“Kad skolas ierauga pirmos rezultātus, domas pilnībā mainās.” Izglītības tehnoloģiju radītāji no Latvijas 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas jaunuzņēmums “Edurio” vairāku gadu garumā spējis radīt atgriezenisko saiti starp skolām, skolotājiem, skolēniem un vecākiem, būtiski palīdzot uzlabot mācību procesu un saturu.
“Izglītības sistēma ir kā milzīgs kuģis, kas ar vissvarīgāko kravu pasaulē – bērnu nākotni – kuģo nedrošos ūdeņos. Straumes nemitīgi mainās un paliek arvien grūtāk kuģojamas. Tikai tā izglītības sistēma, kas sūta izlūkus un eksperimentē, spēj lielo kuģi ievirzīt pareizajā gultnē,” saka izglītības tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Edurio” līdzdibinātājs Ernests Jenavs.
Kaut arī izglītības joma ilgstoši un pamatoti uzskatīta par vienu no konservatīvākajām nozarēm, kurā jaunām tehnoloģijām ielauzties ir grūti, viens no veiksmīgākajiem piemēriem Eiropā dzimis tieši Latvijā.
Beidzot ieklausās arī vecākos
“Edurio” ir tehnoloģiju uzņēmums, kas izglītības iestādēm ļauj mērīt izglītības kvalitātes aspektus. Tas notiek ar dažādu aptauju palīdzību. Būtībā par dažādiem tematiem tiek aptaujāti skolēni, skolotāji un vecāki, iegūtos rezultātus ļaujot salīdzināt arī ar citām skolām valstī.
Šāda metode ļauj skolām ieraudzīt savu vietu visā lielajā izglītības jomas burbulī. Taču skolas var veidot arī savas aptaujas par dažādiem iekšējiem notikumiem – mājasdarbiem, projektiem u. c. plāniem.
“Piemēram, Anglijā liela problēma ir skolotāju noturēšana darbā, jo daudzi grūtā darba un zemā atalgojuma dēļ darbu pamet. Rezultātā izveidojām lielāko mērījumu Anglijā, pētot faktorus, kas liktu skolotājiem palikt skolā, – darba apjomu, attiecības ar vecākiem, skolēniem, vadību.
Ieguvām vairāk nekā 20 000 skolotāju atbilžu, kas katrai skolai Anglijā ļāva iepazīties ar esošo situāciju, kā arī veicamajiem darbiem, lai skolotāji justos labāk un vēlētos palikt darbā,” sacīja Ernests. Tieši Anglija, nevis Lielbritānija ir lielākais uzņēmuma tirgus, taču sava loma ir arī Latvijai.
Ernests uzsver, ka sākotnēji Latvijā skolām aptaujas likušās biedējošas, jo licies, ka tajās varēs izgāzt visu nepatiku pret skolu, skolotājiem, mācību procesu u. c. lietām. Tomēr aptaujas veidotas tā, lai tās nebūtu vērtējošas un uzbrūkošas.
“Mēs neprasām, vai direktors savu darbu dara labi. Tas ir vērtējums un nerada nekādu atgriezenisko saiti. Vai ir skaidrs mācību saturs? Kāda ir skolēna motivācija? Lūk, šādus jautājumus mēs uzdodam. Kad skolas ierauga pirmos rezultātus, domas pilnībā mainās. Vadība ir pārsteigta, cik saprotoši ir iesaistītie un cik pozitīva ir šī atgriezeniskā saite,” norāda “Edurio” pārstāvis.
Daudzi vecāki esot priecīgi, ka aptauju dēļ viņos beidzot ieklausās.
Skolu budžeti betonā
Ideja par “Edurio” dzima vēl brīdī, kad Ernests studējis Mančestrā. Viņš analizējis ik gadu veikto studentu aptauju. Sapratis, ka tā veikta tikai “ķeksīša pēc”, jo neviens rezultātus neesot vērtējis.
Ar klasesbiedru Jāni Strodu, kas arī studējis Anglijā, izdomājuši, ka līdzīgs produkts būtu jāveido skolām.
“Vispirms meklējām programmētāju. Devāmies pie Rīgas 1. ģimnāzijas datorskolotājas, kura ieteica Edgaru, jo viņš bija ielauzies skolas datorsistēmā. Vienojāmies, ka vasarā par 100 latiem tas tiks izdarīts, bet tad mums visiem mainījās prioritātes un pirmā “Edurio” versija ar to arī izbeidzās.
Nākamais posms sākās četrus gadus vēlāk, kad iepazināmies ar Jāni Gribustu, kam bija pieredze izglītības tehnoloģijās ģimenes uzņēmumā “Lielvārds”. Atkal atradām Edinburgā studējošo Edgaru, piesaistījām vēl pāris cilvēku, un 2014. gadā sākās nopietns darbs.”
Pirmā aptaujāšana notikusi 2014. gada rudenī. Edgars devies uz kādu ģimnāziju sanāksmi, kur prezentējis “Edurio”. Tā gan neesot bijusi veiksmīgākā tikšanās, jo tieši pirms tam skolas diskutējušas par budžetu. Atmosfēra bijusi nokaitēta, sarunas gājušas augstos toņos, un maz kuru interesējis “Edurio” piedāvājums.
Beigās 16 skolas izrādījušas interesi un kļuvušas par uzņēmuma pirmajiem klientiem. Šobrīd “Edurio” aptaujas Latvijā izmanto jau vairāk nekā 500 skolas. Kaut arī izglītības nozares budžets ir ļoti strikts un skolām ir sarežģīti atrast pat dažus simtus eiro jauniem risinājumiem, nevar teikt, ka “Edurio” ir dārgi.
Skolai gadā jāšķiras no 50 eiro pamatmaksas, kā arī no viena eiro par katru skolēnu. Ja skolā mācās 400 bērnu, tad gadā jāšķiras no 450 eiro.
“Kopumā veidot biznesa modeli izglītības sfērā ir ļoti interesanti, jo izglītības sistēma nav būvēta tāda veida pakalpojumiem. Skolām ir ļoti ierobežoti budžeti, pat daži simti eiro ir liela nauda. Skolām ir salīdzinoši vienkārši investēt lielā infrastruktūras projektā, bet ļoti jāuzmanās ar dažu simtu eiro tērēšanu tādiem kā mums.
Šajā nozarē viss finansēšanas modelis balstās uz betonu un ķermeņiem, ne uz bitiem. Ar laiku tas mainīsies, bet skaidrs ir arī tas, ka mēs varētu pelnīt vairāk, ja apkalpotu pārtikas veikalus vai bankas,” saka Ernests Jenavs.
Uzsvars uz Anglijas tirgu
Laika gaitā uzņēmums gan izpleties, gan sarāvies. Sākotnēji strādāts Latvijā un Lielbritānijā, laime meklēta arī Dienvidāfrikas Republikā, Somijā u. c. Arvien augot Anglijas tirgum, pieņemts lēmums pārējos likvidēt. “Sapratām, ka izglītībā nevar mesties visos tirgos, jo katrā valstī jābūt specifiskai pieejai.
Līdz ar to 2018. gadā nogriezām visus ne-Anglijas projektus un fokusējāmies tikai uz Angliju un Latviju. Tobrīd sākās krietni straujāka izaugsme. Tagad atkal sākam izplesties, piesaistot pirmos klientus angliski runājošo starptautisko privātskolu tirgū.
Klienti ir gan Taizemē, gan Vācijā, gan Panamā, gan Spānijā. Runājot par Latviju, negaidām, ka te nopelnīsim tikpat daudz naudas, cik Anglijā, bet Latvija mums ir ļoti svarīga ne tikai tāpēc, ka nākam no šejienes, bet tāpēc, ka te ir vieglāk izmēģināt dažādas jaunas idejas un funkcionālās pieejas.”
Mātes uzņēmums ir izvietots Anglijā – tādā veidā ir gan vieglāk piesaistīt starptautiskos investorus, gan iespējams darbiniekiem piešķirt uzņēmuma kapitāldaļas, kas šobrīd Latvijā ir aktuāla tēma.
“Mums bija svarīgi, lai visiem ilgstošajiem darbiniekiem varam piešķirt uzņēmuma daļas. Ja uzvaram un izveidojam lielu uzņēmumu, tad gribam, lai tā ir kopēja uzvara, nevis pāris dibinātāji aiziet ar lieliem naudas maisiem,” uzsver Ernests.
Parasti izskan viedokļi, ka jaunuzņēmumiem ir ļoti sarežģīti veidot sadarbību ar valsts institūcijām. “Edurio” ir viens no veiksminiekiem, kam sadarbība izveidojusies ļoti veiksmīga.
“Valsts institūcijas darbojas pēc citādiem nosacījumiem nekā uzņēmumi, un daudzi piedzīvo vilšanos brīdī, kad dažādu iemeslu dēļ valsts iestādes nevar ieviest kādu jauninājumu tik ātri, kā to varētu izdarīt kāds uzņēmums.
Bet tas, ko viņi nesaprot, – noteikumi veiksmīgai valsts pārvaldīšanai ir citi – te ļoti svarīgi būt caurspīdīgiem lēmumu pieņemšanā un neradīt aizdomas par kaut kādiem iekšējiem negodīgiem darījumiem.”
Uzziņa:
SIA “Edurio” dibināts 2014. gadā. Uzņēmums 100% pieder Lielbritānijā reģistrētajam “Edurio Ltd”. Patiesie labuma guvēji ir Ernests Jenavs un Jānis Strods.
“Edurio” sešu gadu laikā piesaistījis gandrīz trīs miljonus eiro.
2015. gadā piesaistīti 230 tūkstoši no “Imprimatur capital” un Austrālijas biznesa eņģeļa Aleksa Vaijata.
2016. gadā piesaistīti 1,86 miljoni eiro no Eiropas Savienības izpētes un inovāciju grantu programmas “Horizon 2020”.
Šogad “Edurio” piesaistīja 525 000 eiro no Lietuvas investīciju kapitāla fonda “Practica Capital”, kā arī Latvijas finanšu uzņēmuma “Capitalia” un biznesa eņģeļiem Latvijā un Lielbritānijā.
SIA “Edurio” 2019. gadā apgrozīja apmēram pusmiljonu eiro. Šogad apgrozījumu plānots dubultot.
Latvijā “Edurio” izmanto apmēram 500 skolās, ļaujot sasniegt vairāk nekā pusi no visiem Latvijas skolēniem.
Arī Lielbritānijā skolu tīklu skaits pārsniedzis 500, bet dažu gadu laikā plānots sasniegt 10 000 skolu skaitu.
2/3 uzņēmuma ienākumu veido tirgus Lielbritānijā, 1/3 – Latvijā, bet pārējais no starptautiskām angliski runājošām privātskolām.
Pagājušajā mācību gadā skolas atbildēja uz 5,5 miljoniem aptauju jautājumu, bet šajā mācību gadā jau uz 13,6 miljoniem. Sagaidāms, ka jau drīzumā atbilžu skaits pārsniegs 100 miljonus.
Uzņēmumā strādā 34 cilvēki.
Vērtējums: Potenciālam nav robežu
Reinis Znotiņš, IZM parlamentārais sekretārs: “Izglītības un zinātnes ministrijai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar “Edurio”.
It īpaši lielu lomu šī sadarbība spēlēja Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī, kad “Edurio” palīdzēja ministrijai ātri iegūt aktuālo informāciju un attiecīgi reaģēt, lai atbalstītu skolēnus un skolotājus attālinātajā mācību procesā.
Uzņēmums spēlē būtisku lomu, parādot jaunuzņēmumu potenciālu izglītības sistēmas modernizēšanā. Tas ir arī labs piemērs citiem Latvijas uzņēmējiem, kuri sapņo par savu uzņēmumu attīstīšanu izglītības jomā.”
