Visi uz divriteņiem, pirmo reizi bez LSDSP un lielā tautu staigāšana jeb jāsāk atvadīties no vecās Rīgas 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nevienam politiskajam spēkam, visticamāk, vairs neizdosies Rīgas domes vēlēšanās iegūt balsu vairākumu, lai bez sabiedrotajiem veidotu koalīciju, kā to iepriekš izdarīja “Saskaņa” kopā ar sabiedrotajiem no “Gods kalpot Rīgai”.
Tagad partijas startē atsevišķi.
Šogad Rīgā paredzama lielāka konkurence, jo ārkārtas vēlēšanās iesniegti 15 saraksti, no kuriem desmit ir ar sabiedrībā pazīstamiem nosaukumiem.
Par pārējo piecu politisko spēku darbību starpvēlēšanu periodā tikpat kā nekas nav dzirdēts, taču arī to kandidātu vidū ir daži cilvēki, kuri pamanījušies kļūt populāri vien ar dalību katrās vēlēšanās, pat ja tās viņiem bijušas neveiksmīgas.
Šīs būs daudzējādā ziņā neparastas vēlēšanas, kas notiks Covid-19 ēnā, piesardzības apstākļos un vasarā.
Tāpēc partijām jo īpaši būs jādomā par savu atbalstītāju motivēšanu aiziet nobalsot. Jaunā Rīgas dome tiks vēlēta uz četriem gadiem un nedaudz vairāk kā deviņiem mēnešiem.
Ja būtu jāizvēlas šo vēlēšanu simbols, tas varētu būt riteņbraucējs, kas kā nozīmīgs elements parādījās gandrīz visās partiju prezentācijās,
sākot jau ar Lindas Ozolas (JKP) iebraukšanu Daugavas stadionā un beidzot ar premjera Krišjāņa Kariņa ierašanos uz velosipēda atbalstīt “Jaunās Vienotības” komandu.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes loceklis Viesturs Silenieks, kurš tagad startē nevis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet gan no “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”), piesaistījis riteņbraucēju pulkam vairākus “GKR” kandidātus, ieskaitot bijušo Rīgas pilsētas izpilddirektoru Juri Radzeviču.
Savukārt ZZS komandā šo robu tagad aizpilda ārsts Pēteris Apinis, kurš apņēmies pārliecināt vēlētājus par šā pārvietošanās veida priekšrocībām. No “Attīstībai/Par” un “Progresīvo” komandas uz Rīgas vēlēšanu komisiju iesniegt sarakstu ar divriteņiem atbrauca četri tās līderi.
Uz “Saskaņas” vēlētāju pretendē daudzi
Vēlēšanās gandrīz visas partijas startē ar jauniem līderiem un īsto kampaņu plānojušas sākt vien pēdējās nedēļās pirms 29. augustā paredzētajām vēlēšanām. Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā jūlijā Rīgā piecu procentu barjeru sasnieguši vai pārsnieguši astoņi politiskie spēki.
No pilsoņiem, kas izdarījuši izvēli, par “Saskaņu” gatavi balsot 33,2% vēlētāju,
“Attīstībai/Par” un “Progresīvo” kopīgo sarakstu atbalsta 23,3%, Nacionālo apvienību un Latvijas Reģionu apvienību – 8,6%, “Jauno Vienotību” – 8,4%, Zaļo un zemnieku savienību – 6,1%, “Gods kalpot Rīgai” – 5,9%, Jauno konservatīvo partiju – 5,7%, Latvijas Krievu savienību – 5,0%. Citi ir aiz strīpas.
Sabiedrības domas aptauja gan vēl neļauj prognozēt rezultātu, kā to LTV atzina sociologs Arnis Kaktiņš. Taču redzams, ka nopietna konkurence būs ne tikai centriski labējo partiju flangā, kur tā bijusi vienmēr, bet arī kreisajā spārnā, kur “Saskaņai” un “GKR” konkurentu ilgu laiku nebija. Latvijas Krievu savienība (LKS) 2017. gadā uz Rīgas domi nestartēja.
Taču tagad “Saskaņa” un “GKR” vispirms jau būs viens otram sāncenši, kas varētu radīt apjukumu vēlētājos, jo ir notikusi arī pārvietošanās no vienas partijas uz otru
– piemēram, saskaņieši Baiba Rozentāle un Jānis Ločmelis tagad būs “GKR” sarakstā, bet agrākā “GKR” frakcijas deputāte Eiženija Aldermane – “Saskaņas” sarakstā, tajā ir arī bijušie JKP deputāti Druvis Kleins un Imants Keišs, kā arī Emīls Jakrins un Romāns Mežeckis, kuru iepriekšējā darbība arī saistīta ar latviskajām partijām. “Saskaņai” vēlētāju var atņemt gan LKS, gan “Alternative,” kuras līderi ir tās bijušie biedri Valērijs Petrovs un Aleksejs Rosļikovs.
Arī “Saskaņas” pirmais numurs krievvalodīgo skolu aktīvists Konstantīns Čekušins ne tuvu nav tik populārs (ir iespaids, ka arī necenšas tāds kļūt) kā Nils Ušakovs, kurš gan plāno iesaistīties kampaņā. “Saskaņas” priekšrocība – tās vēlētājs lielā mērā balso par “Saskaņas” zīmolu, bet ar ļoti līdzīgu nosaukumu ir pieteikts vēl viens – “Jaunās Saskaņas” – saraksts.
Tajā pirmais numurs ir Tatjanai Karginai, kas kā savu nodarbošanos ir norādījusi “Rīgas mēra kandidāte”. Sarakstu izlozē visi “Saskaņas” konkurenti izvilka mazākus numurus, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes ar to kandidātiem vēlētājs saņemtajā kaudzītē ieraudzīs pirmās.
No latviskajiem spēkiem visi, izņemot “Progresīvos”, startēja arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, taču arī šajā spārnā ir notikusi pārgrupēšanās.
“Latvijas attīstībai” (tagad “Attīstībai/Par”) iepriekš bija kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, kura tagad vienojusies ar Nacionālo apvienību. Iepriekšējās vēlēšanās partijas pirmos numurus atvēlēja saviem līderiem – Mārtiņam Bondaram un Jurim Pūcem (“LA”/LRA) –, kuri tagad ir lielajā politikā, tāpat arī JKP priekšsēdis Jānis Bordāns. Šogad JKP ar pirmo numuru pieteiktā L. Ozola 2017. gadā Rīgā bija tikai ar 9. numuru.
Taču, ja salīdzina ar citiem mēra kandidātiem, tad tā vēl ir augsta vieta – piemēram, Oļegs Burovs (“GKR”) 2017. gadā bija pieteikts tikai ar 15. numuru, Valērijs Petrovs – ar 42. numuru. Mārtiņš Staķis (“AP”) politikā ienāca ar 13. Saeimas vēlēšanām, kurās bija Rīgas sarakstā otrais, bet Konstantīns Čekušins – no “Saskaņas” Rīgas apgabalā bija tikai ar 21. numuru.
Einārs Cilinskis (NA) ir politikā kopš neatkarības atjaunošanas, bet pēdējās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nestartēja. “Jaunā Vienotība” ir vienīgā, kuras pirmais trijnieks nav mainījies, tajā bija un ir Vilnis Ķirsis, Inese Andersone un Olafs Pulks. Trīs mēra kandidāti – L. Ozola, Viktors Valainis (ZZS) un Ralfs Nemiro (“KPV LV”) – ir Saeimas deputāti, bet M. Staķis mandātu pirms kampaņas nolika.
Pirmās vēlēšanas bez LSDSP
Šīs būs pirmās vēlēšanas kopš deviņdesmito gadu sākuma, kurās nestartēs LSDSP, kas piedalījusies visās pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan pēdējos gados tās atbalstītāju loks nesasniedza pat 1%. Ilggadējais LSDSP līderis Jānis Dinevičs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka LSDSP savu darbību turpina.
Šoreiz esot pietrūcis laika, lai vienotos par kāda kopīga saraksta veidošanu, ko viņš negribēja atklāt.
Taču J. Dinevičs pamanījis, ka LSDSP valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe startē no “Jaunās Saskaņas”, norādot arī savu piederību LSDSP, par ko tās vadībai nekas neesot zināms. Tāpēc tikšot rosināta viņa izslēgšana.
Viena trešā daļa no iesniegtajiem sarakstiem, kurus uz 60 domnieku vietām pieteikusi Centra partija (astoņi kandidāti), “Vienoti Latvijai” (12 kandidāti), Rīcības partija (24 kandidāti), Nacionālā savienība “Taisnīgums” (7 kandidāti) un “Jaunā Saskaņa” (63 kandidāti), var radīt vēlētājos ne tikai apjukumu, bet arī neziņu, kurš ko pārstāv, jo, piemēram, Juris Žuravļovs un vairāki viņa ģimenes locekļi uz katrām vēlēšanām maina partijas nosaukumu – iepriekš Rīgā viņi startēja no Vislatvijas sociāldemokrātiskās kustības “Par neatkarīgu Latviju”.
Vēl viens vēlēšanu procesa entuziasts Normunds Grostiņš šoreiz ir Centra partijas sarakstā, bet tāpat kā tā līderis Jānis Valtervitenheims savulaik bija partijā “No sirds Latvijai”, kā arī vēl vairākos politiskajos spēkos. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka nelielas ietekmes partiju mērķis varētu būt izmantot kampaņu, lai atgādinātu par sevi, kā arī noņemt balsis kādam spēcīgam spēkam. Tiesa, iepriekš par mazajām partijām nobalsoja no nepilniem 600 līdz dažiem tūkstošiem vēlētāju.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas
Kandidātu saraksti un Rīgas mēra amata kandidāti
(izlozēto numuru secībā)
1. “Alternative” (līderis – Valērijs Petrovs)
2. Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība (Einārs Cilinskis)
3. “Gods kalpot Rīgai” (Oļegs Burovs)
4. “KPV LV” (Ralfs Nemiro)
5. “Jaunā Saskaņa” – Tatjana Kargina
6. “Attīstībai/Par”, “Progresīvie” (Mārtiņš Staķis)
7. “Jaunā Vienotība” (Vilnis Ķirsis)
8. Zaļo un zemnieku savienība (Viktors Valainis)
9. “Saskaņa” (Konstantīns Čekušins)
10. Latvijas Krievu savienība (Miroslavs Mitrofanovs)
11. Jaunā konservatīvā partija (Linda Ozola)
12. “Vienoti Latvijai” (Dainis Vītols)
13. Nacionālā savienība “Taisnīgums” (Vilnis Strods)
14. Rīcības partija (Ruslans Pankratovs)
15. Centra partija (Jānis Valtervitenheims)
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām reģistrēti 15 kandidātu saraksti (718 kandidāti)
Pieteikto deputātu kandidātu vidū vairāk nekā divas trešdaļas jeb 70,3% ir vīrieši un 29,7% ir sievietes. Jaunākajam deputātu kandidātam ir 18 gadi, bet vecākajam – 90 gadi. Vidējais kandidātu vecums ir 45,6 gadi. Lielākajai daļai jeb 76,7% pieteikto kandidātu ir augstākā izglītība.
Rīgas domes 2017. gada vēlēšanas
Rīgas domes vēlēšanās 2017. gada jūnijā bija reģistrēti 11 kandidātu saraksti (586 kandidāti)
Rīgas domē iekļuva pieci politiskie spēki:
“Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” – 32 vietas
Jaunā konservatīvā partija – 9 vietas
Latvijas Reģionu apvienība/ “Latvijas attīstībai” – 9 vietas
Nacionālā apvienība – 6 vietas
“Vienotība” – 4 vietas
Aiz svītras palikušie un to iegūtais atbalsts:
Zaļo un zemnieku savienība – 3,3%
“KPV LV” – 1,53%
“No sirds Latvijai” – 0,61%
Vislatvijas sociāldemokrātiskā kustība “Par neatkarīgu Latviju” – 0,32%
LSDSP – 0,23%
Eiroskeptiķi “Rīcības partija” – 0,22%
Avots: Centrālā vēlēšanu komisija
