Kā Somija tiek galā ar viltus ziņām? 0
Veicina mediju pratību un kritiskas analīzes prasmi
Somijā, kam ir 1340 kilometru gara robeža un smaga attiecību vēsture ar Krieviju, labi apzinās mediju pratības svarīgumu mūsdienu pasaulē, kur izvēršas informatīvais karš, viltus ziņām mijoties ar puspatiesībām.
Somijai tās simt gadus ilgās neatkarības laikā nācies saskarties ar Krievijas propagandas kampaņām un arī atklātu militāru agresiju.
Kremļa polittehnologu un propagandistu pārraudzītā dezinformācijas straume īpaši pieaugusi pēc 2014. gada, kad Krievija veica Krimas apgabala aneksiju un iebruka Donbasā Ukrainas austrumos. 2014. gadā Somijas valdība izvērsa izglītošanas ierosmi, lai apmācītu studentus, žurnālistus, politiķus un plašu iedzīvotāju loku, kā atklāt un vērsties pret viltus ziņām, ko Kremlis izplata sabiedrības šķelšanai un dezinformācijai.
ASV īpašā prokurora Roberta Millera vadītās izmeklētāju grupas gala ziņojumā secināts, ka Krievija iejaukusies 2016. gada prezidenta vēlēšanu procesā, ASV izlūkdienestiem brīdinot, ka Kremlis plāno iejaukties arī 2020. gada vēlēšanās.
Somijas valdības kancelejas galvenais komunikāciju speciālists Jusi Toivanens intervijā raidsabiedrībai CNN izteicies, ka ir grūti noteikt konkrēto skaitu dezinformācijas operācijām, kas vērstas pret Somiju pēdējos gados. Lielākā daļa viltus ziņu bijusi par imigrācijas jautājumiem, Eiropas Savienības problēmām un diskusijām par to, vai Somijai būtu jāiestājas NATO (pret ko asi iebilst Krievija).
Kremļa troļļu producētajām viltus ziņām dažādās tīmekļa vietnēs sasniedzot maksimumu 2015. gadā, Somijas prezidents Sauli Nīniste aicināja katru Somijas iedzīvotāju uzņemties atbildību par informācijas izvērtēšanu un viltus ziņu atmaskošanu. Pēc gada Somija uzaicināja ASV ekspertus vietējo amatpersonu izglītošanā, kā atpazīt viltus ziņas un to dažādās transformācijas.
Mācību iestādēs lielāka uzmanība tiek pievērsta kritiskas analīzes prasmei.
Somija ir pirmajā vietā mediju pratības jomā starp 35 Eiropas valstīm, liecina Eiropas Politisko iniciatīvu un Atklātās sabiedrības institūta veiktais pētījums par sabiedrības kritiskās analīzes prasmi un spēju atpazīt viltus ziņas. “Tā nav tikai valdības problēma, jo dezinformācijas plūsma ir vērsta pret visu sabiedrību, tāpēc katram pilsonim ir uzdevums aizsargāt somu demokrātiju,” uzskata Jusi Toivanens. Viņaprāt, “pirmajā aizsardzības līnijā ir bērnudārza skolotājs”. Somijas skolās tiek mācīts, kā atklāt dezinformāciju, kas aizēnojusi nesenās vēlēšanu kampaņas ASV un Eiropas valstīs.
Kādai Helsinku vidusskolai ir vienošanās ar Somijas faktu pārbaudes aģentūru “Faktabaari” par digitālās pratības “instrumentu komplekta” izstrādi pamatskolām un vidusskolām.
Ar komplektu iepazinušies ES mediju pratības ekspertu grupa, kas ieteikusi to izmantot arī citās ES valstīs. Mācību uzdevumos tiek analizēti video materiāli vietnē “YouTube” un sociālo tīklu vietnēs, lai atklātu, kā dezinformācijas izplatītāji cenšas izmantot lasītāju emocijas, lai pamudinātu viņus ar “like” klikšķi atbalstīt un izplatīt tālāk viltus ziņas.
“Mēs gribam, lai mūsu skolēni iemācītos izvērtēt ziņas sociālajos medijos un pārbaudītu informāciju vēl citos avotos,” intervijā CNN teica Helsinku vidusskolas direktors Kari Kivinens. Viņš atzina, ka viltus ziņu un puspatiesību pasaulē īpaši skolēniem ir grūti rast līdzsvaru starp kritisku attieksmi un izvairīties no skepses un cinisma.
“Somiem ir unikāls un īpašs spēks, kas ietiecas vēsturē un sakņojas cilvēktiesībās un likuma varā, kā trūkst Krievijai,” uzskata Hārvarda universitātes Franklina Rūzvelta Globālās iesaistes centra direktors Džeds Vilards, kuru Somijas valdība uzaicināja apmācīt somu ierēdņus, kā atpazīt un dot pretsparu viltus ziņām. Savās nodarbībās Vilards kā galveno tēmu izvirzījis spēcīgu nacionālo stāstu, kas padara somus īpašus un Somiju par spēcīgu valsti.
Mediju pratības indekss Eiropas valstīs
