Jaunzeme – sieva ar aknām. “Buldozera” pieeja. LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Jaunzeme – sieva ar aknām
Aizvadītajā nedēļā beidzās Valsts kancelejas otrais mēģinājums atrast piemērotu cilvēku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam. Šovasar sarīkotais pirmais konkurss ar troksni izgāzās, jo atklājās, ka uz šo amatu virzītais LTV valdes loceklis Māris Skujiņš “sapinies” ar aizdomīgo uzņēmēju Māri Martinsonu.
Nu par labāko pretendenti atzīta Ieva Jaunzeme, kas agrāk ieņēmusi dažādus augstus amatus valsts pārvaldē. Bijusi padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, vadījusi Konkurences padomi, administrāciju Ekonomikas ministrijā, strādājusi par valsts sekretāri Labklājības ministrijā. Cita starpā četrus gadus bijusi ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.
VID ģenerāldirektora amata kandidātei ir biznesa vadības maģistra grāds un Ekonomikas fakultātes ekonomista diploms.
Viņas bijušie darba biedri saka, ka esot, kā tautā saka, “sieva ar aknām”. Bet ar diezgan lielu agresivitātes piedevu, ja jāaizbāž mute kādam nevēlama viedokļa paudējam. Ne vienmēr spēj iedziļināties lietas būtībā, toties necieš iebildumus, ja jāsasniedz kāds pašas izraudzīts mērķis.
Kad Labklājības ministriju sāka vadīt Uldis Augulis, valsts sekretāres lielās ietekmes dēļ viņš neesot uzdrošinājies pārcelt viņu citā amatā. Toties Jānis Reirs neizturējis, panākdams viņas pārcelšanu uz Ekonomikas ministriju.
Par Valsts kancelejas izraudzītās kandidātes apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā tagad būs jālemj jaunajai valdībai, kuras vēl nav.
Izgāšanās. Briseles kāpšļmuršļi
Eiropas Savienības Padomes* oficiālajā “Facebook” kontā 15. novembrī tika publicēts apsveikums Latvijai valsts dibināšanas svētkos. Videoapsveikuma animācijā bija minēti dažādi fakti par Latviju, bet, piesaucot Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku fenomenu, ilustrācijai bija izmantoti slāvu tautu tērpos ģērbti cilvēciņi. Uz sociālo tīklu lietotāju aizrādījumiem par kļūdu ES Padomes darbinieki reaģēja tikai gandrīz pēc nedēļas – 21. novembrī “Facebook” kontā tika publicēta atvainošanās un ievietots labots videoapsveikums. Šī alošanās izraisīja latviešu piktumu, taču vēl viena “neprecizitāte” ES Padomes sociālo tīklu darboņu izpildījumā raisīja smieklus un neizpratni. Proti, kā grūti tulkojamais vārds latviešu valodā tika minēts “kaapshljmurslis” (tātad, iespējams, “kāpšļmurslis”) ar paskaidrojumu angļu valodā, ka tas esot cilvēks, kurš iespiests starp citiem braucējiem pārpildītā transportā. Dievs vien zina, kādās interneta dzīlēs šo vārdu sagrābstīja Briseles puiši, jo, meklējot ar “Google” starpniecību, šādam brīnumam uzduramies – dažās īpatnās vietnēs angļu, vācu, franču valodā apgalvots par šāda vārda esamību latviešu valodā. Iespējams, kāda latviešu dzejdara galvā tāds vārds arī radies, taču, drošs paliek nedrošs, paliksim pie ES Padomes labotās versijas, ka latviešu valodā viens no grūti tulkojamiem vārdiem ir “ciemakukulis”…
* ES Padomē tiek pārstāvētas dalībvalstu valdības, Padomē tiekas ministri no visām ES dalībvalstīm, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku.
Darījums. Neatkabināmo vagonu vilcieni
AS “Pasažieru vilciens” (“PV”) paziņojis jauno elektrovilcienu iepirkuma rezultātus, par uzvarētāju atzīstot Spānijas uzņēmumu “Talgo”. Kopējā vilcienu piegādes līgumcena ir 225,303 miljoni eiro. Iepirkumā paredzēts iegādāties 32 elektrovilcienus līdz 450 pasažieru sēdvietām katrā. “Talgo” piedāvājums, pēc “PV” vērtējuma, esot gan saimnieciski izdevīgākais pēc vērtēšanas kritērijiem, gan arī vienlaikus ar zemāko piedāvāto līgumcenu. Tiesa, šādam apgalvojumam nepiekrīt viens no iepirkuma dalībniekiem Čehijas kompānija “Škoda Vagonka”, kura finanšu piedāvājums esot par 10 miljoniem mazāks. Vilšanos par zaudēšanu “PV” iepirkumā pauda arī Šveices kompānija “Stadler”.
Pārsteigumu par jauno vilcienu iepirkuma rezultātu paudis arī pilsētplānošanas students Viesturs Krūmiņliepa, kurš sociālajā vietnē “Twitter” atzīmē, ka “PV” izvēlētie vilcieni būšot Eiropā garākie piepilsētas vilcieni. Proti, lai izpildītu “PV” prasību par 450 sēdvietām, vilcieniem būs jāsastāv no septiņiem neatkabināmiem vagoniem. Pēc studenta domām, tas ir riskanti, piemēram, ja šādam sastāvam atgadās kāda ķibele, tad no sliedēm jāņem nost viss garais vilciens, nevis kā tas būtu ar, piemēram, diviem sakabinātiem četru vagonu sastāviem. Taču “PV” pārstāvji norāda, ka vagonu skaitam nav nozīmes. Svarīgākais esot jauno vilcienu ietilpība. Vēl viens pārdomas raisošs apsvērums ir pārvadāto pasažieru skaits. Proti, vai Rīgā un tai tuvumā esošo līniju (arī noslogotāko) pasažieru skaits ir tik liels, lai šāda garuma sastāvs atmaksātos? Tāpat ir aktualizējies jautājums par dzelzceļa infrastruktūras maksu kā pamatojumu tam, kāpēc “PV” ir izdevīgāk pirkt garus vilcienus.
Noslēpums. “Buldozera” pieeja
Pietiekami daudziem partijas “KPV LV” vēlētājiem neesot iebildumu pret “Saskaņas” ņemšanu topošās valdības koalīcijā, intervijā LTV izteicās “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, gan piebilstot, ka pašreiz šāds scenārijs neesot reāls. Par “KPV LV” un “Saskaņas” iespējamo koalīciju daudz tika runāts jau pirms vēlēšanām, taču pēc tam kļuva skaidrs, ka diviem spēkiem valdību izveidot nebūs iespējams, un nu jau kādu laiku šī versija vairs netika izvirzīta. Kāpēc Gobzems tagad nolēmis to atdzīvināt?
Gobzems skaidro, viņa kārtējās sociālā tīkla “Facebook” tiešraides laikā daudzi viņa partijas vēlētāji komentāros pauduši pozitīvu attieksmi pret “Saskaņas” ņemšanu koalīcijā, sakot, ka viņiem pret šādu koalīcijas partneri neesot nekādu pretenziju. Taču diez vai to var uzskatīt par kādu pilnvērtīgu vēlētāju viedokļa noskaidrošanu, ja ņem vērā, ka par “KPV LV” nobalsoja vairāk nekā 120 tūkstoši pilsoņu.
Savelkot kopā Gobzema izteikumus, nav jābūt īpaši gudram, lai saprastu, ka “KPV LV” dara visu, lai sagatavotu sabiedrību, ka “Saskaņu” tomēr nāksies ņemt kompānijā.
Pret Gobzema izteikumiem par “Saskaņu” nedzird asus protestus ne Jaunajā konservatīvajā partijā, ne arī “Attīstībai/Par!”, vien Nacionālā apvienība reaģējusi. Tikmēr Raimonds Vējonis paziņojis, ka viņam esot “plāns B”, kas partijām varētu nepatikt. Tas tikšot īstenots, ja līdz 26. novembrim nebūs vienošanās starp līdzšinējiem sarunu dalībniekiem.
Gobzems arī “spiež” uz Valsts prezidentu, kurš uzskata, ka kandidātam vispirms ir jāsavāc Saeimas atbalsts, lai viņš tam uzticētu veidot valdību. Gobzems cenšas to pagriezt otrādi, norādot, ka saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam, nevis partijām ir jānominē Ministru prezidenta amata kandidāts.
Gobzema aizvadītās nedēļas iniciatīvas liek atcerēties citu Latvijas politikas tēlu, kurš tāpat cerēja, ka izdosies valdībā dabūt “Saskaņu”, vajag tik būt uzstājīgākam. Kā “buldozeram”. Arī Gobzems traucas uz priekšu, lai pēc iespējas ātrāk nošķūrētu citu politisko spēku iepriekš nospraustās “sarkanās līnijas”.
Mācība. Darvas karote medus mucā
Priecājoties par labi nosvinēto Latvijas simtgadi, tomēr nevajadzētu izlikties nemanām arī nebūšanas, kas ar to saistītas. Kaut vai tādēļ, lai novērstu to atkārtošanos nākotnē. Nepatīkamākais šoreiz saistīts ar pašu svinību noslēgumu – haoss ar sabiedrisko transportu, cilvēku pūļa atstāšana patvaļā un daudzas citas 18. novembra vakarā novērotas aplamības daudziem likušas uzdot jautājumus par organizatoru kompetenci un spēju sadarboties. Taču tā vietā, lai godīgi atzītu, ka kļūdas bijušas, dažādas iestādes un atbildīgie uzņēmumi (Valsts policija, “Pasažieru vilciens” un citas) ieņēmušas agresīvu aizstāvības pozīciju, un atskanējuši pat tādi paziņojumi, kurus, nedaudz vienkāršojot, varētu raksturot šādi: “Paši vainīgi! Ko lieniet ārā no mājas, zināms taču, ka būs daudz cilvēku!”
Tiek lēsts, ka 11. novembra krastmalā un tās apkārtnē svētku vakarā pulcējušies ap 110 000 cilvēku. Tas, protams, ir daudz, taču tā ir bijis arī vairākos citos pasākumos Rīgā, nerunājot nemaz par pasaules lielpilsētām, kur skaitļi ir ievērojami lielāki. To, ka 18. novembra vakarā daudz kam vajadzēja būt citādi, jau uz vietas secināja pat neprofesionāļi. Piemēram, kāpēc daudzās ielās ap Vecrīgu nav slēgta satiksme, kāpēc trūkst plūsmas organizētāju, toties mākslīgi salikti nevajadzīgi šķēršļi, it kā lai pasargātos no auto, kas var ietriekties pūlī (tas pēdējos gados kļuvis par teroristu iecienītu paņēmienu), kāpēc līdz ar salūta beigām tiek pielikts straujš punkts svinībām un tās nevarētu turpināties kaut vai ar kādu koncertu, ko daļa apmeklētāju labprāt paliktu noskatīties? Tādus jautājumus varētu uzdot ilgi.
Rīgas mēram galvenais ir sociālajos tīklos palielīties, ka viņu organizētais salūts bijis plaši apmeklēts, jo cilvēku aicināšanā ieguldīts daudz enerģijas un arī reklāmas naudas, pārējais jau ir pakārtots. Un vienmēr jau var izmantot pēdējo atrunu – bet viss taču beidzās labi!
Sagatavojuši: Zigfrīds Dzedulis, Linda Rasa, Ainārs Sauka, Māra Libeka, Māris Antonevičs
