JRT vēsturiskā ēka ziemā atstāta bez jumta. VNĪ mierina: paliks tikai sienas 0
Gadumijā Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajā tīklā “Facebook” ievietoja satraucošu fotogrāfiju, kurā redzams, ka JRT ēkai noņemts jumts.
“Kopš maija tur nav redzēts neviens celtnieks.
Paveicies, ka pagaidām nav sniega, jo māja ir bez jumta atstāta un sniegs to iznīcinātu pilnībā.
Paldies visiem iesaistītajiem,” raksta Alvis Hermanis.
Latvijas Televīzijas raidījumam “Kultūrtelpa” Alvis Hermanis ar JRT ēku notiekošo nosaucis par “pieminekli Latvijas birokrātiskās sistēmas neizdarībai”.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits atbild, ka situācija nav tik dramatiska, kā varētu izskatīties. Tiekot slēgts 27 800 eiro vērts līgums ar AS “Būvuzņēmums Restaurators” par konservācijas darbu veikšanu un pagaidu jumta izbūvi JRT ēkai.
“Tas atvieglos tālāku būvdarbu norisi un pasargās objektu no laikapstākļu ietekmes. Ēkas konservāciju pabeigsim tuvāko nedēļu laikā, informēja Jānis Ivanovskis-Pigits, norādot, ka VNĪ ar pilnu atbildību izturas pret Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektu.
“Visas vēsturiskās vērtības tika saudzīgi demontētas un pārvestas glabāšanai pienācīgos apstākļos vēl pirms ēkai tika demontēts jumts vēl 2019. gada pavasarī.
No būvnieka būvlaukumu pārņēmām decembra vidū, līdz ar vienošanos par tiesvedības izbeigšanu. Nekavējoties VNĪ eksperti apsekoja objektu dabā, novērtējot tehnisko stāvokli, uz kā pamata tika izstrādāts konservācijas darbu projekts.
Cenu aptaujas rezultātā slēdzam līgumu par pagaidu konservācijas darbiem, kas atvieglos tālāko būvdarbu norisi un aizsargās objektu no laikapstākļu ietekmes.
Vienlaikus jāatzīmē, ka vēsturiskās teātra ēkas konstrukciju drošība netiek apdraudēta. Ēka tiks gandrīz pilnībā demontēta – tiks saglabātas tikai divas kāpņu telpas un fasāde, kuru noturēs uz ietves izvietotais fasādes atbalsta rāmis, savukārt visas saglabājamās vērtības ir demontētas jau pērn, tādēļ satraukumam par kultūrvēsturisko vērtību zaudēšanu nav pamata,“ norāda J. Ivanovskis – Pigits.
Turpinās arī VNĪ izsludinātais iepirkums par teātra pārbūvi, kas paredz projekta realizāciju atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un teātra vajadzībām.
Iepirkumā ir iestrādāts “projektē un būvē” princips, kas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus, kā arī uzlabos darba koordināciju starp pasūtītāju, būvnieku un projektētājiem, uzsver VNĪ.
“Lai samazinātu riskus uz nepamatoti lētu vai nepamatoti dārga piedāvājumu saņemšanu jaunajā iepirkumā, esam paredzējuši to, ka būvniekam ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet arī turpmākos piecus gadus jāapsaimnieko ēka – tās galvenie inženiertīkli un būtiskākās konstrukcijas (jumts, fasāde, logi).
Tas nodrošinās to, ka būvnieks būs ieinteresēts kvalitatīvā būvniecībā, jo turpmāk pašam būs jānodrošina ēkas apsaimniekošana,” pauda Jānis Ivanovskis-Pigits.
Šobrīd plānots, ka piedāvājumus atvērs februāra sākumā. Pretendentu interese esot augsta.
“VNĪ dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties 2022. gada vasarā,” sacīja VNĪ valdes loceklis.
Pasūtītāji vēl aizvien optimistiski par iespēju pabeigt teātra rekonstrukciju līdz iepriekš noteiktajam termiņam – 2022. gada vasarai.
