Palīdz saprast mašinēriju. Kā skatītāji vērtē izrādi “Vēstures izpētes komisija” 1
Kā vērtējat jauno izrādi “Vēstures izpētes komisija” Jaunajā Rīgas teātrī?
Raimonds Pauls, komponists: “Izrāde ir interesanta… No čekas maisu jautājuma cilvēki sāk pagurt, bet režisors Alvis Hermanis šo tēmu pasniedz citādi.
Es priecājos par lieliskiem aktierdarbiem, īpaši par Andri Keišu un Gunu Zariņu. Lieliski.
Dažas epizodes viņu izpildījumā ir vienkārši lieliskas. Izrāde ir diezgan gara – piecarpus stundas, bet mākslinieciskā ziņā ļoti interesanta.
Izrādes autori gan teic, ka tā ir par pārbaudītiem faktiem, ka runa ir par konkrētiem cilvēkiem, bet to vajag uztvert kā mākslas darbu. Izrādē skan arī manas melodijas. Manu ģīmi arī kādā vietā vēl parāda!”
Dzintra Geka-Vaska, režisore: “Izrāde ļoti patika. Tā parāda, kāpēc cilvēki kļuva par aģentiem. Vairākumam jauno cilvēku čekas maisu lieta neinteresē un viņi to arī nesaprot, bet izrāde vedina saprast tā laika mašinēriju. Izrādē izdomātie vai no vairāku cilvēku stāstiem radītie tēli paskaidro arī, kas ir lustrācija.
Padomju režīma lielākā nelaime bija tā, ka cilvēki nevarēja uzticēties viens otram un dzīvoja pastāvīgās bailēs.
Taču šobrīd Latvijā visi koncentrējas uz maisu publiskošanu un pārsimt zināmo aģentu apspriešanu. Pat nezinot, ko viņš ziņoja vai neziņoja. Es arī izrādē ļoti augstu vērtēju humoru, prasmi tik smagas lietas ar jokiem pasniegt.”
Aldis Ermanbriks, pensionārs: “Man izrāde nepatika. Izskatījās pēc ākstīšanās. Daži aktieri to izdarīja labāk, daži sliktāk. Nevar būt izrāde, kura ilgst vairāk nekā piecas stundas, ja tajā nav dramaturģijas, nav ne rakstnieka, ne lugas. Tā ir izrāde, kurā lekcijas mijās ar aktierspēles momentiem.
Ziņotāji visi tika attēloti kā kaut kādi dzērāji, muļķi. Es nesaprotu šo kariķēšanu. Man tā bija joka lieta, bet es zinu cilvēkus, kam tā pavisam nebija joka lieta.
Ideja izrādei ir ļoti laba – par Latvijas iedzīvotāju sašķeltību, bet tāpēc nevajag tik milzīgas fantāzijas.
Izrāde ir izdabāšana lētai gaumei, lielākā daļa zāles smējās, man nevienā vietā nenāca smiekli, vienīgi, kad stāstīja anekdotes par Brežņevu.”
Labāks darbs nekā īstajai komisijai
Uz jauno izrādi reaģējuši arī sociālie tīkli, un vairumam skatītāju izrāde šķitusi gan saistoša, gan saturīga. Tāpat daudzi, kas to jau redzējuši, aicina nenobīties no izrādes garuma (5,5 stundas). Bet citi, kuri vēlējušies iegādāties biļetes, vēsta, – tās nopirkt vairs navizdevies pat uz sezonas beigām.
JRT izrāde par čekas maisiem ir gara kā okupācija… Bet laba! Dīvaini tas ir, bet aktieri laikam paveikuši pamatīgāku izpētes darbu, nekā īstā vēstures komisija.
— Nellija Ločmele (@NellijaL) April 2, 2019
Vakar @jrt_lv redzēju Hermaņa jauno izrādi Vēstures izpētes komisija. Režisors un aktieri ar lielu cilvēkmīlestību iepazīstina ar čekas maisiem. Sajūtas noskatoties dažādas, arī pārdomas. Arī skatītāju reakcija ir atsevišķa stāsta vērta. Noteikti iesaku https://t.co/J0WH91elBK
— Inese Dabola (@IneseDabola) April 2, 2019
A.Hermanim un komandai izrādē #VesturesIzpetesKomisija izdevies ietilpināt milzīgu saturu, kārtas un slāņus, pieņēmumus, aizspriedumus un negaidītas (negribētas) patiesības. Lieliska, modinoša, kritiski domāt aicinoša laikmeta mācīb-piecarpus-stunda. Bravo!
— Mara (@tincii) April 2, 2019
Kopumā “Vēstures izpētes komisija” ir lieliska izrāde. Maisu tēma pasniegta perfekti! Iesaku nenobīties no 5 ar pus stundu garuma, aiziet padomāt, pasmieties un novērtēt!
— Tīna Tilčika (@tinatilcika) April 3, 2019
Gandrīz tiku pie @jrt_lv biļetēm.
19. jūnijā bija divas brīvas vietas uz “Vēstures izpētes komisija”… Pēc minūtes jau bija nopirktas… Nepaspēju! ?— Liene Ellena Sprince (@MsLiene) April 2, 2019
Ilze Strenga ievietojusi īsu video, kurā nojaušama izrādes scenogrāfija un tēlu veidojums, arī viņai izrāde patikusi.
Pats JRT ievietojis sociālajā tīklā “Instagram” atsevišķus foto no izrādes.
