pretendentu izvērtēšanā uz Latvijas Bankas prezidenta krēslu iezīmējušās atšķirīgas nostājas pret pašai bankai veicamo misiju. Vieni: lai rūpējas tikai par eiro stabilitāti. Otri: lai gādā par valsts tautsaimniecībai izaugsmi. Vieni: bankai jānodrošina valsts un eirozonas asinsrite.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Otri: jāuzrauga arī “baltie asinsķermenīši”. ­Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis, vienīgais no četriem, jau ir bankā. “Tā ir mana priekšrocība. Jau gadu esmu bankā, man nebūs vajadzīgs ieskriešanās laiks – es jau tagad redzu, kurš no ierosinājumiem var “strādāt” un kurš – ne,” viņš iesāk.

Priekšlikums samazināt algas un štatus ir guvis vislielāko rezonansi. Acīmredzot no ārpuses jūs sabiedrībai izskatāties pēc resniem un laiskiem runčiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Kazāks: Tā nav. Neviens nesaņem naudu par nekā nedarīšanu. Jā, es gan ļoti konkrēti redzu, ko un kā Latvijas Banka var izdarīt vairāk ar mazāk līdzekļiem.

Ar mazāk līdzekļiem nozīmē ar mazāku štatu vai mazākām algām?

Abus. Atalgojuma sistēma šeit ir robusta un veidota pēc diviem principiem: bankas metodoloģija nosaka, kāds kvalifikācijas, prasmju un atbildības līmenis ir nepieciešams funkciju veikšanai. Algu ar noteiktu koeficientu piesaista atalgojuma līmenim darba tirgū. Mēs nevaram atļauties vāju Latvijas Banku.

Bet galvenā rezerve ir darbinieku skaits, jo ir funkcijas, kuras tehnoloģiju un labākas darba organizācijas dēļ var veikt efektīvāk. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Bankā darbinieku skaits ir samazināts par 14%, t. sk. pērn – par 5%. Šī gada beigās tas būs vēl par gandrīz 4% mazāks, proti, aptuveni 480, bet jau nākamā gada pirmajos mēnešos – ap 450. Ir virkne pozīciju, kurās var vēl ietaupīt, nesamazinot kvalitāti.

Piemēram?

Pēdējo gadu laikā tika būtiski modernizēta Latvijas Bankas Rīgas filiāle – faktiski naudas glabātava, kas nozīmē, ka varam iztikt bez Liepājas filiāles. To plānots slēgt, un tas mums dos ietaupījumu miljons eiro gadā. Tas, kurš stāsies prezidenta amatā, varēs sabiedrībai lepni paziņot, ka “atradis miljonu”.

Vēl no būtiskākajiem priekšlikumiem – Saeima jau ir lēmusi par Latvijas Bankas valdes samazināšanu no sešiem līdz četriem, bet uzskatu, ka var iet tālāk un veidot viena līmeņa pārvaldību, valdes funkcijas nododot padomei.

Reklāma
Reklāma

Izskanējis apgalvojums, ka Igaunijas centrālā banka ir mazāka un efektīvāka…

Jā, bet… Ar skaidru naudu igauņus nodrošinām mēs. Maksājumu sistēmas uzturēšanu tā atstājusi Zviedrijas komercbankām, bet zibsaišu sistēmu ņems no mums. Arī kredītreģistru Igaunijas Banka neuztur. Mēs Valsts kasei maksājumus veicam par brīvu, igauņu Valsts kase pakalpojumus pērk no komercbankām. Turklāt Latvijas Banka vāc statistiku, ko igauņi dara krietni mazākā spektrā. Tas ir kā salīdzināt ābolus ar apelsīniem.

Algas noteikti nav svarīgākais jautājums, runājot par Latvijas Bankai tālāk ejamo ceļu. Vai likumā ierakstītā atbildība par finanšu stabilitāti ir vienīgā, galvenā vai tikai viena no funkcijām?

Likumā kā galvenais noteikta atbildība par cenu stabilitāti, jo tas ir visas eirozonas centrālo banku mērķis. Es mudinu skatīties plašāk – jaudīga centrālā banka valstij ir priekšrocība, jo tā var nodrošināt krietni straujāku ekonomikas izaugsmi.

Centrālajai bankai jābūt efektīvai, atvērtai un modernai. Lai kļūtu par labāko centrālo banku Ziemeļeiropā, kas ir mans mērķis, ir jāstrādā četros virzienos.

Pirmais: izmaksas – Latvijas Banka var sasniegt vairāk ar zemākām izmaksām. Otrais: Latvijas Banka kā zināšanu un tehnoloģiju platforma valsts ekonomikas izaugsmei – pienesums var būt krietni lielāks nekā līdz šim.

Trešais: spēcīgs un stingrs finanšu sistēmas mugurkauls – pievienojot FKTK, Latvijas Banka būtu ne vairs skatītājs un konsultants, bet arī finanšu sektora politikas īstenotājs. Ceturtais: Latvijas interešu pārstāvniecība starptautiski, tostarp Eiropas Centrālajā bankā.

Latvijas Bankai jāpaliek politiski neatkarīgai institūcijai. Tai jābūt atbildīgai un vērstai uz sadarbību. Tai jāsaglabā un jāveido valstisks skats. Un ambiciozi augsti mērķi. Tādu es redzu Latvijas Bankas attīstību “virsrakstu līmenī”. Latvijas Bankai jādara tas, kas valstij ļauj augt.

Kas tieši?

Pašreizējo funkciju apjoms ir milzīgs. Pirmā – skaidras naudas apgrozība. Tiklīdz norēķināties ar skaidru naudu, ziniet – tā nāk no Latvijas Bankas. Skaidru naudu mēs nodrošinām ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs esam Baltijas reģionālais skaidrās naudas apstrādes centrs.

Otra – maksājumu sistēmas. Esam ļoti atkarīgi no tehnoloģijām. Tiklīdz Latvijas Banka attīsta tehnoloģijas, tās ekonomikai dod milzīgas priekšrocības. Piemēram, zibmaksājumi tiktu ieviesti daudz vēlāk un mazākā apjomā, ja Latvijas Banka tos nebūtu attīstījusi kā pirmā un vadošā visā eirozonā. Tas ļauj ne tikai nopelnīt, bet arī spēcināt mūsu ekonomiku. Abas šīs funkcijas ir ģeopolitiski jautājumi.

Trešā – esam konsultants valdībai, kurš iesaka, ko darīt…

Ko jūs iesakāt valdībai jautājumā par mediķu algu palielinājumu? Aizņemties un palielināt budžeta deficītu par 60 miljoniem?

Ekonomika ir cikliska, tā neaugs visu laiku. Kaut kad ekonomika sabremzēsies un tad ar monetārās politikas instrumentiem vien nepietiks. Tad jāiejaucas ar fiskālās politikas instrumentiem – tajā brīdī, kad ekonomika kļūst vāja, jāizmanto labos laikos uzkrātā nauda. Diemžēl Latvijā principu “labos laikos krājam, sliktos tērējam” neievērojam.

Ja skatāmies uz nupat pieņemto Latvijas valsts budžetu, tas ir pamatots. Budžeta deficīts nav liels, un parāda apjoms attiecībā pret ekonomikas apjomu ir sarucis.

Izklausās, ka varam atļauties šo “drusciņu” pieplusot parādam.

Man ir bažas, ka tie nebūs tikai 60 miljoni. Jo pavisam likumos apsolīts un neizpildīts ir tuvu miljardam eiro. Ja palielināsim deficītu par šiem 60 miljoniem eiro, kas notiks ar pārējiem solījumiem? Ja sabiedrības spiediens ir tik liels, vispirms jāskatās, vai ir ko pārdalīt budžeta ietvaros. Varbūt kādus projektus var atliktu uz vēlāku laiku? Vienlaikus jāuztur jautājumi “kā īstenotas reformas?” un “cik efektīvi tiek izmantota šī nauda?”.

Ar algu palielinājumu jābūt piesardzīgiem – jā, lielāko daļu to saņēmēji tērēs, tā sildot ekonomiku, bet tas nav vienreizējs pasākums. Jādomā tālāk nekā viena gada perspektīvā – vidēja termiņa perspektīvā. Ja algas augs straujāk nekā produktivitāte, tad tas jau kļūs bīstami. Ko noteikti nevajadzētu darīt – nepārdomāti raustīt nodokļu likmes.

Manuprāt, šie 60 miljoni ir politiska problēma – gan komunikācijas aspektā, gan arī tas, ka iepriekš ir apsolīts par daudz. Godīgi būtu politiķiem atzīt, kurus solījumus īsā laika posmā nav iespējams izpildīt, un uzzīmēt reālu kalendāru.

Tomēr nodokļus šī valdība solījusi mainīt no 2021. gada, bet sākt spriest par to nākamgad.

Katrās nodokļu sistēmas pārmaiņās par likmēm svarīgāks ir mērķis. Ja mērķis ir nabadzības mazināšana, tad jāsaprot, ka, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi to nevar panākt, jo nabadzīgākie iedzīvotāji ir pensionāri, bezdarbnieki, invalīdi un daudzbērnu ģimenes.

Arī neapliekamais minimums nepalīdzēs, ja viņiem nav algas. Savukārt daudzbērnu ģimenēm bieži vien faktiskais ienākums ir zemāks par tādu, kas sasummējas no iespējamajiem atvieglojumiem. Tāpēc no sākuma ir jādefinē mērķis un pēc tam atbilstoši jāpielāgo instrumenti.

Kā ieteiksit to atrisināt gaidāmajā ekspertu diskusijā par nabadzības mazināšanu?

Banka nedrīkst būt ziloņkaula tornis, no kura reizēm kaut ko aroganti pasaka un tad aiztaisa durvis un kādu laiku nerunā. Bankai ir jābūt vairāk vērstai uz sadarbību, vairāk jāieklausās un jāskaidro, kas ekonomikā notiek. Mūsu padomdevēja pozīcija nedrīkst būt: vai nu tā vai nekā! Mums jāspēj piedalīties aktuālās diskusijās, pienesot dažādus argumentus un kvalitatīvu analīzi, uz kuras pamata politiķiem un sabiedrībai pieņemt lēmumus.

9. decembrī rīkojam ekspertu diskusiju, kurā ie­skicēsim dažus elementus, kā ar nodokļu sistēmas palīdzību var mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Acīm redzami lielāks neapliekamais minimums un lielāka minimālā alga tiem cilvēkiem, kuriem nav darba, nepalīdzēs.

Izmaiņas nodokļos jāsaliek kopā ar pabalstiem. Ja mēs kā sabiedrība gribam palīdzēt nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, tad ar nodokļu izmaiņām jāpanāk lielāka efektivitāte un budžetā jāsavāc vairāk naudas, ko pārdalīt nabadzīgākajiem ar pabalstu palīdzību.

Atgriežoties pie bankas misijas… Pirmo atmodu mūsu tautai pirms 150 gadiem atnesa izglītības darbinieki, otro – juristi, trešo – kultūras darbinieki. Tautas dzīvajā atmiņā ir pēdējā, tāpēc, gaidot vēl vienu atmodu, vairums skatās uz radošo inteliģenci: “Kāpēc viņi klusē?” Taču katrai atmodai ir cita nepieciešamība. Šais laikos tā ir ekonomiskā. Tāpēc es lūkojos pēc ekonomistu prātiem, kuru lielākā koncentrācija ir tieši Latvijas Bankā…

Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Ar ekonomistiem vien šeit nepietiks. Kā svētku runā pie Brīvības pieminekļa uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas nākotne atkarīga no tā, “cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam”, tātad no sabiedrības vēlmes un spējas sadarboties un strādāt kopējam labumam.

Mēs esam sasnieguši vidēji pārtikušas attīstītas valsts līmeni, 70% no ES vidējā. Jā, ienākumu sadalījums izklausās diezgan nevienlīdzīgs, bet kopumā skrējiens pēdējo 30 gadu laikā bijis straujš. Lai attīstītos tālāk, jābūt lielākai savstarpējai uzticībai, mazākai ēnu ekonomikai un spējai sadarboties.

Pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešams kopējs redzējums par mērķi. Banka var runāt visu ko, bet, ja uzņēmēji un iedzīvotāji nesadarbosies, valstsgriba neīstenosies.

Lai Latvija kļūtu par pārtikušu valsti, nepieciešams regulāri pieņemt labus lēmumus. Lai pieņemtu tālredzīgus lēmumus, nepieciešama kvalitatīva analīze. Jā, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes jauda ir lielāka nekā jebkurā citā institūcijā, tāpēc tas ir gan pienākums, gan atbildība, gan uzdevums.

Mans uzstādījums: nest analīzi uz āru, dalīties ar to ar lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem, lai valsts iegūtu pēc iespējas vairāk. Bet ar mūsu prātiem Latvijas Bankā vien nepietiks.

3. janvārī Latvijas Bankā būs atvērto durvju diena ārzemēs studējošajiem Latvijas pētniekiem. Svarīgi apvienot arī viņu spēkus, jo ārpus valsts esošā jauda līdz šim izmantota ļoti maz. Jāveido plašāks tīklojums, kas iesaistīts ekonomikas analīzē.

Mani fascinē Somijas piemērs, kur viņu zinātniskie prāti Somijas Ekonomikas pētniecības institūtā ETLA 90. gados pamatoja pavērsiena nepieciešamību no industriālās politikas uz inovāciju politiku. Politiķi to īstenoja. Tagad Somija gan izglītībā, gan inovācijā, gan bioekonomikā ir pasaules līderos.

Tas būtu mans ideālais mērķis, ka Latvijas Banka stratēģiski strādātu kā katalizators ekonomikas analīzē. Bet bankai vienai tas nebūtu pa spēkam, mēs atbalstīsim pētījumu veikšanu arī ārpus Latvijas Bankas telpām.

Vai jāveido ekonomikas pētniecības institūts kā Somijā?

Tieši tā. Bet tas ir arī finansiāls jautājums, ko grūti atrisināt ar valsts budžeta vai ar pašas bankas līdzekļiem. Taču visbūtiskākais ir ne tikai veikt pētījumus, bet panākt, lai to secinājumus ņemtu vērā. Lai Latvijas Bankai uzticētos.

Vai ar Latvijas Bankas reputāciju tas šobrīd ir iespējams?

Finanšu tirgos reputācija ir vienīgais, kas tev ir. Tas ir kvalitātes zīmogs. Un tas ir nākamā bankas prezidenta pirmais darba kārtības punkts.

Reputācija pēdējo divu gadu laikā ir būtiski samazinājusies, bet nevienas apsūdzības nav pret Latvijas Banku kā institūciju. Ir tikai pret Rimšēviča kungu, kas ir radījis reputācijas problēmu bankai. Kā to atrisināt? Ar darbu un piemēru.

Ar Latvijas Bankas pienesumu ekonomikai. Viens cilvēks – jaunais bankas prezidents – reputāciju pacelt nevarēs. To var tikai visi bankas darbinieki, kopīgi strādājot. Tāpēc prezidentam būs jāmotivē un jāmobilizē komanda, tad arī būs labie darbi. Es redzu, kā Latvijas Bankas pienesumu Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem padarīt krietni lielāku.