Jaunas dzejnieku paaudzes pieteikums 0
Paaudžu veidota grāmata – tā gribas raksturot septiņu jauno dzejnieku – Annas Belkovskas, Kirila Vilhema Ēča, E. F. Kuka, Raimonda Ķirķa, Marijas Luīzes Meļķes, Laura Veipa un Lotes Vilmas Vītiņas – un redaktora Arta Ostupa, izdevēja Valtera Dakšas, mākslinieces Beātes Gredzenas kopdarbu – dzejas kopkrājumu jeb antoloģiju, kā grāmatu priekšvārdā nodēvējis tās redaktors Artis Ostups. Gan piebildīšu, ka vārds “antoloģija” šajā gadījumā ir mazliet pārspīlēts galvenokārt jau apjoma ziņā, tādēļ tekstā lietošu terminu “kopkrājums”.
Paaudžu refleksijas
Runāt par paaudzēm provocē pats redaktors, jo Artis Ostups priekšvārdā “No garāžas līdz grāmatai” reflektē par paaudžu tēmu, nepiemirstot pierakstīt arī savulaik savas paaudzes debitēšanas pieredzi uz lielās dzejas skatuves. Redaktora pausto refleksiju mudināta, arī es pieskaršos atmiņu stīgām un neslēpšu – man bija liels prieks, ka dienasgaismu piedzīvojis šāds izdevums.
Esmu Latvijas Rakstnieku savienības kultūrizglītības programmas “Literārā Akadēmija” Latvijas skolēnu un jauniešu literārā semināra “Aicinājums” vadītāja. Četri no šiem jaunajiem talantiem (Anna Belkovska, Kirils Vilhelms Ēcis, Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe) ir bijuši “Aicinājuma” dalībnieki (cits divus, cits vairākus gadus), un kopā piedzīvotas un pārdzīvotas dažādas dzīves situācijas, jaunieši iepazīti kā personības un redzēti pirmie soļi dzejradē.
Bet “Aicinājums” ir tikai sākums, kurš tā dalībniekiem rada iespēju domāt par savu tālāko radošo izpausmi, tālāk ceļš jālauž pašiem. Šie autori ir uzņēmīgi ļaudis, un acīmredzot nav pārspīlēti teikts, ka varam runāt par jaunu dzejnieku paaudzi.
Ļoti gribētos, ka kopkrājumā būtu iekļauti arī Arta Ostupa priekšvārdā minētie Aleksandrs Barons, Rihards Raudonis, Guntis Kursišs un arī citi, jo paaudzi veido vairāk nekā desmit jauno talantu, uz kuriem kopumā varētu attiecināt redaktora piesaukto absurdo pasaules izjūtu kā būtisku šīs paaudzes iezīmi: “Aizejiet uz viņu lasījumiem – absurds slēpjas arī viņu kustībās un balss intonācijās. Ķirķa uzdotais jautājums “Kā pārvarēt niezi galvaskausā” tātad nav vis bezjēdzīga frāze, bet gan eksistenciāla problēma, kurai trūkst risinājuma.” (Priekšvārds bez lpp. numerācijas.)
Jā, starp citu, krājuma nosaukumam ir eleganta izvēle, proti, Raimonda Ķirķa dzejas rindas no dzejoļa “Nakts fatālisms” (31. lpp.). Šī paaudze (un konkrētie autori) prot veidot performances, viņu ieceres nav banālas, priekšlasījumi ir baudāmi, saturiski un atraktīvi, un citreiz viņu sniegums iekož līdz kaulam ne vien saviem vienaudžiem vien.
Arī šis krājums, lai gan būtu gribējies to viendabīgāku un, iespējams, plašāku, tomēr sniedz priekšstatu par jaunās dzejnieku paaudzes aktīvu klaudzināšanu pie Lielās Dzejas durvīm, un prieks, ka viņi tiek sadzirdēti un viņu spēles noteikumi arīdzan ir pieņemti.
Septiņi radošie rokraksti
Kopīgā paaudžu iezīme – absurda ģenēze, vienlaikus meklējot jaunu tā skanējumu, tomēr neizslēdz iespēju runāt par katru autoru atsevišķi, īpaši tad, ja kopkrājumā ir ietverti tikai septiņu autoru darbi.
Atšķirot grāmatu, pirmā lasītājus uzrunā Anna Belkovska, un Annas radošā rokraksta galvenās stīgas ir noturīgas (labā nozīmē), jo tikai viņai izdodas jaunās paaudzes dzejā būt laikmetīgai, vienlaikus laikmetīgumā iekodējot arhaisko atmiņu, latviskās mentalitātes un dzīvesziņas kodu, kas dzejnieces rindās veldzē ar dzimtas un dzimtā novada smaržu: “Es ticēju viņas Dievam. Aukstā baznīcā uz neērta sola, kartupeļu laukā un pustumšā virtuvē, / kas smaržoja pēc silta piena. Ticēju saldākajos ķiršos Ļaudonā, viņas bučā uz pieres.” (10. lpp.), un šī smarža ienāk pat urbānajā vidē: “vasaras naktīs Pļavnieki smaržo pēc ezera” (11. lpp.), “ko darīt ja divos naktī gribas paglaudīt govi bet esi pilsētā” (12. lpp.).
Kirilam Vilhelmam Ēcim acīmredzot šobrīd ir eksperimentēšanas prieks. Kirils spēlējas ar vārdiem, to pareizrakstību un dialektu, dzejas formām un izteiksmes līdzekļiem. Arī šāds ir radīšanas process, sevis meklējumi un atradumi, tādēļ ar interesi gaidu turpmākos Kirila Vilhelma Ēča radošos vingrinājumus, un kāds elements no šīm rotaļām varbūt kļūs par autora radošā rokraksta atšķirības zīmi, lai arī šobrīd ir daudz nezināmā: “Sveika, mana mīļākā krāsa! Lūdzu, lūdzu, esi tik mīļa – dzīvoklī uz galda aizmirsu savu vilnas plediņu. [..] Ļoti vajag to plediņu. Vakaros, skatoties panorāmu, salst stilbi un ļoti pietrūkst kaut kas, ko gaidīt no nākotnes.” (20. lpp.) Acīmredzami vārdu “eksperiments» raksturo arī E. F. Kuka dzeju. Visvairāk “acs aizķeras” dzejoļos “tici man # 4”, “tici man # 5” kuros ir gan formas lauzumi, gan liriskā Es koncepts.
Starp autoriem vislielākā publiskā un radošā pieredze, šķiet, ir Raimondam Ķirķim. Jāpiebilst, ka šis dzejnieks ir nobriedis ne vien būt kopkrājumā, bet arī veidot pats savu debijas grāmatu. Viņa dzeja ir dziļa, intelektuāla un prot pārsteigt, kā arī emocionāli uzrunāt. Ne velti dzejnieks ir publicējies kopkrājumā, lai “teiktu godu, lai mulstu un prastos” (30. lpp.), un mums atklāj, ka: “es redzu pasauli kā / gaiss pārtop upē kā upe pārtop lietū / kā lietus klīst / mana acs ir abstrahēta, bet otras nav / upe ir tonis nejaušs šļaksts” (32. lpp.).
Savukārt Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips un Lote Vilma Vītiņa dod priekšroku urbānai ainavai, ikdienas situāciju refleksijām par apkārtējām reālijām, sociālajām problēmām. Piesaista uzmanību Marijas Luīzes Meļķes lirisko tēlu meklējumi (ne vienmēr tie ir arī atradumi). Daži tiešām ieintriģē, piemēram: “Ja cilvēks varētu atkal kļūt tik sīks, ka aizķer apkakli aiz durvju roktura un top par zvanu [..] Tad es jau sen būtu notraukta no tava pleca līdz ar kaķa spalvām, no kurām šķaudi” (35. lpp.). Laurim Veipam savukārt vairāk patīk konstatēt un konstruēt situācijas, piemēram: “tu baidies, baidies nākt pa durvīm iekšā, / sēdi uz grants ar mugursomu plecos / un ļauj, lai tevi aiznes lakstīgalas dziesma” (44. lpp.), bet Lotes Vilmas Vītiņas liriskais Es atzīstas, ka “naktīs manī atveras plaisas” (47. lpp.).
Kopumā par krājumu jāteic, ka šie dzejoļi vēl neraksturo iepriekšminētos autorus pilnībā, tie ir kā skices, kas ieskicē radošā rokraksta iespējamās variācijas.
