Egils Līcītis: Kad radības kronis nocelts 4
Cilvēks patlaban kā atgriezts rieciens, prom no sabiedriskās rosības. Covid-19 mēra laikā esam sociāli distancējušies savos mājokļos, lasām “Dekameronu”, patvērušies aiz dārzu augstiem dzīvžogiem, strādājam attālināti, cenšoties pēc iespējas mazāk bāzt laukā degunu ārpus dzīvesvietas privātuma. Tikām žubes no siltām zemēm nes ziņas, ka pamestās pilsētu ielās, laukumos cilvēku pūļu vietā ierodas zvēru pulki. Tie nav atsevišķi no bara nošķīrušies eksemplāri, bet zālēdāju un plēsēju leģioni.
Ziņo par Taizemē pilsētā iebrukušiem izsalkušiem pērtiķiem, kuri vecos labos laikos samangoja barību no tūristiem. Tāpat Japānā aļņi, nesaņēmuši humāno palīdzību, meklējuši ēdamo, un Itālijas ziemeļos, kopš radības kronis nocelts un ieslodzīts četru sienu šaurībā, arvien biežāk ielās lec brieži, ganās mežacūkas, aizjoņo savvaļas zirgu tabūns.
Dzīvā daba atgriežas un pārņem urbāno vidi, divkājaiņus sabiedriskās vietās nomaina četrkājaiņi un spārnotie draugi.
Šie īpatņi nekautrējas izmantot mūsu materiāltehniskos resursus un cilvēkiem saražotos labumus. Uz sveša rēķina pieliek kuņģus un piebāž pilnas guzas. Badīgie dzīvnieki aprij brokastam ceptās pankūkas un noloca launagam smērētās siermaizītes. Meža zvēri izlaupa un izposta pārtikas veikalus, nemazgātām ķetnām apgrābsta produktus un aizlaižas lapās, nesamaksājuši ne graša! Pat putni, kas agrāk iztika no pensionāru pabērtām baltmaizes drupatu riekšām, kļuvuši drošāki, ielaižas beķerejās un knābā bagetes, cik tik jaudā. Paldies Dievam, cilvēki paguvām pirms meža dzīvnieku iebrukuma izpirkt tualetes papīra rezerves pa tīro un griķus arī neatstājām ne graudiņa.
No biezokņa iznākuši, no alām izlīduši meža iemītnieki iejūtas rēgu pilsētā kā savās mājās, komfortā, it kā te būtu kāds aizsargājamās dzīvās dabas biotops vai Nacionālais parks, kur mednieki nerādās un bisi pret zvēru nedrīkst celt. Nelūgtie viesi no meža ielūkojas cilvēku dzīvokļu puspievērtās durvīs, groza galvas, ošņājoties gar ģimeņu pavardiem un, neslēpsim, lūsina acis, pūloties saskatīt, kas notiek aiz jūsu guļamistabu nolaistām štorām! Iedomājieties itāļu sinjora pārsteigumu, kad Mario misionāra pozā aizelsies izpilda veco labo tuttifrutti fokusu gultā ar savu donnu un pēkšņi redz neviltotas šausmas laulātās draudzenes pārgrieztos redzokļos, ieraugot milzīgu ragu žuburu logā aiz sinjora kūpošās muguras.
Kopš lakkurpju slīdēšanas, kopš augstpapēdeņu čakstināšanas vietā bulvāros skrapst nagi un šļūc ķepas, zvēri vazājas apkārt netraucēti – zelēdami, čāpstinādami, grauzdami, gremodami sazagto pārtiku.
Zirnekļtīklu jau aizvilktās, bijušos laikos cilvēku labi apmeklētās deju grīdās un sporta zālēs zvēri iepūtuši jaunu dzīvību un rīko trakulīgas marta ballītes. Pēc riesta pasākumiem dzīvnieki seksuāli izpriecājas, vaislojas uz katra ielas stūra. Aiz klaiņojošu meža iemītnieku bariem paliek spiras, čupas, plāceņi un cita veida ekskrementu paraugi, tiek ievilkta dziļa fekāliju sliede un spēcīga dvinga, kā jau tad, kad slapina, kur pagadās. Kas notiks, kad lopiņi tiks klāt “alko outlet” veikalu ievērojamiem krājumiem? Tad cūcības ies vairumā, un astaiņi, ragaiņi, nagaiņi kļūs pavisam nevaldāmi.
Arī Latvijas melanholijā slīgstošajās, tukšajās mazpilsētās ielaužas dzīvās faunas pārstāvji. Saņemta ticama informācija no Alūksnes, kur lācis gaišā dienas laikā uzbrucis un mēģinājis nolaupīt vietējo skaistulīti. Miška palaidis sievišķi vaļā vien pēc policistu brīdinājuma zalvēm.
No ziemas miega pamodināts saniknots āpsis ievilcies Bauskā aptiekā un farmaceitei dobjā basā pieprasījis nervu zāles un paracetamolu pret galvassāpēm.
Kas vēl sekos? Vai notiks putnu kāša uzlidojums, lai atņemtu vecīšiem pēdējo grūbu paciņu, vai apkārt klejojoši šņakari izraus bērniem no rociņām aizkostus cīsiņus, vai no jūras dzelmes neuznirs aizvēsturisks, vīrusa uzmodināts godzilla un sāks klamzāt pa lielpilsētas ielām, lai mūs visus liktu uz kārā zoba? Paciešamies, ļaudis. Dzīvnieku triumfa gājiens nevilksies ilgi. Gan drīz briežgaļa nonāks delikatešu nodaļu letē, un zvērādas atkal karāsies skaistumsalonos uz pleciņiem.
