Jānis Grasis: Kā veicināt viedo imigrāciju nozarēs, kur trūkst kvalificēta darbaspēka 0
Autors: RSU Juridiskās fakultātes vadošais pētnieks Jānis Grasis
Vairāk nekā 60% no kavējumiem bija saistīti ar cilvēkresursu trūkumu gaisa pārvadājumu industrijā, un tikai 25% bija saistīti ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Lidojumu aizkavēšanās Eiropā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un pašlaik tieši aviokompānijas ir visdusmīgākās par to.
Arī Rīgas lidostā pieaug reisu un pasažieru skaits; ļoti ambiciozi nākotnes plāni ir Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic”.
2018. gadā “airBaltic” pārvadāja 4,1 miljonu pasažieru, kas bija par 17% vairāk nekā 2017. gadā.
Martins Gauss, “airBaltic” izpilddirektors jau ir paziņojis jauno mērķi: šajā gadā sasniegt piecus miljonus pasažieru slieksni.
Tāpēc arī Latvijai jādomā par cilvēkresursu piesaisti aeronavigācijā, lai tas nekļūtu par bremzējošu apstākli aviācijas satiksmes izaugsmei Rīgas lidostā.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (“LGS”) galvenais uzdevums ir nodrošināt efektīvu un drošu gaisa kuģu kustību Latvijas Republikā vienotajā Eiropas gaisa telpā.
Vislielākā praktiskā loma gaisa kuģu lidojumu vadībā ir gaisa satiksmes vadības (GSV) dispečeriem, kas atbild par drošu gaisa kuģu pacelšanos un nolaišanos, kā arī tranzīta veikšanu pār Latvijas teritoriju.
GSV dispečeru darba valoda ir angļu valoda, kam jāatbilst vismaz ceturtajam operatīvajam līmenim saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1. pielikumu.
Savukārt šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” nosaka, ka dispečera apliecības pretendentam ir jābūt apguvušam valsts valodas prasmi atbilstoši augstākā līmeņa 1. pakāpei (C1).
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības 2015. gada 20. februāra Regula 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK), uzsver, ka jāievēro nediskriminācijas, pārredzamības un proporcionalitātes principi attiecībā uz valodas prasmes prasībām, lai veicinātu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, vienlaikus garantējot lidojumu drošību.
Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu nepastāv prasība GSV dispečeriem zināt valsts valodu augstākajā līmenī.
Līdz ar to veidojas paradoksāla situācija: “LGS” GSV dispečeriem ir nodrošināta brīva darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ES ietvaros, bet vajadzības gadījumā “LGS” nevar operatīvi piesaistīt citu ES dalībvalstu GSV dispečerus darbam Latvijā, un tas var ietekmēt “LGS” darbības efektivitāti.
Jauna GSV dispečera sagatavošana ir visai laikietilpīgs (divi gadi) un dārgs (izmaksas aptuveni 80 000 eiro) process.
Tādējādi, manā ieskatā, ir atbalstāms priekšlikums atcelt prasību GSV dispečeram apliecināt valsts valodas zināšanu prasmi atbilstoši C līmeņa 1. pakāpei; bet, tā kā dispečera darba pienākumos ietilpst arī komunikācija ar virszemes dienestiem tepat Rīgā, tad prasības pēc noteiktas valsts valodas prasmes var noteikt “LGS” GSV dispečera amata aprakstā.
Šādi tiktu veicināta arī tā saucamā viedā imigrācija, kad Latvija uzņem viesstrādniekus nozarēs, kur trūkst sava kvalificēta darbaspēka.
Savukārt jauniem cilvēkiem, kas vēl nevar izšķirties, kuru profesiju apgūt, iesaku izlasīt Māstrihtas Gaisa kontroles centra direktora Džona Senturbano teikto: “Ja man būtu jaunam cilvēkam jādod padoms, kur viņš varētu atrast labi apmaksātu darbu un tuvākās desmitgades nebaidīties par iespējamu darba zaudēšanu tehnoloģiju attīstības dēļ, tad tā būtu gaisa satiksmes kontrole.”
