“Jānovērš “divnieks”!” Lai izietu skati, kāds šoferis gatavs vai no ādas izlīst, bet galu galā kārtīgi nokaitina meistaru 32
Uģis ir automehāniķis Limbažu pusē. Remontējot automašīnas, netrūkst ne praktisko, ne arī cilvēcīgo izaicinājumu. Viņš dalījies ar kādu stāstu par piedzīvoto, liekot kārtējo reizi pabrīnīties par cilvēku attieksmi.
Ar to visu viņš vēlas atgādināt, ka bumeranga efekts joprojām pastāv.
“Šis ir mans personīgi piedzīvots stāsts no darba ikdienas. Un, godīgi sakot, pēc šādiem gadījumiem reizēm nolaižas rokas! Vārdos un uzvārdos nevienu nesaukšu, bet cilvēks, par kuru ir runa, pats sevi atpazīs! Tātad, situācija šāda… Pēdējā brīdī pie manis vēršas klients ar mašīnu, kurai tehniskajā apskatē iedota zilā lapa. Jānovērš viens “divnieks” – slieksnī izrūsējis caurums. Apskatos un saku: “Te jau vairs īsti nav, pie kā metināt! Lai darbu izdarītu kārtīgi, jāmaina slieksnis visā garumā!”
Uz ko klients atbild: “Nē, nē, man nav laika! Šodien pēdējā diena! Un tas būs dārgi! Man jau tā nav naudas! Vai nevar vienkārši aizsmērēt, aizšpaktelēt, lai tieku cauri?””
Uģis esot paskaidrojis, ka tas nav kārtīgs remonts un tādējādi problēma atrisināta netiks, taču klients turpinājis uzstāt uz savu. Galu galā Uģis piekritis, taču stingri piekodinājis, lai klients pēc tam nevaino meistaru, ka nav veikts pilnvērtīgs remonts. Tā arī abi vienojušies. Pretenziju nebūšot.
“Paiet kāds laiciņš, un līdz manām ausīm nonāk runas: “Tur gan nebrauciet mašīnas taisīt! Es aizvedu sametināt slieksni, bet šie tur tikai aizsmērē un aizšpaktelē!” Tu nopietni??? Kur palika tavs “man nav naudas”? Kur palika “man nav laika”? Kur palika “nevajag metināt, tikai aizsmērē”? Un kur palika “viss būs labi, nekādu pretenziju”? Kad vajadzēja lēti un ātri, tad viss derēja! Bet pēc tam, kad pašam izdevīgi, var staigāt apkārt un stāstīt, kādi citi slikti meistari?!”
Uģis ir aizvainots par radušos situāciju. Viņš sazvanījis klientu, atgādinājis par norunāto, taču klients izlicies, ka neko nesaprot, bet beigu beigās vienkārši meistaru nobloķējis.
Drosme aprunāt aiz muguras ir, bet drosmes atbildēt par saviem vārdiem – nav.



