Juris Ciganovs: “Lāčplēsis” bija visprestižākais Latvijas valsts apbalvojums 1
Lielā jubileju un dažādu gadadienu daudzumā patiesi var apjukt. Iespējams, tāpēc daudzus cilvēkus samulsinājusi nesen televīzijā dzirdētā ziņa, ka kāda ļaužu kopa piešķir un pat par naudu ikvienam pārdod apbalvojumu, kurš pēc nosaukuma ļoti atgādina Lāčplēša Kara ordeni. Neliela vēsturiskā atkāpe – pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā augstākais valsts militārais apbalvojums bija Lāčplēša Kara ordenis.
Šis ordenis dibināts 1920. gada 18. septembrī, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeņa statūtiem.
Ordeni pasniedza tikai Latvijas armijas karavīriem par militāriem nopelniem Neatkarības kara (1918–1920) laikā un bijušās Krievijas impērijas armijas latviešu strēlnieku bataljonu (un pulku) strēlniekiem par varoņdarbiem, paveiktiem Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Tātad – tā sauktie latviešu “sarkanie” strēlnieki par karagaitām Krievijā šo apbalvojumu saņemt nevarēja. Ordeni varēja piešķirt arī ārzemniekiem – šādā gadījumā ņēma vērā katra konkrētā apbalvojuma pretendenta devumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā, lai arī vairākkārt Lāčplēša Kara ordeni izmantoja kā diplomātisko apbalvojumu.
Miera gados “lāčplēšiem”, kā tautā dēvēja ordeņa kavalierus, ikdienas dzīvē bija virkne priekšrocību: “lāčplēšiem” militārpersonām bija vieglāk virzīties pa karavīra karjeras kāpnēm, bet pēc armijas dzīves noslēgšanās par civilistiem kļuvušajiem bija priekšrocības, stājoties dažādās mācību iestādēs, vai, piemēram, agrārreformas gaitā saņemot zemes īpašumus – kas toreiz cilvēkiem bija ļoti svarīgi. Neapšaubāmi, ka “Lāčplēsis” bija visprestižākais Latvijas valsts apbalvojums.
Pavisam par Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim kļuva 2146 personas.
Ordeni pēdējo reizi pasniedza 1928. gadā un pēc tam ar to vairs neviens apbalvots netika. 1940. gada sākumā, nojaušot, ka kara vētras mūsu zemi neapies, Latvijas valdība Lāčplēša Kara ordeni plānoja atjaunot, taču sekoja padomju okupācija. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas jautājums par Lāčplēša Kara ordeņa atjaunošanu netika aktualizēts, un šobrīd “lāčplēša” mūsu valsts apbalvojumu sistēmā nav.
Sabiedriskais veidojums ar skaļu un pretenciozu nosaukumu “Latvijas valsts aizsardzības fonds “Lāčplēsis”” tika dibināts 1996. gadā. Tieši šī visādā ziņā savdabīgā grupa arī ir tā, kas piešķir savu apbalvojumu, kuru nosaukuši par “Lāčplēša goda zīmi”. Attiecīgi šai goda zīmei ar vēsturisko Lāčplēša Kara ordeni nav nekāda sakara.
Tomēr cilvēku prātos rodas asociācijas, jo fonda nosaukumā figurē gan “Latvija”, gan “valsts aizsardzība”, gan arī pats “Lāčplēsis”.
Neviens jau neliedz šādus pašveidotus un pašdarinātus apbalvojumus pārdot.
Cik ētiski ir sabiedriskas organizācijas un to apbalvojumu nosaukumā lietot tādus, varētu teikt, skaļus un valstiskus nosaukumus, lai paliek pašu organizācijas biedru ziņā, taču nekā pretlikumīga tajā nav. Biedrības dibināt un šo biedrību apbalvojumus veidot, kā arī pasniegt demokrātiskā sabiedrībā ir atļauts.
Piemēram, neviens neliedz kādam astronomijas interesentu pulciņam nodibināt “Triju zvaigžņu zvaigznāja goda zīmi”, vai filatēlistu organizācijai kādā juvelieru darbnīcā pasūtīt “Viestura goda krustu” un dalīt tos draugiem. Vēlreiz atkārtoju – nosaukumu izvēle ir pašu to veidotāju sirdsapziņas un ambīciju jautājums.
