Anda Līce: Kad meli pārtop pārliecībā 3
Ir kāda kaite, kuru slimību reģistrā būs grūti atrast, kaut gan Krievijā un visā postpadomju telpā tā ir plaši izplatīta. No Igaunijā pašlaik dzīvojošā krievu muzikologa Artemija Troicka pārdomām televīzijas kanālā ARU es uzzināju par Putina bijušā padomnieka Andreja Ilarionova pētījumu. Apkopojot Krievijā un Igaunijā iegūtos socioloģiskos datus, viņš secina – tautieši (īpaši gados vecākie, kurus paši krievi sauc par “sovok” – caur un cauri padomju cilvēki) sirgst ar kādu praktiski neārstējamu kaiti.
Neapstrīdami fakti un loģika aplamos pieņēmumus parasti izkliedē, diemžēl gadījumos ar “sovok” tipa ļaudīm tas nenotiek.
Ja viņi ir noticējuši, ka balts ir melns un otrādi, tad tas tā arī paliek. Ilarionovs to ir nosaucis par reliģiskas pārliecības efektu.
Vai gan citādi vēl šodien, tik ilgus gadus pēc Padomju Savienības iziruma, būtu iespējams fenomens, par kuru šausminās gan Krievijas sabiedrības domājošā daļa, gan pārējā pasaule. Valsts, kurā valdījušais režīms nogalināja miljoniem savu pilsoņu, kļuva par ļaunuma impēriju, apdraudēja pasauli, apturēja savu attīstību, joprojām ne tikai godā savus slepkavas, bet atjauno un turpina viņu iedibinātās politiskās tradīcijas.
Nav brīnums, ka ierindas pilsoņi, dzirdot par masu represijām, samiernieciski saka – kaut arī notikuši daži pārspīlējumi, tas viss tomēr esot bijis nepieciešams. Savā laikā režīma nozombētie turpina noraidīt jebkādus šī režīma atmaskojumus, šie cilvēki nelasa represēto atmiņas, neapmeklē upuru piemiņas vietas. Viņi dažādi kavē personu un organizāciju centienus nokārtot rēķinus ar smago pagātni.
Ņemot vērā milzīgo represiju vērienu, to īstenotāju un tajās cietušo cilvēku skaitu, sanāk, ka šodien puse Krievijas sabiedrības ir represētāju, bet otra – represēto pēcteči. Zināmas paralēles var vilkt arī visā postpadomju telpā, Baltijas valstis ieskaitot, tāpēc tik problemātisks un vienas paaudzes laikā praktiski neatrisināms ir arī čekas maisu jautājums.
Pirms 20 gadiem izskanējusī cerība, ka reliģiskas pārliecības efekts attiecībā uz padomju laiku, paaudzēm nomainoties, pāries, ir attaisnojusies tikai daļēji, jo ļaunuma dabā ir sevi nemitīgi atjaunot.
Ir jāiegulda milzīgs darbs visās dzīves jomās, bet vispirms jau izglītībā, lai kliedētu melus, pirms tie ir kļuvuši pārliecība.
Līdz šim tas nav darīts sistemātiski, tagad to apgrūtina nepieredzētos apmēros visos virzienos izvērstā Kremļa propaganda.
