Kā “noķert” vēzi ar asins analīzi 0
Raksta autore, Lielbritānijā dzīvojošā žurnāliste Ilze Kalve pati saskārusies ar onkoloģisko saslimšanu. Latvijas Televīzijas akcijai “Diagnoze – vēzis” viņa ir arī uzticējusi personisko stāstu par to, kā cīnījās par savu veselību. Pērn Ilze devās uz Parīzi veikt vēža šūnu noteikšanu asinīs (ISET), jo pēc veiksmīgas metastātiskas olnīcu vēža operācijas Latvijā un divām ķīmijterapijas reizēm Anglijā tika nolemts ķīmijterapiju uz brīdi pārtraukt. Parīzes laboratorija vēža šūnas asinīs neatrada, pozitīvo iznākumu apstiprināja arī citas pārbaudes. ISET – “Isolation by Size of Tumor cells” (latviski – audzēja šūnu izolēšana pēc izmēra) ir inovatīva patentēta tehnoloģija, kas ļauj atrast asinīs cirkulējošas vēža šūnas. Tehnoloģija vēl ir izstrādes stadijā, tādēļ pagaidām netiek lietota diagnostikā.
Viens no zinātnes lielākajiem izaicinājumiem vēža ārstēšanā ir iespēja diagnosticēt vēzi pēc iespējas savlaicīgāk, tad, kad tas tikai sāk veidoties. Zinātnieku komandas vairākās pasaules valstīs intensīvi strādā, lai, veicot vienkāršu asins analīzi, ar 100% precizitāti varētu noteikt vēža šūnu klātbūtni asinīs, tiek uzskatīts, ka līdz šādam testam vēl jāgaida vairāki gadi. Taču itāliešu zinātniece Patrīcija Paterlīni-Brešo apgalvo, ka viņas izgudrotais asins filtrācijas tests ISET spēj 100% precīzi noteikt vēža šūnu klātbūtni asinīs, turklāt cirkulējošas vēža šūnas asinīs iespējams “noķert” vairākus gadus, pirms vēzi iespējams diagnosticēt ar visjutīgākajām šobrīd pieejamajām diagnostikas metodēm.
Jaunās asins analīzes pagaidām var veikt tikai vienā Parīzes laboratorijā, vienreiz nedēļā ceturtdienas rītos par visai augstu cenu – 486 eiro, tomēr gribētāju netrūkst, un tiek solīts, ka drīzumā tiks apkalpots lielāks pacientu skaits. Lai noskaidrotu, kādēļ par šo testu nav plaši zināms un vai tiešām tas ir tik precīzs, aicināju uz sarunu pašu testa izgudrotāju, profesori Patrīciju Paterlīni-Brešo.
Sešdesmit piecus gadus vecā molekulārā bioloģe un onkoloģe ir Parīzes Dekarta universitātes profesore, vada pētnieku grupu Francijas veselības pētījumu centrā un ar savu cirkulējošo vēža šūnu asins testu ISET šogad bija izvirzīta Eiropas izgudrotāju balvas finālam.
Arī veselam cilvēkam – vēža šūnas?
Dzirdēts, ka arī veseliem cilvēkiem var būt vēža šūnas asinīs, taču profesore apgalvojumam nepiekrīt. “Ja vēža šūnas asinīs ir, tas nozīmē, ka kaut kur ir arī vēzis. Vēzis, no kura asinīs nonāk šūnas, parasti ir visļaundabīgākais, tas ir audzēja veids, kas visātrāk progresē. Visbiežāk metastātiski audzēji tiek diagnosticēti pēdējā, 4. stadijā, tādēļ svarīgi atklāt vēža šūnas asinīs pat acīmredzami veselam cilvēkam, jo tā var būt pirmā invazīva audzēja pazīme.
Austrāliešu zinātniekam, kurš strādā ar mūsu ISET vēža šūnu noteikšanas sistēmu, ir hipotēze, ka, ja vēža šūnas tiek atklātas pietiekami agri, kamēr vēl vēzis ir trausls, tad, pastiprinot imūnsistēmas aktivitāti, iespējams to iznīcināt bez ķīmijterapijas palīdzības. Viņiem bija divi pacienti, kuriem atklāja vēža šūnas asinīs, viņiem bija jālieto antioksidanti un imūnsistēmu stimulējošas vielas, un šobrīd vēža šūnu skaits ir samazinājies un pat pazudis. Taču šī vēža šūnu asinīs noteikšanas tehnika ir pavisam jauna, tas ir kā atvērts logs nākotnes pētījumiem, mēs daudz ko nezinām, mums pašiem joprojām ir daudz jautājumu.”
Tātad, ja ir kaut viena vienīga vēža šūna, tas nozīmē, ka tur ir vēzis? “Varu pilnīgi droši apgalvot – ja asinīs ir kaut viena vēža šūna, tad kaut kur vēzis ir. Taču tas, ko nezinām, ir, vai vēzis ir pašā, pašā sākuma stadijā. Un ir iespējams, ka imūnsistēma to var iznīcināt.”
Nevar aizstāt attēldiagnostiku
Pagaidām ISET nosaka tikai cirkulējošo vēža šūnu skaitu, pēc tā nevar pateikt, kurā orgānā vēzis ir. Asins tests var tikt izmantots, gan lai diagnosticētu vēzi agrīnā stadijā, gan lai vērtētu vēža ārstēšanu. Taču pat ISET mājaslapā rakstīts, ka šis ir tikai viens no diagnostikas veidiem, tas nevar aizstāt attēldiagnostiku, jo ir iespējams, ka vēzis asinīs neparādās.
Profesore skaidro: “Šis ir visprecīzākais veids, kā diagnosticēt audzēja šūnu klātbūtni asinīs. Ja ISET tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka vēža šūnu asinīs nav. Šī informācija ir ļoti svarīga, bet tā nevar pastāstīt, vai, piemēram, drīkst pārtraukt ārstēšanu. Ārsti nevēlas uzņemties atbildību, un viņi dara pareizi, jo arī es viņu vietā darītu tāpat. Mēs nespējam ielīst ķermenī un ieskatīties katrā vismazākajā šūnā, lai būtu 100% droši, ka tur nekā nav. Mūsu tehnoloģija ir līdzīga urīna testam, kur vēža šūnas tiek izolētas no pārējām, tikai tas tiek darīts ar asinīm. Ar ISET varam pateikt tikai to, ka asinīs vēža šūnu nav. Taču, ja vēzis ir un tas tiek novērots un ārstēts, ir remisijā, un asinīs ir vēža šūnas, tā noteikti ir zīme, ka vēzis nav uzveikts. Šajā gadījumā ārstēšana jāturpina.
Diemžēl ārstiem ir jāstrādā pēc esošajām vadlīnijām, un viņus tās uztrauc vairāk nekā konkrētais pacients. Ja viņiem būtu jāārstē pašiem sevi, tad viņi noteikti pārbaudītu vēža šūnas asinīs, bet ne visi ārsti to pašu piedāvās pacientiem. Vadlīnijas rodas klīnisko pētījumu rezultātā. Klīniskie pētījumi ir ārkārtīgi dārgi, un tikai farmācijas kompānijas to spēj atļauties. Vadlīnijas tiek pārņemtas klīniskajā praksē bez liekām diskusijām, ārsti tām nedomājot seko, tādējādi pašiem nav nekādas atbildības, jo atkarībā no vēža stadijas ir jālieto attiecīgais ārstēšanas protokols. Ja ārsts seko vadlīnijām, tad neviens nevar apgalvot, ka tiek ārstēts nepareizi.”
Testu vēlams atkārtot
Tieši tāpat kā jebkuru diagnostiku, arī šo testu ir vēlams atkārtot, lai monitorētu slimību. “Pašlaik ārsti spēj ieskatīties visā ķermenī, meklējot vēzi, taču ne asinīs. Kas ir ļoti svarīgi, jo tas ir veids, kā audzējs sasniedz citus orgānus. Citi asins testi meklē molekulas, bet mūsu tests spēj atrast vēža šūnas, kas ir dzīvas, tātad spēj radīt audzēju. Taču jāatceras, ka šis asins tests nav alternatīva attēldiagnostikai, ir nepieciešams izmantot visas modernās medicīnas iespējas, lai uzraudzītu vēža pacientu. Ne tikai vienu vien asins testu, tas nekad neaizvietos citas diagnostikas metodes, tas nemaz nav iespējams!” skaidro Patrīcija Paterlīni-Brešo.
“Piemēram, ja ir audzējs, kas nav “ielauzies” asinīs, tad mēs šīs šūnas neredzēsim. Taču varam apgalvot, ka šis audzējs nav invazīvs testa brīdī, un tā ir ļoti būtiska informācija. Savukārt ir gadījumi, kad ir audzējs, ko attēldiagnostika nespēj ieraudzīt, taču audzējs ir invazīvs, un tad mēs šīs audzēja šūnas redzēsim. Un ir gadījumi, kad ir audzējs, kuru var redzēt, tas ir invazīvs, un, protams, mēs to redzam arī asinsanalīzē. Diemžēl audzēja invāzija asinīs ir tas process, kas nogalina pacientus, jo invāzija ir pēdējais solis audzēja izplatībā. Kad metastāzes ir radušās, tad mūsu spēja samazināt audzēju ir maza. Līdzko vēža pacientam audzēja šūnas parādās asinīs, tā ir sākusies vēža izplatība. Taču audzējam vajag laiku, lai sāktu augt, un mums ir laiks, lai ko darītu!”
Ārsti skeptiski
Aptaujājot ārstus gan Latvijā, gan Anglijā, nākas secināt, ka lielākā daļa uz ISET testu tiešām skatās ar aizdomām. Kāds Londonas profesors, atzīta autoritāte britu onkologu aprindās un viens no vadošajiem lielas farmācijas kompānijas vēža medikamentu pētniekiem, pauž uzskatu, ka šis tests ir tikai un vienīgi “naudas slaukšana”, jo nevar būt precīzs. Patrīcija Paterlīni-Brešo ar šādu attieksmi saskaras nepārtraukti: “Tas mani nepavisam nepārsteidz. Viņi nezina par milzīgo darbu, ko esam veikuši un ko nav ietekmējis farmaceitisko kompāniju mārketinga spiediens. Nav nekāds noslēpums, ka farmācijas kompānijas, lai popularizētu izgudrojumu, lielu naudu iegulda mārketingā. Bet tas nav mūsu gadījums, mums, zinātniekiem, bija svarīgi noskaidrot, vai šis tests ir pacientiem noderīgs vai nav. Un ārsti to visu nezina, jo lielām kompānijām vienmēr ir pārdošanas speciālisti, kas staigā no viena ārsta pie otra, izskaidrojot lietderību. Mums tādu nav, taču nākotnē vajadzēs to darīt.”
Profesore stāsta, ka ar šo testu jau ir pārbaudīti vairāk nekā 2000 pacienti, ir veikti papildu pētījumi, ir agrīno diagnožu pētījumi. Pilotprojekta veidā Parīzes laboratorijā pacientiem tests ir pieejams nepilnus divus gadus.
Profesore skaidro, ka pagaidām tests ir pilotprojekta stadijā, jo manuāli nav iespējams apstrādāt lielu skaitu asins paraugu. Desmit mililitros asiņu, kas paņemti no pacienta, iespējams atrast vēža šūnas pat tad, ja tur ir tikai viena šūna. Jāņem vērā, ka šajos 10 ml ir arī 100 miljoni leikocītu un 50 miljardi eritrocītu, tādēļ vēža šūnu meklēšana tiek salīdzināta ar adatas meklēšanu siena kaudzē.
“Sākumā šūnas izolē speciālā filtrā, tad notiek imūniezīmēšana, lai varētu pārbaudīt to izcelsmi, tad morfoloģiskā iezīmēšana, tad vēlreiz tiek veikta imūnā un morfoloģiskā skenēšana, lai precizētu morfoloģisko izcelsmi katrai šūnai. Tas ir ilgs darbs, kas jāveic ārkārtīgi precīzi. Rezultāti kopā ar pacienta medicīnisko informāciju tiek nodoti tālāk citopatologa rokās, tiek izanalizēta visa esošā informācija un izdarīti secinājumi. Tas ir ilgs process, kura laikā ir jābūt ārkārtīgi rūpīgam un uzmanīgam.” Rezultāti tiek solīti 15 darbadienu laikā, taču parasti ārstējošais ārsts tos saņem agrāk.
Negribot radīt “naudas mašīnu”
Paterlīni-Brešo kompānija šobrīd meklē investorus, lai padarītu asins testu pieejamāku. “Gribu savā dzīvē sagaidīt brīdi, kad testu sāks plaši lietot. Ir jau 85 publikācijas, kas šajā jomā ir ārkārtīgi daudz, taču, lai testu finansētu valsts, nepieciešams izstrādāt specifisku testu attiecīgajam vēzim. Tam ir nepieciešams milzīgs un ilgs darbs. Mums, zinātniekiem, arī nav tādu resursu, lai pašu sistēmu pārmainītu.”
Profesore asins testa izstrādei veltījusi savas dzīves pēdējos 20 gadus un nevēlas to pārvērst par “naudas mašīnu”. Investoru intereses gan ir pavisam citas. “Kad jaunas kompānijas sāk, viņiem vajag naudu. Lai kāds kompānijās ieguldītu naudu, ir nepieciešams mārketings, un savukārt mārketings nozīmē to, ka kompānija maksā ārstiem, kas izmanto jauno diagnostiku vai zāles. Tādējādi neviens nav ieinteresēts iegūt sliktus rezultātus, bet vai tas ir pareizi?”
Profesore cer, ka viņas mūža darbs dos labumu cilvēkiem, taču ejams vēl ilgs ceļš. “Mums nepieciešams izstrādāt testus atsevišķiem vēža veidiem, lai tos apmaksātu valsts, tātad atkal ir nepieciešama milzīga nauda, lai veiktu papildu klīniskos izmēģinājumus! Bet tas ir jādara, jo vēlos, lai šis tests būtu pieejams visiem, nevis tikai dažiem, kuri spēj samaksāt.”
Badošanās profilaksei
Profesorei ir kāds ieteikums, kā cilvēki var veikt vēža profilaksi paši. ”
Vēža šūnām nepieciešama glikoze, vairāk kā normālām šūnām. Pierādīts, ka vēža šūnas ir krietni jutīgākas pret badošanos nekā normālās šūnas. Ieteiktu badoties 2–3 reizes nedēļā tikai 14 stundas. Pēc tam pārējā laikā var ēst normāli.
Tādējādi organisms netiek novājināts, bet ir periods, kad šūnas nesaņem glikozi. Drīkst dzert ūdeni, drīkst pat kafiju, taču bez cukura. Ja ķermenī ir vēža šūnas, tad tām klāsies plāni, jo tās bez glikozes nevar iztikt.”
Ja vakarā pēdējā maltīte tiek ieturēta plkst. 18, tad brokastis plkst. 8 nemaz neizklausās pēc 14 stundu badošanās, bet gan pēc neēšanas pirms gulētiešanas. Taču kā ar tautā ieteikto 40 dienu badošanos? “Nē, nedomāju, ka tā ir laba ideja,” šausminās profesore. “Jums vajag olbaltumvielas, lai cīnītos ar vēzi, jums vajag veselu imūnsistēmu, un to nedrīkst atstāt bez olbaltumvielām, jo tad tā nespēj ražot antivielas. Ir jāēd veselīga, tīra pārtika, un es personīgi neesmu ilgas badošanās atbalstītāja.”
VIEDOKLIS
Latvijas onkologu vērtējums
Gunta Purkalne, Medicīnas zinātņu doktore, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe, ķīmijterapeite: “Latvijā mēs izmantojam tikai tādus vēža šūnu noteikšanas testus, kas ir starptautiski apstiprināti un tiek izmantoti visās Eiropas Savienības valstīs. Taču tas nenozīmē, ka valstīs netiek izmantoti arī tādi testi, kā šajā gadījumā Francijā, kuri nav ieguvuši oficiālu atzinumu. Tā gan nav standarta prakse.”
