Kā pareizi izvietot kanalizācijas caurules, lai neveidotos nosēdumi un aizdambējumi 0
Būvējot ģimenes māju, visbiežāk tajā ierīko pašteces kanalizāciju. Līdz ar to svarīgi saprast, kāda diametra caurules vajadzīgas, lai kopējai sistēmai pievienotu izlietni, vannu, dušu, klozetpodu. Kādam jābūt šo cauruļu slīpumam, lai ūdens aiztecētu un neveidotos nosēdumi vai aizdambējumi?
Pārāk liels slīpums neder
Izrādās, “jo lielāks, jo labāks” nav pareizā atbilde uz šo jautājumu. Pārāk liels slīpums arī spēj sagādāt nopietnas problēmas (1. zīmējums), jo kanalizācijā esošais šķidrums nav tikai ūdens vien. Tajā ir vairāk vai mazāk izšķīdušas daļiņas, tauki, mazgāšanas līdzekļi. Kanalizācijas uzdevums ir aizvadīt to visu projām. Turklāt privātmājā šķidrums kanalizācijas caurulēs neplūst pastāvīgi, bet lielākām vai mazākām porcijām, un zināmu laiku caurules ir ja ne tīras, tad vismaz tukšas.
Pirmajā gadījumā slīpums ir pārāk mazs, un caurulē veidojas sastrēgums, jo cietajām daļiņām pietiek laika nosēsties caurules apakšā. Šajā laikā tauki paspēj pielipt caurules sieniņām – plūsmas enerģija nav pietiekama, lai tos aizvirzītu tālāk. Nākamajai šķidruma porcijai jau ir, kur aizķerties, un sāk veidoties aizdambējums, ko iztīrīt var būt visai sarežģīti.
Ja caurule novietota pareizā slīpumā, plūsmas spēka pietiek, lai aizvirzītu tālāk visu šķidrumu ar piemaisījumiem.
Bet, ja slīpums ir par lielu, arī šķidruma plūsmas ātrums kļūst pārāk straujš, un šķidrums aiztek ātrāk, nepaspējot aiznest līdzi cietās daļiņas. Tās atkal nosēžas caurules apakšā un kļūst par aizdambējuma iemeslu. Šis princips attiecināms uz garākiem caurules posmiem. Īsos un ļoti stāvos posmos šādas problēmas neveidojas.
Bez ventilācijas nevar
Kanalizācijas stāvvadiem obligāti jāierīko ventilācija. Atsevišķiem atzariem, kas sākas pie santehnikas ierīcēm, ventilācija nav nepieciešama. Ja kanalizācijas stāvvadam nav ventilācijas, var veidoties situācija, kad plūsma garākā caurulē veido retinājumu un izsūc ūdeni no sifona, paverot ceļu smakām uz mājokli. Ja atsevišķa stāvvada nav un sistēma izveidota kā kolektors, tai tāpat nepieciešams ventilācijas izvads (2. zīmējums).
Iekšējos sadzīves kanalizācijas tīklus, kuri novada notekūdeņus ārējā kanalizācijas tīklā, vēdina caur stāvvadiem, kuru gaisa izplūdes posmi izvietojami šādā augstumā:
• virs lēzena neekspluatējama jumta – 0,3 m;
• virs slīpa jumta – 0,5 m;
• virs ekspluatējama jumta – 3 m;
• virs savācošās vēdināšanas šahtas virsmas – 0,1 m.
Kanalizācijas stāvvadu gaisa izplūdes posmus virs jumta izvieto vismaz 4 m (pa horizontāli) attālumā no atveramiem logiem un balkoniem un vismaz 8 m attālumā no pieplūdes vēdināšanas.
Tabulā apkopoti populārākie cauruļu izmēri, slīpums un attālums no sifona līdz stāvvadam neventilējamā posmā.
SVARĪGI
• Jebkura santehniska ierīce kanalizācijai jāpievieno, izmantojot sifonu (hidraulisku aizvaru), lai novērstu nepatīkamo kanalizācijas smaku nonākšanu mājoklī.
• Katram klozetpodam jābūt aprīkotam ar savu skalošanas kasti vai krānu.
• Nav pieļaujama vairāku dažādās telpās novietotu sanitāri tehnisko ierīču pievienošana vienam sifonam.
• Ierīkojot dušas kabīni ar noplūdes trapu bez kabīnes vāceles, tāpat jāparedz vieta sifonam.
• Kanalizācijas caurules var atstāt redzamas vai nosegt ar dažādām konstrukcijām, iebūvēt sienās un grīdā.
• Pievienošana stāvvadam jāveic ar slīpiem savienojumiem, savukārt pagriezienus vislabāk ierīkot lēzenus.
• Kanalizācijas tīkla posmus būvē taisnā līnijā. Kanalizācijas cauruļvada izbūves virzienu maina un attiecīgās ierīces pievieno ar savienojošo detaļu starpniecību. Ir aizliegts mainīt caurules slīpumu starp pieslēgumiem.
• Sistēmā jāparedz ne tikai revīzijas lūkas, bet arī vietas tīrīšanai (3. zīmējums).
• Zem telpu griestiem, pagrabos un tehniskajās pagrīdēs novadošos cauruļvadus pievieno stāvvadiem ar slīpiem krustgabaliem un trejgabaliem.
• Novadošo cauruļu divpusēja pievienošana stāvvadiem no vannām vienā līmenī pieļaujama tikai ar slīpiem krustgabaliem.
Konsultējis SIA KMT Projekts valdes loceklis Māris Stiprais
