Kā skriet, nenodarot pāri sirdij? 0
“Lasīju, ka, sporta klubā intensīvi darbojoties ar trenažieriem, var kaitēt sirds veselībai. Vai ir kāds risks sirdij arī skrienot? Jau kopš ziemas katru rītu apmēram piecus kilometrus skrienu pa mežu. Man nav īpašu veselības problēmu, esmu 45 gadus veca. Tagad ir doma piedalīties kādās sacensībās, varbūt 10 kilometru maratonā.”
“Ja zina un ievēro dažas likumības, šādi skrienot, var izdarīt sev tikai labu, nevis kaitēt,” atbild sporta ārste Maruta Noveičuka. Ja slodze nav liela un ir atbilstīga, ja skābekļa pietiek, sirdij nevar nodarīt pāri. Svarīgi zināt savu aerobā sliekšņa pulsu. Tas ir rādītājs, kas liecina, ka slodzes veikšanai muskuļi saņem pietiekami daudz skābekļa un neuzkrājas pienskābe. Ja nav pieejams pulsometrs, pulsa intensitāti var izmērīt pats. To dara skriešanas laikā, slodzē apstājoties uz mirkli. Pieliek divus pirkstus delnas locītavai vai kakla artērijai un, izmantojot sekunžu rādītāju pulkstenī, saskaita, cik sirdspukstu ir 10 sekundēs, tad rezultātu reizina ar 6, iegūstot sirdspukstu skaitu minūtē. Lai zinātu, vai nav pārsniegts aerobais slieksnis, izmanto vienkāršu formulu. Ja cilvēks nesen sācis skriet, fiziski vēl nav aktīvs, formula ir šāda: no 220 (tas ir pulss maksimālas slodzes laikā) atņem savu vecumu gados un reizina ar 0,6.
Skrienot aerobā sliekšņa līmenī, var brīvi sarunāties ar blakusesošo cilvēku un pat dziedāt. Ievērojot šādu skriešanas ritmu, organismu var attīrīt, sakārtot, atveseļot. Nereti tādu slodzi pieļauj cilvēkam pēc pārslimota insulta, lai ātrāk atgūtu veselību.
Ja skriešanā vairs neesat iesācējs, izmantojiet iepriekš minēto formulu, tikai reiziniet ar 0,7. Arī ar šādu pulsa ātrumu nevar nodarīt pāri sirdij.
Pēc skrējiena jājūtas labāk, mundrāk, vēl nākamajā dienā jābūt labai pašsajūtai.
Protams, svarīgs ir skriešanas ilgums. Lai attīrītu un sakārtotu organismu, pietiek ar 20–30 minūšu skrējienu. Ja grib to izmantot kā treniņu, jāskrien ilgāk par pusstundu. Pamazām laiku palielina, katru mēnesi pievienojot aptuveni 10%. Ja šomēnes, piemēram, skrien pusstundu, nākamajā – jau 40 minūtes, un tā tālāk.
Lai piedalītos sacensībās, tām jāgatavojas laikus. Nevar uzreiz jozt desmit kilometru vai vēl trakāk – pusmaratonu. Ja vēlas skriet desmit kilometru, ilgāku laiku nepieciešams pievarēt piecus kilometrus vismaz pāris reižu nedēļā.
Starp citu, ja dara visu pareizi un kontrolē pulsu, slodzi liek klāt pakāpeniski, arī trenažieru zālē nevar nodarīt pāri sirdij.
