Jura Pudāna gleznu izstāde “Lietu kārtība” 0
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē 9.janvārī durvis vērs mākslinieka Jura Pudāna (1941.g.) personālizstāde “Lietu kārtība”.
Tā ir mākslinieka pirmā personālizstāde un atgriešanās glezniecībā, atgriešanās ar pilnīgi jauniem darbiem, ar atjaunoto dzīves “Lietu kārtību”.
Liktenis lēmis, ka talantīgo gleznotāju Juri Pudānu, brīvdomīgo “nepieradināto” un mākslinieku leģendārās “Franču grupas” pārstāvi, “Putnu dārza” un “Kazas” radošo disputu dalībnieku, 2013.gada janvārī ir iespēja iepazīt atkal no jauna.
Jura Pudāna personālizstādē “Lietu kārtība” būs eksponētas gleznas, kā arī vēsturiski dokumentālas detaļas. Skatāmie darbi sasaucas ar muzejisko lietu kārtību, to vērtību un mākslinieka plašajām zināšanām pasaules mākslas vēsturē un literatūrā. Jau studiju gados, 20.gs. sešdesmitajos gados, iekļaušanās, tā sauktajā “Franču grupā”, veicināja viņu apgūt un iedziļināties franču kultūrā, līdz ar to visā Rietumeiropas mākslā.
Jura Pudāna personālizstāde Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir likumsakarīga. Mākslinieks muzejā ir strādājis pie izstāžu un muzeja vēsturisko ekspozīciju dizaina veidošanas kopā ar domubiedriem, Kurta Fridrihsona ideju tālāknesējiem, māksliniekiem Jāni Spalviņu, Valdemāru Lazdiņu un Andri Melbārdi.
Juris Pudāns mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā no 1952. līdz 1959.gadam. 1959.gadā viņš iestājās Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi. Tas bija iemesls tam, līdzīgi kā Maijai Tabakai, ka radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem: netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja, abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā. Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5.kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc aiziešanas no akadēmijas, mākslinieks no glezniecības pilnībā novērsās.
Impulss, lai atsāktu gleznot Jurim Pudānam bija izstāde “Franču grupa. 1960.gadi”. To 2007.gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas studenti. “Franču grupā”, šajā Jura Pudāna jaunības dienu draugu pulkā bija Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts tikai viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas “Skice – latviešu strēlnieks” (1959.g.), kuram pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis. Pārējo Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta nav zināma. Daļa darbu (pēc nesaskaņām ar akadēmijas pasniedzējiem) tika atstāti Mākslas akadēmijā un ar laiku pazuda. Ir zināms, ka, pēc Mākslas akadēmijas skatēm, Jura Pudāna darbus un skices ir iegādājies glezniecības profesors Konrāds Ubāns.
Juris Pudāns ir piedalījies izstādē “Portrets un pašportrets” Mākslinieku namā 2008.gadā, divās Rudens izstādēs Laimīgās mākslas muzejā un Dzelzceļa muzejā, kā arī plašajā izstādē “Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?” Rīgas Mākslas telpā 2011.gadā.
“Domāju, ka jaunu ceļu atklājēju glezniecībā nav daudz. Katrs mākslinieks vairāk vai mazāk iespaidojas no pasaulē jau aprobētiem ģēnijiem. Engram ideāls bija Rafaels, Delakruā – Rubenss. Man to ir vesela plejāde – 15.gs. flāmu mākslinieki – Jans van Eiks, Rogīrs van der Veidens, Gerards Davids, Hanss Memlings.
Mana atgriešanās pie glezniecības sakrita ar ceļojumu pa Flandrijas muzejiem. Mani pārsteidza šo mākslinieku brīnišķīgā altāru glezniecība jeb “absolūtais skaistums”. Dzīvesbiedre manu stilu jokodamās raksturo kā “gotisko naturālismu”, stāsta gleznotājs Juris Pudāns.
Read More
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē 9.janvārī durvis vērs mākslinieka Jura Pudāna (1941.g.) personālizstāde “Lietu kārtība”.
Tā ir mākslinieka pirmā personālizstāde un atgriešanās glezniecībā, atgriešanās ar pilnīgi jauniem darbiem, ar atjaunoto dzīves “Lietu kārtību”.
Liktenis lēmis, ka talantīgo gleznotāju Juri Pudānu, brīvdomīgo “nepieradināto” un mākslinieku leģendārās “Franču grupas” pārstāvi, “Putnu dārza” un “Kazas” radošo disputu dalībnieku, 2013.gada janvārī ir iespēja iepazīt atkal no jauna.
Jura Pudāna personālizstādē “Lietu kārtība” būs eksponētas gleznas, kā arī vēsturiski dokumentālas detaļas. Skatāmie darbi sasaucas ar muzejisko lietu kārtību, to vērtību un mākslinieka plašajām zināšanām pasaules mākslas vēsturē un literatūrā. Jau studiju gados, 20.gs. sešdesmitajos gados, iekļaušanās, tā sauktajā “Franču grupā”, veicināja viņu apgūt un iedziļināties franču kultūrā, līdz ar to visā Rietumeiropas mākslā.
Jura Pudāna personālizstāde Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir likumsakarīga. Mākslinieks muzejā ir strādājis pie izstāžu un muzeja vēsturisko ekspozīciju dizaina veidošanas kopā ar domubiedriem, Kurta Fridrihsona ideju tālāknesējiem, māksliniekiem Jāni Spalviņu, Valdemāru Lazdiņu un Andri Melbārdi.
Juris Pudāns mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā no 1952. līdz 1959.gadam. 1959.gadā viņš iestājās Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa meklējumi. Tas bija iemesls tam, līdzīgi kā Maijai Tabakai, ka radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem: netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja, abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā. Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5.kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc aiziešanas no akadēmijas, mākslinieks no glezniecības pilnībā novērsās.
Impulss, lai atsāktu gleznot Jurim Pudānam bija izstāde “Franču grupa. 1960.gadi”. To 2007.gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas studenti. “Franču grupā”, šajā Jura Pudāna jaunības dienu draugu pulkā bija Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts tikai viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas “Skice – latviešu strēlnieks” (1959.g.), kuram pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis. Pārējo Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta nav zināma. Daļa darbu (pēc nesaskaņām ar akadēmijas pasniedzējiem) tika atstāti Mākslas akadēmijā un ar laiku pazuda. Ir zināms, ka, pēc Mākslas akadēmijas skatēm, Jura Pudāna darbus un skices ir iegādājies glezniecības profesors Konrāds Ubāns.
Juris Pudāns ir piedalījies izstādē “Portrets un pašportrets” Mākslinieku namā 2008.gadā, divās Rudens izstādēs Laimīgās mākslas muzejā un Dzelzceļa muzejā, kā arī plašajā izstādē “Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?” Rīgas Mākslas telpā 2011.gadā.
“Domāju, ka jaunu ceļu atklājēju glezniecībā nav daudz. Katrs mākslinieks vairāk vai mazāk iespaidojas no pasaulē jau aprobētiem ģēnijiem. Engram ideāls bija Rafaels, Delakruā – Rubenss. Man to ir vesela plejāde – 15.gs. flāmu mākslinieki – Jans van Eiks, Rogīrs van der Veidens, Gerards Davids, Hanss Memlings.
Mana atgriešanās pie glezniecības sakrita ar ceļojumu pa Flandrijas muzejiem. Mani pārsteidza šo mākslinieku brīnišķīgā altāru glezniecība jeb “absolūtais skaistums”. Dzīvesbiedre manu stilu jokodamās raksturo kā “gotisko naturālismu”, stāsta gleznotājs Juris Pudāns.
Izstādes atklāšana trešdien, 9.janvārī plkst.14.00.
Izstāde atvērta līdz 10.februārim.
