Kā soli pa solim runāt ar ķermeni, lai tiktu vaļā no traucējošiem simptomiem 0
Ķermenis piedāvā atpūtu un risinājumu. Ne vienmēr tādu, kādu cerējām sagaidīt
Ne vienai vien slimībai par palaidējmehānismu kalpo akūts vai hronisks stress. Ja cilvēks neredz izeju no grūtās situācijas vai varbūt īsti nesaprot, kas notiek, nāk palīgā ķermenis.
Ar dažādu simptomu palīdzību ķermenis signalizē par uzkrājušos diskomfortu un “palīdz” izkļūt no šīs situācijas. Proti, lai saņemtu tuvinieku mīlestību un rūpes, iespēju atpūsties, citiem vārdiem, lai simboliski atrisinātu problēmu. Bet tuvinieku satraukums nav mīlestība un slimnīca nav atpūta, par kādu sapņots.
Simptomi signalizē mums par problēmām dzīvē, attiecībās, cerot, ka “galva” visu sapratīs un rīkosies. Tikai diemžēl “galva” bez dziļas pašanalīzes vai psihoterapeita palīdzības nepalīdz un nerīkojas. Kurš var uzminēt, ka augsts asinsspiediens ir slēptas bailes no kaut kā? Astma – vainas izjūta vai aizvainojums, kas mūs žņaudz? Ka čūla liecina par sakāpinātu pienākuma apziņu, kas ēd kuņģa sieniņas un problēmas uz ādas norāda par problēmām attiecībās?
Psihosomatisku pacientu var salīdzināt ar cilvēku, kurš paslēpies alā. Dažreiz ir svarīgi saprast, ka dzīve ir skaista un slīd garām, un saprast, ka tur, alā ir slikti – tajā ir nepārtraukti ierobežojumi un nejēdzīgas grūtības. Ja jums pēkšņi, bez kara pieteikšanas un redzama iemesla, organismā kaut kas iesāpējies, iekaisis vai pārstājis darboties – ko darīt?
I. Ja jūs zināt cēloni – novērsiet to.
II. Ja jūs nezināt iemeslus – atrodiet tos.
Kad mēs sakām, ka visas slimības ir “no nerviem”, mēs aizmirstam precizēt, ka dažas no šīm slimībām ir jau aizgājušas tik tālu, ka tām ir diezgan objektīvi fiziski iemesli. Ja ir organiski bojājumi, medikamenti ir daudz efektīvāki par psihoterapiju. Nenovērtējiet to par zemu.
III. Ko šis simptoms vēlas jums pastāstīt no psiholoģiskā aspekta?
Ja jūsu simptomam nav neviena acīmredzama cēloņa un ārsti nevar atrast jūsu organismā nekādas izmaiņas, tā, visticamāk, ir psihosomatiska slimība.
