Monika Zīle: Kad mazzināmus ļaudis strauji iemet varas spicē, viņu darbība ir grūti prognozējama 2
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jātnieks bez galvas nav bīstams tik ilgi, kamēr viņš neauļo kavalēristu vienības priekšgalā.” Staņislavs Ježi Lecs
Skaidrās naktīs vērojot debesjumā neskaitāmos mirdzošos punktus, mēs nezinām, cik daudzi spīdekļi tur īstas zvaigznes un cik no redzamajiem mirkšķina ar citam Visuma ķermenim atņemtu enerģiju. Astronomi tos dēvē par novām jeb šķietami jaunām zvaigznēm, kuru starojumam piemīt sava valoda ar tikai kosmosa pētniekiem nolasāmiem zemtekstiem par spīdekļa raksturu un ilgmūžību. Te ir jaušama līdzība ar politiskajiem procesiem, kas iepriekš mazzināmus ļaudis strauji iemet varas spicē, kur viņu darbība ir grūti prognozējama.
Tāpēc līdzcilvēki kaut ko cenšas izlobīt no pēkšņi uzmirdzējušo paudumiem un dzīves gājuma pirms nokļūšanas zvaigznājā.
Nesenajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pašvaldības deputāta mandātus ieguva virkne līdz šim tikai lokālās akcijās sevi pierādījušo. To skaitā – 11 partijas “Progresīvie” biedri no kopīgā saraksta ar apvienību “Attīstībai/Par”.
Pēc neveiksmīgajiem startiem 13. Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās tas “progresistiem” liels sasniegums un atbalsta punkts jauniem startiem, ko paši nenoliedz. Ievēlēto skaitā ir abi “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāji – Edmunds Cepurītis un Antoņina Ņenaševa.
Viņas klātbūtni Rīgas nākotnes lemšanā tramīgi uzlūko daļa latviski runājošo sociālajos tīklos. Pamats ir, bet galvenokārt ne tāpēc, ka savulaik aktīvi darbojusies “Saskaņas” jauniešu organizācijā. To pārmest nav iemesla – savu ceļu sabiedriskās darbības telpā meklējot, reti kurš no skolas tikko iznākušais uzreiz atrod īsto pieturu.
Bažas rada “Progresīvo” mērķos iezīmētā tā dēvētās iekļaujošās sabiedrības veidošana, ko A. Ņenaševa jau vairākkārt uzsvērusi intervijās pēc ienākšanas Rīgas domē un, šķiet, apzināti “peldēdama” jēdziena skaidrojumā.
Valsts valodu lieliski pārvaldīdama, tagad viņa vairs neapgalvo, ka latviešu valodas lietojums mazākumtautību skolā ir ilūzija – tas izskanēja 2018. gada septembrī, kandidējot uz 13. Saeimu, – acīmredzot pieredze liek uzmanīties.
Tomēr, ierindojot izglītību savas partijas prioritātēs, saglabājies secinājums: valoda nepalīdz apvienot divas sistēmas (laikam domātas kopienas). Tādā gadījumā liela mīkla, kā īsti “Progresīvie” plāno īstenot kvalitatīvas izglītības iespēju Rīgas skolās.
Kādā sociālo tīklu diskusijā lasāms arī secinājums, ka A. Ņenaševas ideoloģiskajos uzstādījumos labi redzamais prokrieviskums sapludināts ar agresīvu Rietumu kreiso liberālismu, kas nākotnē radīs apdraudējumu valstij. Tīmekļa viedokļi, bez šaubām, mēdz būt greizi.
Tomēr iemeslu minētajam, varbūt negribēdama, devusi pati A. Ņenaševa, sarunu festivāla “Lampa” diskotēkā dejodama savulaik Krievijā populārā meiteņu dueta “Tatu” dziesmas “Nas ņe dogoņat” (“Mūs nepanāks” – kr. v.) pavadībā.
Melodijas izmantošana uzkritusi vēl vairāk nekā varavīkšņotais karogs apģērba aksesusāros…
Domes trešā vicemēra krēslu dabūjusī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedre Linda Ozola, kaut reiz jau bijusi Rīgas pašvaldības deputāte un arī pagrozījusies 13. Saeimā, tāpat ir diezgan tumšs zirdziņš. Lai gan vēlēšanu kampaņas laikā ar kompetenci neizcēlās, balsu mandātam pietika un līdztekus izdiņģētajai vietai pie prezidija galda viņa nu ieguvusi pienākumu atbildēt par tiesiskajiem jautājumiem.
Parasti tos uztic juridisko izglītību ieguvušajiem. Bet ir jau pieredzēts – kad darīšana ar JKP, ne tādi vien brīnumi iespējami.
Visi Rīgas domē ievēlētie politiskie spēki jau pēc gada pieteiksies startam uz 14. Saeimu un sāks aģitāciju reģionos. Rīgā ir sevis pierādīšanas treniņu laukums, jo īpaši jaunajiem deputātiem, kuri nākotnē grib vadīt valsti.
