Vācijā ražotais “Jāņu prieks” noformēts un pasniegts kā latviešiem tīkams Jāņu siers.
Vācijā ražotais “Jāņu prieks” noformēts un pasniegts kā latviešiem tīkams Jāņu siers.
Foto: Uldis Graudiņš

Ķimeņu siers nav Jāņu siers. Kurš drīkst ražot apaļo ritulīti ar ķimenēm? 2

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Līdztekus atbilstoši Latvijas ražotāju Jāņu siera ritulīšiem veikalu vitrīnās atrodas arī Vācijā ražotais siers “Jāņu prieks” ar ķimenēm, uz kura iepakojuma ir Līgo svētku simbolika.

Uzņēmums “Latvijas piens”, kura 75% akciju pieder Vācijas uzņēmumam “EXIMO Agro-Marketing AG”, bet kur līdzīpašnieki ir arī trīs Latvijas kooperatīvi, noliedz jebkādu saistību ar ES aizsargātu Jāņu siera nosaukumu un recepti, uzsverot vien ražošanas optimizāciju svarīgumu un siera kvalitāti.

Ķimeņu siers neesot Jāņu siers

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs redzam, ka pircēji ķimeņu sieru “Jāņu prieks” ēd vienu reizi gadā, un pēc Līgo svētkiem tā patēriņu nogriež kā ar nazi. “Jāņu prieks” nav Jāņu siers, tas ir ķimeņu siers, ko ražošanas optimizācijas nolūkā ražo mūsu grupas māsas uzņēmumā Vācijā.

Siera sastāvdaļas nav svarīgas, svarīgi, lai pircējs saņemtu augstas kvalitātes sieru,” “Latvijas Avīzei” atbildēja SIA “Latvijas piens” tirdzniecības vadītāja Ramona Kalniņa.

“Jāņu prieka” sastāvā ir govs piens, sāls, ķimenes, cietinātājs – kalcija hlorīds, krāsviela beta karotīns, recinātājs mikrobioloģiskas izcelsmes ferments, pienskābo baktēriju ieraugs.

Jāņu siera sastāvā noteikti ir jābūt šādu sastāvdaļu proporcijām: 28–50 litri vājpiena,10–13 kg vājpiena biezpiena,1,0–1,2 kg 82% sviesta vai 2,5 litri salda 35% krējuma, 0,6–1,0 kg olu masas (bez čaumalām), 40–50 g ķimeņu, 100–120 g pārtikas sāls.

Pēc iepriekš nosauktās receptes un apaļajā formā ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļauto Jāņu sieru drīkst ražot vien seši uzņēmumi.

Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja ir PLPKS “Dundaga”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, AS “Rankas piens”, PKS “Straupe”, AS “Valmieras piens” un AS “Jaunpils pienotava”. R. Kalniņa uzskata, ka uzņēmums ar “Jāņu prieku” pircēju nemaldina, jo tas esot ķimeņu siers, nevis Jāņu siers, kas esot panīrs. Līgo svētku papardes uz produkta iepakojuma viņas teiktajam līdz galam noticēt neļauj.

Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova vērš uzmanību uz klubā saņemto pircēju neapmierinātību par citu SIA “Latvijas piens” ražoto sieru kvalitāti un par konkrēto gadījumu teic: “Nav godīgi! Tomēr kas gan mūsdienās ir godīgi!?”

Ekonomikā nav ­patriotisma

Piena ražotāju kooperatīva “Dzēse”, kurš ir “Latvijas piena” akcionārs, valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics uz jautājumu, vai kooperatīva biedru interesēs ir Vācijā ražotā siera pārdošana Latvijā, atbildēja, ka patlaban valda “globalizācijas ekonomika”, turklāt LPKS “Dzēse” “Latvijas pienam” pienu nepārdodot.

Reklāma
Reklāma

“Tautsaimniecībā nav patriotisma. Esmu par nacionālajām idejām cīnījies, iespējams, vairāk nekā daudzi saimnieki un saņēmis par to kritiku, turklāt nekas nemainījās. Kad Polijas piena pircēji ierodas Latvijā un piedāvā no mūsu saimniekiem pirkt pienu par trīs četriem centiem dārgāk nekā vidējā tirgus cena, neviens par patriotismu nedomā.

Un nemānīsim sevi – nevienā ražotnē nevar sagatavot tik labas kvalitātes Jāņu sieru kā mājās. “Jāņu prieks” ir ķimeņu siers un ka latvietim vissvarīgākā ir ķimeņu garša, tad šim sieram tā ir. Turklāt es pagaršoju, tam ir laba kvalitāte,” tā M. Petrēvics.

Viņam nepiekrīt AS “Jaunpils pienotava” valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs. “Mēs Jāņu siera ražošanā izmantojam vien Latvijas izejvielas. Ir dažādi izaugsmes ceļi, mūsu izvēle ir balstīties uz vietējo ražotāju,” teic V. Krilovs. AS “Jaunpils pienotava” jūnijā parasti pārdod vairāk nekā 20 tonnas Jāņu siera, bet citos gada mēnešos pa 200 kg šā produkta.

Globalizācijas procesu lielo spiedienu atzīst arī LPKS “Dundaga” valdes priekšsēdētāja Jolanta Smaļķe: “Ar mārketinga instrumentiem daudz tiek darīts, lai pircējs produktus pirktu kā Latvijā ražotus.

Un Zemkopības ministrijā teic, ka tā ir konkurence, bizness uz ētiku neskatās. Mūsu, ražotāju, uzdevums ir izglītot Latvijas sabiedrību par vietējo produktu izcelsmi, par to kvalitāti, kā arī par to, ka ar vietējā produkta pirkumu mēs atbalstām savu, nevis citas valsts tautsaimniecību.” LPKS “Dundaga” Jāņu sieru ražo visu gadu, tomēr aptuveni 70% no ražotā daudzuma pircēji pērk jūnijā.

Latvijā pērn pavisam ražoja 200 tonnas Jāņu siera – par 28 tonnām vairāk nekā gadu iepriekš. Biedrībā “Siera klubs” paredz – šajā gadā Jāņu siera patēriņš būšot vēl lielāks.