Marta sākumā par Eiropas Savienības izaugsmi Briselē spriedīs dalībvalstu vadītāji. Šim nolūkam Eiropas Komisijas (EK) rīcības grupa aizvadītajā nedēļā Rīgā vāca informāciju par nodarbinātību Latvijā, tostarp jauniešu vidū, un iespējamo ES fondu naudas pārdali par labu bezdarba samazinājumam un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. 


Latvija starp atpalicējiem

Lasītākie

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

Krimināls

Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 228

Lasīt citas ziņas

EK rīcības grupas pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, četru ministriju un darba devēju organizācijas pārstāvjiem, tomēr paziņojumus vai vērtējumu plašsaziņas līdzekļiem nesniedza. EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Sanita Jemberga teic, ka par jauniešu nodarbinātību informāciju vienlaikus vāc astoņās dalībvalstīs, kur bezdarba rādītāji ir vissliktākie. Tās ir Grieķija, Spānija, Portugāle, Itālija, Slovākija, Īrija, Lietuva un Latvija, kur 29,9% no visiem bezdarbniekiem pērn bija jaunieši (“Eurostat” dati).

Marta sākumā ES vadītāju tikšanās laikā EK vadītājs Žozē Manuels Barozu varētu iepazīstināt ar situācijas izvērtējumu, secinājumiem un, iespējams, ieteikumiem jauniešu bezdarba samazinājumam. Savukārt līdz aprīļa vidum katrai dalībvalstij ir jāsagatavo un jāiesniedz EK programma jauniešu bezdarba samazināšanai.

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm

Tuvākajās dienās virs Eiropas būs visai interesanta sinoptiskā situācija. Ko tas nozīmē Baltijai?

Nobela Miera prēmijai nominēts pret Ukrainu vērstās agresijas līdzdalībnieks

“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka EK rosinājusi par labu jauniešu bezdarba samazinājumam pārdalīt 2007. – 2013. gada budžetā vēl neiezīmētos 57,6 miljardus latu, kuru atlikums Latvijā esot Ls 316,3 miljoni. Atsaucība no ministriju puses vēl nav jūtama. Jāņem gan vērā, ka tikai nesen izveidotā starpministriju darba grupa sākusi darbu pie pasākumiem jauniešu bezdarba samazināšanai.

Trīs ministriju piedāvājums

Par kādiem jautājumiem spriests sarunās ar EK rīcības grupas dalībniekiem?

Kā norāda Ekonomikas ministrijā, saņemts ieteikums pārdalīt ES fondu naudu ar mērķi rosināt jauniešus sākt uzņēmējdarbību. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka tuvākajā laikā iecerēts ieviest jaunas finanšu instrumentu programmas mikrokreditēšanai un riska kapitālam – uzņēmumiem agrīnā stadijā, kā arī citas jaunas valsts atbalsta programmas – tā saucamo vaučeru programmu, IT apmācības, jaunu darba vietu izveides programmu, kas sekmēs nodarbinātības kāpumu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji sarunās uzsvēruši – Latvijā ir jāmodernizē profesionālā izglītība, tostarp ar papildu finansējumu – infrastruktūra. Jāpiesaista arī papildu Eiropas Sociālā fonda nauda, lai palielinātu piedāvājumu jauniešiem pēc vidējās izglītības īsā termiņā iegūt kādu profesionālo kvalifikāciju, kā arī finansēt izglītības pasākumus jauniešiem, kas nav ieguvuši pamata vai vidējo izglītību.

IZM pārstāvji arī uzsvēruši nepieciešamību veikt izglītības programmu pārstrukturēšanu, novirzot vairāk naudas arī koledžas programmām. 
Savukārt EK eksperti IZM piedāvāja palielināt līdzekļus skolēnu un studentu apmaiņas programmai “Leonardo da Vinci”, kas jauniešiem dotu iespēju vairāk praktizēties citās valstīs.

Labklājības ministrijas Komunikāciju departamenta vadītāja Marika Kupče norāda, ka jauniešus bezdarbniekus iesaistīs jau esošajās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) programmās (darba vieta jaunietim, apmācības, karjeras konsultācijas un motivācija u. c.). Otrkārt, pilnveidos NVA īstenotos pasākumus. Treškārt, ieviesīs jaunus atbalsta pasākumus jauniešiem bezdarbniekiem. Piemēram, jauniešu darbnīcas (darba izmēģinājumus noteiktās profesionālās darbības jomās, lai izvēlētos piemērotāko profesiju). Paredzēts ieviest reģionālās mobilitātes grantu jauniešu nokļūšanai līdz darba vai izglītības saņemšanas vietai. Ceturtkārt, tikšot nostiprināta NVA spēja darbam ar specifiskiem, uz jauniešiem vērstiem motivācijas un konsultāciju mehānismiem.