Jumta revīzija pirms ziemas: 4 svarīgi darbi, ko jāpaspēj izdarīt pirms aukstuma 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Lūkojoties uz savas mājas šindeļu jumtu, mana atbilde uz šo jautājumu ir nešaubīga – jā! Klāt rudens, kokiem krīt lapas un krājas ūdensnotekās. Pa vasaru šur tur uz jumta sākusi augt sūna un ķērpji, īpaši mājas ziemeļu pusē un tur, kur jumta tuvumā ir ābeles zari. Visi minētie apstākļi veicina ūdens aizkavēšanos uz jumta un ar laiku var sagādāt nepatīkamas problēmas. Ko darīt un ar ko sākt?
Jāpārbauda hidroizolācija
Jāsāk ar jumta un skursteņa savienojumu pārbaudi. Jāpārliecinās arī, vai nav bojāts hidroizolācijas materiāls tur, kur cauri jumtam izvadīti ventilācijas kanāli, kur savienojas jumta plaknes.
Ja bitumena šindeļu jumtam plakņu salaiduma vietās radušās plaisas, tās var aizpildīt ar bitumena mastikām, bet virspusē jāpiestiprina jauns bitumena šindeļu materiāls. To iestrādājot, jārīkojas tā, lai no savienojumu vietām ūdens varētu viegli notecēt.
Manā gadījumā pamanītos defektus viegli novērst ar jumta remontam domāto bitumena mastiku. Sastāvs ir gatavs lietošanai un viegli uzklājams ar prāvāku otu. Tas ātri žūst un veido ūdensnecaurlaidīgu slāni. Trīs kilogrami mastikas maksā 6–10 eiro, un ar vienu iepakojumu pietiks ilgam laikam. Pēc lietošanas kārba ļoti rūpīgi jāaizver, un mastika jāglabā vietā, kur tā nesasals.
Remonta darbiem jāizvēlas sausa un saulaina diena.
Metāla jumtiem šādas problēmas parasti nerodas.
Jumtiem ar šifera segumu jāpārbauda kores, vai vējš nav atrāvis skārda konstrukcijas vai vējmalas. Jāpārliecinās, vai nav izkustējušās naglas, ar kurām piestiprinātas jumta seguma loksnes. Jāizvērtē, vai nav bojāti skārda atloki ap skursteņiem.
Jāņem vērā, ka laika gaitā šis segums kļūst drūpošs un kāju labāk likt tur, kur apakšā ir latojums. Vēl drošāk izmantot platu dēli vai slīpākiem jumtiem – trepes, kuras nostiprina pie kores. Ja nav drošības sajūtas lielākā augstumā, jumta pārbaudi un remontu labāk uzticēt pieredzējušiem meistariem.
Jāpārbauda, vai terašu un sienu savienojuma vietās nav radušies mehāniski bojājumi, paverot ceļu ūdenim. Arī to aizpildīšanai var izmantot piemērotas konsistences bitumena mastikas. No spraugu aizpildīšanas ar silikonu gan vajadzētu atturēties.
Sūnām stop!
Lielumu jumta gružu var noslaucīt ar slotu vai noskalot ar spēcīgāku ūdens strūklu. Taču ne vienmēr tas ir pietiekami. Jumta atbrīvošanai no sūnām un ķērpjiem vislabāk izmantot šim mērķim domātos ķīmiskos līdzekļus, piemēram, Latvijā ražoto līdzekli Sūnām stop. Tā cena ir aptuveni 10 eiro par litru jumtiem domātā koncentrāta. Ar šo daudzumu pietiek, lai apstrādātu līdz 30 m2 platību.
Litrs koncentrāta jāsamaisa ar 4 litriem ūdens, un jumta apsmidzināšanai izmanto zemspiediena dārza miglotāju. Pirms apstrādes sūnas nav mehāniski jānotīra. Ja ir sauss, ieteicams sūnām klāto jumtu mazliet samitrināt. Bet, ja mitrs, jāļauj jumtam mazliet apžūt. Vēlams, lai pēc apstrādes 5–6 stundas nebūtu nokrišņu.
Līdzekļa iedarbības rezultātā uzaugumi atmirs no pāris dienām līdz dažām nedēļām. Sūnas sakalst un ir viegli noslaukāmas ar mīkstu suku vai noskalojamas ar ūdeni. Var pagaidīt, kamēr savu darbu paveiks nokrišņi. Jauna sūnu kārta neveidosies gadus trīs četrus.
Protams, ir arī importētās alternatīvas. Sūnu iznīcināšanai uz jumta paredzēts līdzeklis Sambla-septik. Tā cena – 31 eiro/5 l, ar to pietiks, lai apstrādātu 60–100 m2 platību. Līdzeklis nosedz virsmu ar aizsargslāni, kas saglabājas 4 gadus. Izžuvušos sūnu pārpalikumus notīra ar suku.
Apstrādājot jumtus, kuri klāti ar biezu sūnu slāni, vispirms tie jānotīra ar cietu saru suku, pēc iespējas noņemot lielāku sūnu daudzumu.
Virsmu apstrādei ar ķīmiskajiem līdzekļiem jānotiek laikā, kad diennakti netiek solīts lietus. Rudenī apstrādi vislabāk veikt dienas pirmajā pusē.
Notekām jābūt tukšām
Visu segumu jumtiem jāpārbauda lietusūdens teknes gar jumta malu un notekcaurules. Nepieciešamības gadījumā tās jāiztīra, jo netīrumos vairojas pelējums. Parasti teknēs sakrājas koku lapas, sīki zariņi, smiltis. Ilgstoši netīrītās teknēs saaug sūnas, un ar laiku teknes nosprostojas, bet ūdens tek pāri un mitrums bojā fasādi. Savukārt ziemā mitrums sasalst un bojā konstrukcijas. Ledus smagums pat var teknes noraut. Teknes jātīra vismaz divas reizes gadā.
Lai neaizsērētu ūdens notekcaurules, tajās var ievietot vienkāršus filtrus, kas sastāv no sietam līdzīgas viegli koniskas plāksnes, ko iespiež pusapaļās caurules augšpusē. Šāds filtrs neļauj teknē nonākt koku lapām, zariem, skujām un citiem netīrumiem – tie paliek virspusē, kur tos vienkārši nopūš vējš. Savukārt lietusūdens brīvi iztek cauri filtram un nonāk zemē.
Teknes ērtāk tīrīt, ja izmanto palīglīdzekļus – birstes un ieapaļas formas lāpstiņas. Iespējams arī iegādāties speciālas palīgierīces tekņu tīrīšanai. Ja jumts zemāks, visticamāk, varēs iztikt pat bez trepēm. Piemēram, kompānija Fiskars piedāvā jau gatavu birstes un skrāpja apvienojumu. Ierīce paredzēta izmantošanai ar teleskopisko kātu un maksā nedaudz vairāk par 25 eiro.
Palīgierīci gružu izgrābšanai var izgatavot arī pats no tukšas plastmasas dzērienu pudeles, ko nogriež lāpstiņas formā un iestiprina garākā kātā.
Jāievēro drošība
Tīrot notekas, būs vajadzīgas arī pietiekami garas un stabilas trepes. Darbs tiek veikts salīdzinoši augstu virs zemes, tāpēc jāievēro drošības noteikumi. Jāpārbauda, vai trepes novietotas pietiekami droši un stabili. Vislabāk izmantot speciālas drošības jostas darbiem augstumā, kuras piestiprina pie ēkas konstrukcijas, ar siksnām savienojot arī pašu darbu veicēju. Pirms tam būtiski pārbaudīt šo jostu izturību un stiprinājuma stabilitāti.
Lapas un gruži no teknēm jāizgrābj, nevis jāiestumj ūdensnoteku caurulēs, no kurām iztīrīt aizsērējumus ir daudz grūtāk. Pēc mehāniskās tīrīšanas teknes izskalo ar spēcīgu ūdens strūklu.
Ja vertikālajās notekās aizsērējumu nav, arī tās pietiks izmazgāt ar ūdens strūklu no šļūtenes. Ja ir aizsērējums, to iztīra ar piemērota izmēra santehnikas trosi. Jārīkojas uzmanīgi, lai nesabojātu cauruļu pretkorozijas pārklājumu.
