Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JLP)
Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JLP)
Publicitātes foto

Jānis Butāns: Ilgtspējīgs transports – videi draudzīgs jeb funkcionāls 0

Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un 13.Saeimas deputāts

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Visbiežāk ilgtspējīgs transports tiek saprasts kā videi draudzīgs transports. Retāk tiek domāts par otru – funkcionālo – ilgtspējas virzienu, kas ietver sabiedrības paradumu maiņu, jeb citiem vārdiem sakot, vai sabiedrība ir gatava pieņemt videi draudzīgus risinājumus, ņemot vērā ikdienas paradumus, maksātspēju u.tml.

Eiropas un nu jau arī liela daļa Latvijas sabiedrības gaida pārmaiņas transporta sektorā, redzot to videi un cilvēkiem draudzīgāku. Tas nozīmē būtisku uzsvara maiņu satiksmes nozares politikā.

CITI ŠOBRĪD LASA

To veidojam, balstoties trīs “transporta vaļos”. Pirmkārt, sabiedriskā transporta tīkla attīstība, akcentējot dzelzceļa pārvadājumus un iekļaujot arī peronu izbūvi, jaunu vilcienu iegādi, stāvparku izveidi u.c. Otrkārt, veloceļu attīstība, veicinot mikromobilitāti, jeb cilvēku vēlmi pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Treškārt, atbalsts videi draudzīgāka autotransporta izvēlē.

Transporta sektors ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avotiem, veidojot 28,5% no kopējā apjoma.

Vienlaikus, virzoties uz videi draudzīgāka transporta politikas īstenošanu, risinājumiem jābūt ilgtspējīgiem, raugoties arī no funkcionalitātes viedokļa.

Var iztērēt daudz naudas kāda risinājuma iegādē, bet, ja risinājums nekļūs pašpietiekams – tas nekļūs ilgtspējīgs un beigs funkcionēt līdz ar atbalsta izbeigšanos. Tieši funkcionalitāte ir galvenais iemesls, kāpēc risinājumi nav ātri un vienkārši.

Šobrīd transporta sektorā, iesaistot profesionāļus un meklējot finansējumu, tiek veikti vairāki apjomīgi darbi un reformas – pārmaiņas sektora uzņēmumos, autoceļu redzējuma izstrāde, pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu prioritizēšana, vilcienu iegāde, multimodalitāte (pasažieru pārsēšanās vietas), mikromobilitātes risinājumi, veloceļu attīstības plāns un tā ieviešana.

Plānots, ka minētie darbi kā puzle veidos vienotu ilgtspējīgu transporta nozari. Savukārt puzles salikšanas ātrums atkarīgs no daudziem iesaistītajiem. Kāds savam puzles gabaliņam vietu rod ātrāk, citam tas padodas grūtāk. Tāpēc galarezultāts būs redzams tikai tad, kad pēdējais puzles gabals būs iekļāvies kopējā mozaīkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.