Jaunas iespējas un prasības. Kas jāzina topošajiem studentiem? 0
Gatavojoties jaunajam 2020./2021. studiju gadam, augstskolas, kā ierasts, piedāvā dažas jaunas studiju programmas. Tajā pašā laikā tās mainījušas uzņemšanas noteikumus, padarot stingrākas prasības iestājai augstskolās.
Jaunie uzņemšanas noteikumi liek topošajiem vidusskolu absolventiem vienlīdz čakli gatavoties visiem obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem, jo no nākamā studiju gada, iestājoties augstskolā, neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas, vērā tiks ņemti visu obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti. Atgādināšu, ka vidusskolu absolventiem obligāti jākārto eksāmens latviešu valodā, matemātikā un vienā no svešvalodām, kas visbiežāk ir angļu.
Arī matemātikas eksāmens būs svarīgs
Kāpēc augstskolas mainījušas uzņemšanas noteikumus? Jau 2018. gada nogalē valdība grozīja noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studijām, nosakot, ka augstskolām jaunās prasības jāņem vērā no 2020./2021. studiju gada.
Noteikumi paredz, ka, uzņemot augstskolā, jāņem vērā visu nokārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti.
Tās ir būtiskas izmaiņas, jo iepriekš augstskolas varēja neņemt vērā kādu no eksāmeniem un biežāk tika ignorēti tieši matemātikas eksāmena rezultāti.
Interesanti, ka visvājāk vidusskolu absolventi parasti kārto tieši matemātikas eksāmenu. Tagad tā rezultāti konkursā tiks ņemti vērā, vienalga, vai studētgribētājs būs izvēlējies eksaktu vai humanitāru studiju programmu.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka vidējās izglītības mērķis ir dot vispusīgas zināšanas, prasmes un kompetences un sagatavot skolēnus izglītības turpināšanai augstskolās un koledžās.
Skolēnu sagatavotību un iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences vislabāk apliecina tieši centralizēto eksāmenu rezultāti. Līdz ar to centralizēto eksāmenu rezultāti ir objektīvs kritērijs studētgribētāju atlasei.
Zināms, ka IZM tapuši arī noteikumi, kas varētu liegt valsts apmaksātajās studiju vietās uzņemt jauniešus, kuru vidējā atzīme, vidusskolu beidzot, bijusi zemāka par 7 ballēm, taču, ja arī šie noteikumi gūs valdības atbalstu, uz šā gada vidusskolu absolventiem tie vēl neattieksies.
Prasības joprojām dažādas
Taču, ņemot vērā gaidāmo studiju specifiku, augstskola un koledža var noteikt, ka konkursā ņems vērā arī kāda izvēles centralizētā eksāmena rezultātu.
Tā Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) paziņojusi, ka vidusskolas absolventiem, kuri būs nokārtojuši centralizētos eksāmenus fizikā un/vai ķīmijā, stājoties RTU, būs lielākas izredzes iegūt tā saukto budžeta studiju vietu. Šādu jauninājumu uzņemšanas noteikumos RTU iekļāvusi, lai veicinātu jauniešus apgūt fiziku un ķīmiju.
Tāpat augstskolām joprojām ir tiesības rīkot radošo eksāmenu ar mākslu saistītajās studiju programmās.
Piemēram, Latvijas Kultūras akadēmijā tāds joprojām būs tiem, kuri vēlēsies studēt dramatisko mākslu.
Savukārt tiem, kas Latvijas Universitātē (LU) stāsies studiju programmā “Komunikāciju zinātne”, būs iespējams konkursā dabūt papildu punktus par veiksmīgu dalību LU Sociālo zinātņu fakultātes rīkotā zinātniski pētniecisko darbu konkursā komunikācijas zinātnē un/vai radošajā konkursā komunikācijas zinātnē.
Citviet papildu punktus konkursā varēs saņemt par sekmīgi nokārtotiem neobligātajiem centralizētajiem eksāmeniem.
Piemēram, kā pastāstīja Daugavpils Universitātes (DU) pārstāvis Jānis Kudins, stājoties Bioloģijas studiju programmā, papildu punktus varēs saņemt par nokārtotu bioloģijas centralizēto eksāmenu.
Turklāt katram no obligātajiem eksāmeniem piešķirts savs koeficients, ko ņems vērā konkursā.
Viszemākais tas ir latviešu valodai – 0,198; vidējs matemātikai – 0,2, bet visaugstākais svešvalodai – 0,202. Tātad tiem, kas studijām izvēlējušies DU, sevišķi svarīgs būs centralizētais eksāmens svešvalodā.
LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis sacīja, ka LU katra obligātā centralizētā eksāmena rezultāta nozīme konkursā atšķirsies atkarībā no izvēlētās studiju programmas.
Piemēram, stājoties studiju programmā “Baltu filoloģija”, latviešu valodas eksāmena rezultāts veidos 65 procentus no studētgribētāja snieguma konkursā, svešvaloda – 25 procentus, bet matemātikas eksāmena rezultāta nozīme būs tikai desmit procenti.
Tikpat mazsvarīgs tas būs, stājoties studiju programmā “Politikas zinātne”, taču te gan svešvalodas, gan latviešu valodas centralizētā eksāmena vērtējums veidos 45 procentus no konkursa rezultāta.
Tikmēr tiem, kas vēlēsies studēt fiziku, matemātikas eksāmena vērtējums būs ļoti svarīgs, jo veidos 70 procentus konkursa rezultāta, kamēr latviešu valodas eksāmens veidos tikai 15 procentus, bet svešvalodas – 10 procentus rezultāta.
Sniegums fizikas eksāmenā konkursa rezultātu ietekmēs tikai par pieciem procentiem.
Runājot par neobligātajiem centralizētajiem eksāmeniem, ļoti svarīgi tos labi nokārtot būs tiem, kuri LU izvēlējušies ārstniecības studijas, jo konkursā rezultāts fizikas, bioloģijas vai ķīmijas centralizētajā eksāmenā dos pat 70 procentus punktu.
Tāpat tiem, kas izvēlējušies bioloģijas studijas, būtu jākārto eksāmens bioloģijā, jo tā rezultāts konkursā būs 45 procentus vērts.
J. Saulītis atzina, ka agrāk matemātikas eksāmena rezultāts netika prasīts daudzās studiju programmās. Visbiežāk tas nebija svarīgs, stājoties humanitārajās studiju programmās, piemēram, visās filoloģiskajās studiju programmās, kā arī filozofijas, teoloģijas un reliģiju zinātnes studijās.
Tāpat matemātikas eksāmena rezultātu neņēma vērā daļā sociālo zinātņu studiju programmu, piemēram, politikas un komunikācijas zinātnēs.
Pat daļā eksakto studiju programmu matemātikas eksāmenu varēja neņemt vērā.
Piemēram, ķīmijas bakalaura vai fizikas bakalaura studiju programmās tā rezultātu ņēma vērā tad, ja reflektants nebija kārtojis centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā.
Tāpat LU daļā studiju programmu neņēma vērā svešvalodas eksāmena rezultātu.
Daļa potenciālo studētgribētāju gan centralizēto eksāmenu matemātikā nav kārtojuši, jo pirms 2009. gada tas nebija obligāts. Attiecībā uz šiem vidusskolu absolventiem izstrādāta cita uzņemšanas kārtība, tāpēc šī eksāmena trūkums nebūs šķērslis iestājai augstskolā.
Jāpiebilst gan, ka šī kārtība, visticamāk, nebūs spēkā ilgi. No nākamā mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas paredz, ka vidusskolās skolēni apgūs mazāk mācību priekšmetu, bet daļa no priekšmetiem būs jāmācās padziļināti.
Kopumā būs trīs dažādi līmeņi, kuros varēs apgūt mācību priekšmetus.
Kādā līmenī būs apgūts mācību priekšmets, tādā arī būs jākārto centralizētais eksāmens. Tas būtiski mainīs gan eksaminācijas sistēmu, gan kārtību, kādā studētgribētāji tiks uzņemti augstskolās.
Jaunas iespējas topošajiem skolotājiem
Runājot par jaunām studiju programmām, redzamas tendences, ka sevišķi daudz tās tiks piedāvātas pedagoģijas un tehnoloģiju jomā.
Gan LU, gan Daugavpils Universitāte (DU), gan arī Liepājas Universitāte (LiepU) no jaunā studiju gada sāks realizēt jauna veida skolotāju izglītības maģistra programmas, kurās
pedagoga kvalifikāciju varēs iegūt gada laikā,
turklāt līdztekus studijām jau uzsākot darbu skolā.
Gan augstskolas, gan izglītības programma “Iespējamā misija”, sadarbībā ar kuru šī skolotāju studiju programma tiks īstenota, stāsta, ka par šo studiju programmu jau tagad ir ļoti liela potenciālo studentu interese.
Taču augstskolas piedāvās arī citas jaunas pedagoģijas studiju programmas. Piemēram, LU izveidota integrēta profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs”, kurā topošos pedagogus apmācīs atbilstoši jaunajam izglītības saturam, ko skolās ieviesīs no nākamā mācību gada.
Jaunajā studiju programmā topošie skolotāji brīvāk nekā līdz šim varēs kombinēt iegūstamās kvalifikācijas,
līdz ar to, pabeidzot augstskolu, būs plaši kvalificēti skolotāji, kuri varēs mācīt dažādus mācību priekšmetus.
Šīs studiju programmas reflektantiem konkursā ņems vērā ne tikai centralizēto eksāmenu rezultātus, bet arī motivāciju kļūt par pedagogu, kas būs jāapraksta gan rakstiski, gan jāpauž klātienes intervijā.
LU izveidota arī jauna 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Pirmsskolas skolotājs” un profesionālā bakalaura studiju programma “Sākumskolas skolotājs”.
Programmas veidotas tā, lai, iegūstot pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju, pēc vēl gadu ilgām studijām varētu kļūt arī par sākumskolas skolotāju.
Līdzīgi arī LiepU un DU tapušas jaunas 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs” un “Sākumizglītības skolotājs”.
Pedagoģijas jomā abās universitātēs izveidotas arī jaunas bakalaura un doktora līmeņa studijas.
Savukārt LiepU Dabas un inženierzinātņu fakultātē būs jauna studiju programma “Viedās tehnoloģijas”.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) izveidojusi četras jaunas studiju programmas, kuras pirmkārt vērstas uz ārvalstniekiem, tāpēc būs angļu valodā. Studiju programmās gan uzņems arī Latvijas jauniešus, taču jāņem vērā, ka vismaz sākotnēji tajās nebūs valsts apmaksāto studiju vietu.
Trīs jaunās angļu valodā īstenotās studiju programmas būs bakalaura līmeņa:
“Biosistēmu mašinērija un tehnoloģijas”, “Ilgtspējīgā lauksaimniecība” un “Ilgtspējīgā mežsaimniecība”, bet viena – doktora studiju programma “Vides inženierija”.
Savukārt Daugavpils Universitāte piedāvā jaunas profesionālās maģistra studiju programmas finanšu analīzes un ekonomikas, kā arī psiholoģijas jomā. Profesionālā maģistra studiju programma psiholoģijā īpaša ar to, ka tajā varēs apgūt gan izglītības, gan konsultatīvo psiholoģiju.
Arī Rīgas Stradiņa universitātē RSU ir jaunā bakalaura studiju programma angļu valodā “Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība”. Tajā studijas notiks izteikti starptautiskā vidē un ciešā saistībā ar reālo uzņēmējdarbību.
Paredzētas studiju vizītes starptautiskos uzņēmumos un organizācijās Latvijā un ārvalstīs, studiju prakses starptautiskos uzņēmumos, viesprofesoru un starptautisko uzņēmumu pārstāvju vieslekcijas.
Šajās studijās studentiem būšot iespēja kļūt par izciliem un veiksmīgiem biznesa līderiem, attīstīt savas zināšanas, prasmes un kompetences starptautiskajā biznesā un īpaši jaunuzņēmējdarbībā, ar papildu iespēju specializēties sociālajā uzņēmējdarbībā vai veselības ekonomikā. Augstskolā top arī biznesa inkubators.
