Kā pirms 440 gadiem Rīga oficiāli kļuva par Polijas karaļvalsts sastāvdaļu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 440 gadiem Rīgas rāte un namnieki deva uzticības zvērestu uz pilsētu atbraukušajiem Polijas–Lietuvas karaļa Stefana Batorija pārstāvjiem, līdz ar to Rīga oficiāli kļuva par Polijas karaļvalsts sastāvdaļu.
Brīvpilsētas laiki, kas sākās 1561. gadā, Livonijas kara (1558–1561) iznākumā sabrūkot Livonijas konfederācijai, beidzās. Sarunas par padošanos Batorijam bija ilgušas trīs gadus, bet konflikts ar poļiem par to, kam pieder pilsēta, sākās vēl pirms tam.
Lielākā Livonijas daļa pēc maskaviešu padzīšanas Livonijas kara gaitā bija nonākusi poļu rokās. Arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers bija kļuvis par Kurzemes hercogu ar Polijas karaļa ziņu, un hercogiste bija Polijas vasaļvalsts.
Poļu karaspēks kontrolēja arī Daugavgrīvu, turklāt Batorija ļaudis sāka pastiprināt politisko un ekonomisko spiedienu uz pilsētu, tādējādi rīdziniekiem nebija lielas izvēles, kaut Rīgas pilsoņi izrādīja atklātu neapmierinātību ar rāts lēmumu padoties.
Dažus mēnešus pirms rātskungu zvēresta – 14. janvārī – Batorijs tika parakstījis Rīgas privilēģijas, kas paātrināja padošanās procesu, jo noteikumi bija pilsētai labvēlīgi.
Tā saglabāja lielāko daļu pilsētas vēsturisko privilēģiju, no kurām rīdziniekiem vissvarīgākās bija tās, kas attiecās uz ostu, tirdzniecību un Rīgas pašpārvaldi, iekšējo kārtību.
Nepatīkamāk bija tas, ka Rīgai nācās apņemties jaunajam kungam maksāt divas trešdaļas muitas ieņēmumu un Batorijs nepiekrita luterticības monopolam.
Pēdējā apstākļa dēļ nākamajā gadā Jēkaba un Marijas Magdalēnas baznīcas bija jāatdod katoļiem. Rīga bija poļu–lietuviešu karaļvalsts sastāvā līdz 1621. gada rudenim, kad pilsētu ieguva Zviedrija.
