Kā mēs braucām pa “īsāko ceļu”. Velosipēdu konkursa stāsts 0
Jau ziņojām, ka beidzies konkurss “Mana velosipēdu vasara” un tajā uzvarēja Baiba Ozola. Iepazīstinām ar citu dalībnieku stāstiem.
Šo stāstu iesūtījusi Aija Larionova.
Mašīnai bij “nojucis” sajūgs, iepriekšējā reizē braucot uz Rīgu, palikām Jaunolainē! Labi, ka atradās labs garāmbraucējs, kurš mūs atvilka līdz Jelgavai! Nākamajam braucienam uz Rīgu bija jāizdomā, kā tikt, jo mašīnīte stāvēja servisā. Ilgi nedomājam, sēdāmies uz riteņiem un mināmies uz Galvaspilsētu. It kā jau nav tālu no Jelgavas, ceļa mala plata, nekur neskrienot 3,5 h bijām Rīgā! Izbraukājām vajadzīgās vietas un braucām mājas!
Nezinu, kurš mani dīdīja braukt atpakaļ pa “īsāko” ceļu, caur Mārupi! Māte Google radīja, ka ar kājām ejot pa turieni nedaudz tuvāk! Izrādās, tas ceļš tiešām kājām gājējiem, jo pirms atgriešanās uz Jelgava- Rīga šosejas, nākas kāpt pāri dzelzceļa sliedēm un tad celt velosipēdu pāri apmalei pie gājēju tilta, kas ved pāri šosejai! Pat nepamanīju, kurā brīdī, bet, nonākot atpakaļ uz šosejas, biju tikusi ne tikai pie ziediem, kas auga ceļmalā, bet arī pie galīgi tukšas aizmugurējās riepas! Sākumā domājām iet ar kājām, bet tad mūs pārsteidza lietus!
Labi, ka ir radiņi, kuri mūs, trīs trakos ar visiem velosipēdiem, savāca jau aiz Olaines. Māsas vīrs pat aizņēmās mašīnai piekabi, lai vārētu savākt abus velosipēdus! Vēl ilgi smējāmies, ka Jaunolaine mums ir melnais punkts, jo ar velosipēdu palikām turpat, kur noplīsa auto!
Lasiet arī citus konkursa stāstus:
Četri bērni un riteņi, rati, zīdainis un… velo kruīzs!
Lauku sievietes liktenis: saglabāt labu veselību pie jebkādiem dzīves pavērsieniem
Velosipēda stāsts ar bēdīgām beigām. Konkursa stāsts
FOTO: Veselam.lv lasītāju velosipēdu vasara. Bildes un stāstiņi no konkursa dalībniekiem
