Kā e-grāmatas kļuva par pandēmijas veiksmes stāstu kaimiņos? Ar jauno pētījumu iepazīstina lietuviešu pētnieks Arūns Gudinavičs 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Patlaban Latvijā iznākošajām grāmatām un preses izdevumiem tiek piemērota samazināta PVN likme 12% apmērā, savukārt e-izdevumiem piemērota iespējamā augstākā – 21% likme.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Grāmatizdevēju asociācija kopā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem ziemā aicināja valdību izvērtēt iespēju noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto 5% likmi mācību un oriģinālliteratūrai, elektroniska izdevuma formā izdotām grāmatām, avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskiem izdevumiem un to abonentmaksai.
Līdz šim valdība ir uzskatījusi, ka PVN samazinājums nav vēlams, to skaidrojot ar piešķirtajiem atbalsta līdzekļiem bibliotēkām un izdevniecībām. Būtiski palielināts atbalsts bibliotēku iepirkumiem ir arī Igaunijā un Lietuvā, turklāt Igaunijā tieši pandēmijas seku mazināšanai pirms gada piemērota samazinātā 9% PVN likme Igaunijā izdotajām e-grāmatām.
Turpretim Lietuvā 9% PVN likme elektroniskajām grāmatām ir jau samērā sen – kopš 2019. gada sākuma. Iespējams, tieši samazinātā PVN likme kaimiņvalstu grāmatizdevējiem ir ļāvusi vieglāk pārdzīvot pandēmijas laiku.
Pagājušā gada nogalē Viļņas universitātes pētnieki kopā ar Lietuvas Izdevēju asociāciju un Ļubļanas universitāti ir publicējuši pētījumu par pandēmijas ietekmi uz grāmatu izdošanu un pārdošanu Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Islandē.
“Kultūrzīmēm” bija iespēja sazināties ar pētījuma Lietuvas daļas vadītāju Komunikācijas fakultātes profesoru Dr. Arūnu Gudinaviču.
Viņš secinājis, ka “Eiropā pandēmijas laikos uzvarošā izdevējdarbības formula, šķiet, ir atvērto grāmatnīcu apvienojums (ar visiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piesardzības pasākumiem) un digitalizēta grāmatu nozare ar abonēšanas pakalpojumiem.
Liekas, viens no Lietuvas pandēmijas laika veiksmes stāstiem ir aktīvā grāmatu tirdzniecība tiešsaistē un e-grāmatu tirdzniecība”.
– Pētījumā secināts, ka 2020. gadā nopietnu krīzi cietusi izdevējdarbība lielākajā daļā Eiropas valstu, kamēr Lietuvā šī situācija ir atšķirīga, kā jūs to varat izskaidrot?
A. Gudinavičs: – Pēc vairāku gadu krituma, sākot ar 2008. gada pasaules finansiālo krīzi, grāmatu tirgus Eiropā pamazām sāka stabilizēties, tomēr 2020. gada agrā pavasarī viss mainījās, kad epidēmijas ietekmē tika slēgta lielākā daļa grāmatnīcu un citu drukāto grāmatu tirdzniecības vietu.
Ieņēmumi no tradicionālajām grāmatnīcām piedzīvoja savas pastāvēšanas divus vissliktākos mēnešus, pārdošanas apjomi samazinājās līdz nullei. Tiesa, uzplauka tiešsaistes tirdzniecība, taču tā nebūt nebija spējīga aizstāt pārdošanas apjomu kritumu fiziskajā mazumtirdzniecībā.
Kopā ar Ļubļanas universitātes pētnieku, arī grāmatizdevēju Mihu Kovaču 2020. gada maijā un augustā veicām pētījumu par grāmatu pārdošanas apjomu samazināšanās tendencēm četru valstu grāmatu tirgos – Lietuvā, Islandē, Slovākijā un Slovēnijā.
Bijām iecerējuši pētījumā iesaistīt arī Igaunijas un Latvijas grāmatizdevējus, taču diemžēl atsūtīto datu apjoms bija nepietiekams. Starp mūsu pētījumā iekļautajām četrām valstīm bija ievērojama atšķirība – Islande un Lietuva bija vienīgās valstis, kurās aptuveni 15 procentu respondentu ziņoja par visu veidu grāmatu pārdošanas apjomu pieaugumu.
Slovākijā un Slovēnijā šādu respondentu nebija nemaz. Puse – 53 procenti – respondentu ziņoja, ka viņu pārdošanas apjomi samazinājušies par vairāk nekā 40 procentiem, un tikai 17 procenti respondentu atbildēja, ka pandēmijas faktoram nav būtiskas ietekmes uz pārdošanu.
Šķiet, ka visvairāk pandēmija ietekmēja Slovēniju, kur pilnīgi visi respondenti ziņoja par pārdošanas apjomu samazināšanos. Vismazāk skartā bija Lietuva – tikai divas trešdaļas respondentu ziņoja par nelielu pārdošanas apjomu samazināšanos.
Interesanti, ka pārdošanas apjomu kritumu visvairāk izjuta lielās izdevniecības, vismazākais apjomu kritums bija tām izdevniecībām, kurās strādā mazāk nekā desmit darbinieki.
Kopumā izdevēji gan Lietuvā, gan Islandē norādīja vislielāko pārdošanas apjomu pieaugumu tieši tiešsaistes tirdzniecībā, kā arī guva visaugstākos ienākumus audiogrāmatu un e-grāmatu tirdzniecībā.
Slovākijā un Slovēnijā grāmatizdevēji pārsvarā saglabāja tradicionālos grāmatu formātus, kā arī turpināja lietot jau agrāk ieviestos grāmatu tiešsaistes veikalus.
Lai gan rezultāti norāda, ka varētu būt saistība starp grāmatu nozares digitalizāciju un pircēju jaunajiem paradumiem, mums vēl nav pietiekami daudz datu, lai apstiprinātu vai noraidītu šādu hipotēzi.
Skaidrākas atbildes par spēcīgu un ilgtspējīgu virzību uz grāmatu nozares digitalizāciju būs iespējamas pēc visa pandēmijas laika kopumā, bet provizoriskie rezultāti no kopējā pārdošanas apjoma 2020. gadā ir pozitīvi – neskatoties uz milzīgo pārdošanas kritumu 2020. gada pirmajā pusē, pārdošanas apjomi gada otrajā pusē uzlabojās, un kopumā tas bija labs gads Lietuvas izdevējiem.
Kā piemēru varu minēt Lietuvas grāmatnīcu tīklu “Pegasas”: lai gan pagājušā gada laikā klientu plūsma grāmatnīcās samazinājās par 20 procentiem, taču būtiski – par 17 procentiem – pieauga tirdzniecība tiešsaistē, visvairāk bērnu grāmatu noiets.
– Ko jūs varētu pastāstīt par lietuviešu lasītāju paradumiem tiešsaistē, vai tie pēdējā gada laikā ir mainījušies? Vai jūs domājat, ka e-grāmatām ir nākotne?
– Rezultāti atklāja, ka e-grāmatu izdošanu ietekmē paši valsts iedzīvotāji. Lielākais e-grāmatu izdevēju īpatsvars (55%) ir Lietuvā un Slovākijā (55%), abas mūsu aptaujā ir valstis ar lielāko iedzīvotāju skaitu.
Pandēmijas sākumā, pavasarī, e-grāmatu tirdzniecība jūtami nepieauga, bet jau augustā grāmatizdevēji Lietuvā ziņoja par e-grāmatu tirdzniecības paplašināšanos, turpretim Slovēnijā gandrīz nekas nemainījās. Pandēmijas laikā daudzi lasītāji sev atklāja e-grāmatas.
Īpaši tas bija vērojams akadēmisko grāmatu izdevējdarbībā – piemēram, universitātes studenti paši sāka izdevniecībām pieprasīt vairāk e-formāta mācību grāmatas. Uzskatu, ka šie ir būtiski iemesli izdevējiem paplašināt e-grāmatu tirgus apjomu nākotnē.
– Lietuvā grāmattirgotāji sūdzas par e-grāmatu pirātiskajām tīmekļa vietnēm, vai jūs to uzskatāt par nopietnu draudu pašreizējām izdevniecībām?
– Ir nepareizi uzskatīt, ka tikai e-grāmatas ir saistītas ar pirātismu. Mūsu pētījums 2020. gadā atklāja, ka gandrīz 90 procenti no visiem grāmatu nosaukumiem, kurus atradām jaunākajās pirātiskajās vietnēs, bija tradicionālās papīra grāmatas, kuras bija pārpublicētas kā e-grāmatas. Tas nozīmē, ka pirātismam pakļautas galvenokārt tieši drukātās grāmatas.
Cits mūsu pētījums “Grāmatu pirātisma tehnoloģiskie un ētiskie cēloņi” (kopā ar Viļņas universitātes pētnieku Vincu Grigu) pierādīja, ka galvenie pirātisko grāmatu izmantošanas iemesli ir likumīgu e-grāmatu trūkums un sarežģītas iegādes iespējas.
Lielākā daļa lasītāju uzskatīja, ka nelikumīgu e-grāmatu lejupielāde ir vienkāršāka nekā likumīgu iespēju meklēšana, un tieši tāpēc tiek izmantotas pirātiskās grāmatas. Mūsu secinājumi liecina, ka lasītājiem ir nepieciešama laba un plaša legālo e-grāmatu izvēle, kā arī ērtas un ātras pirkšanas iespējas.
Vēl viens svarīgs grāmatu pirātisma iemesls ir morāles normas un ieradumi. Mūsu atklājumi liecina, ka lielais vairākums lasītāju un autoru nejūtas vainīgi par pirātisku grāmatu izmantošanu, un lielākā daļa pat nemaz neiedomājas par pārkāpumu.
Šeit diemžēl var novērot padomju zagšanas kultūras paliekas, kas padomju okupācijas laikā skāra Lietuvu (un es domāju, arī Latviju) – grāmatu zagšana netika uzskatīta par noziegumu, bet drīzāk par varonīgu rīcību un taisnīguma atjaunošanu valstī un sabiedrībā.
Kā liecina mūsu atklājumi, galvenais iemesls pirātisko grāmatu izmantošanai mazo valodu tirgos ir likumīgu e-grāmatu kopiju un to iegādes iespēju trūkums. Bet izdevēji uzskata, ka pirātisko grāmatu iegāde ir saistīta ar vispārēju sabiedrības paradumu izmantot nelegālas kopijas. Šādi veidojas slēgts problēmu loks.
– Kāds ir audiogrāmatu tirgus un lasītāju interese?
– Pēdējos gados audiogrāmatu popularitāte ir palielinājusies, taču tikai katrs piektais mūsu aptaujātais izdevējs ir publicējis audiogrāmatas. Tomēr 2020. gada kopējais audiogrāmatu pārdošanas apjoms ir pieaudzis, īpaši Islandē, kur ir visattīstītākais audiogrāmatu tirgus.
– Kāds ir jūsu novērojums, vai valdību finansiālais atbalsts grāmatu izdevēju atbalstam ir bijis pietiekams?
– Jau pagājušā gada pavasarī Lietuvas valdība palielināja finansējumu grāmatu iepirkumiem bibliotēkās. Tātad Lietuva bija vienīgā valsts (mūsu pētījumā), kurā bibliotēku iepirkumi pieauga, līdz ar to katrs ceturtais lietuviešu izdevējs ziņoja par pārdošanas apjoma pieaugumu.
Papildu atbalsts izdevējiem tiešām palīdzēja, daudzi lietuviešu izdevēji par valdības finansējumu uzlaboja vai pat izveidoja tiešsaistes grāmatu tirgošanas platformas.
– Vai uzskatāt, ka grāmatas lasīšana ir viens no tiem faktoriem, kuri pandēmijas laikā pozitīvi ietekmē lietuviešus? Vai lasīšana ir populāra jauno lietuviešu vidū?
– Es domāju, pandēmija pierādīja, ka grāmata joprojām ir nepieciešama ne tikai klasiskā drukātā formātā. Daudzi lasītāji atklāja vienkāršu un ātru veidu, kā iegūt vēlamo literatūru, izmantojot e-grāmatas. Šo laiku būtu daudz grūtāk pārdzīvot bez lasīšanas un bez grāmatām.
