Arhīva foto. Patvēruma meklētājs no izmitināšanas centra “Mucenieki”.
Arhīva foto. Patvēruma meklētājs no izmitināšanas centra “Mucenieki”.
Foto; LETA/Ieva Lūka

Kādas ir patvēruma meklētāju Latvijā lielākās problēmas? 1

Sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu mēnesī saņem apmēram 94 patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, aģentūra LETA uzzināja biedrībā “Latvijas sarkanais krusts” (LSK) un Sabiedrības integrācijas fondā (SIF).

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

LSK sociālā darbinieka un sociālā mentora atbalstu sniedz kopš šī gada jūnija. SIF neapmierināts ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” sniegto pakalpojumu kvalitāti pārtrauca līgumu ar šo biedrību. “Patvērums “Drošā māja”” sociālā darbinieka un sociālo mentora pakalpojumus nodrošināja no 2016.gada decembra līdz 2018.gada aprīlim, savukārt līdz brīdim, kad pakalpojumu pārņēma LSK, to nodrošināja pats SIF.

Patlaban pieejami dati par četriem mēnešiem, kuros sociālā darbinieka un sociālo mentora pakalpojumus nodrošināja LSK. Sākot darbu 1.jūnijā, LSK pārņēma jau iesākto programmu un jūnijā apkalpoja 89 klientus, jūlijā tika apkalpoti 111 klienti, augustā – 93, bet septembrī šo pakalpojumu saņēma 84 patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu.

Kā liecina LSK informācija,

CITI ŠOBRĪD LASA
septembrī pie atbalsta sniegšanas strādāja divi sociālie darbinieki un 11 sociālie mentori.

Sociālo darbinieku un sociālo mentoru pakalpojumu attiecīgajā mēnesī saņēma 84 klienti – patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos vai patstāvīgi dzīvo ārpus tā.

LSK informēja, ka septembris Muceniekos tika aizvadīts bērnus sagatavojot skolai, tostarp viņi tika pavadīti ceļā uz skolu, tāpat notika piedalīšanās pirmajās vecāku sapulcēs, vecāku apmācība skolas elektroniskās dienasgrāmatas lietošanā, skolēnu e-karšu noformēšana, individuālas tikšanās ar skolotājiem un bērnu pierakstīšana skolas pulciņiem. Sociālie mentori palīdzēja arī bērniem sagatavoties Miķeļdienas skolas svētku tirdziņam.

Sākot skolu, atbalsts tika sniegts 11 patvēruma meklētāju bērniem un vienam bērnam ar bēgļa statusu. Vienlaikus trīs patvēruma meklētāji bērni ir sākuši obligāto pirmsskolas apmācību bērnudārzā. Sociālie darbinieki un mentori kopumā septembrī strādāja ar 84 klientiem, no kuriem 20 ir bērni līdz 18 gadu vecumam.

Kā informēja LSK, septembrī notikusi arī tikšanās ar skolas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadību, Latviešu valodas aģentūru, lai vienotos par optimālāko sadarbības modeli, kā arī savstarpēji apmainītos ar informāciju par bērnu situāciju skolā, par iespējām skolā papildus mācīt latviešu valodu patvēruma meklētāju bērniem.

Reklāma
Reklāma

SIF informējis, ka, apkopojot vairāku mēnešu darbu, var secināt, ka patvērumu meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu skaits gan Patvēruma meklētāju centrā, gan ārpus tā ir mainīgs un atkarīgs no dažādiem faktoriem.

Pēc SIF paustā, patvēruma meklētāji un bēgļi ir pakļauti dažādām pārmaiņām un izaicinājumiem, turklāt ne katrs ir spējīgs sekmīgi tikt galā ar tiem.

Darbā palīdzot tas, ka LSK sociālo mentoru komanda ir daudznacionāla. Komandas pārstāvju vidū ir latviešu, turkmēņu, tatāru, krievu, baltkrievu izcelsmes mentori, kuri pārvalda latviešu, krievu, angļu, arābu, poļu un franču valodas. Šāda sociālo mentoru un sociālo darbinieku komanda, LSK ieskatā, ļāvusi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Kā norāda LSK, patvēruma meklētājiem un bēgļiem gan Muceniekos, gan ārpus centra tiek nodrošināta pārsvarā primāro vajadzību apmierināšana un formalitāšu kārtošana – apģērba un sadzīves preču sagādi, palīdzība veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, bērnu iekārtošana bērnudārzos un skolās, klientu pavadīšana uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tiesu, banku kontu atvēršana, došanās ar klientiem uz Sociālo dienestu, Nodarbinātības Valsts aģentūru un pie darba devēja.

Tāpat klientiem ikdienas darbā tiek sniegts emocionāls atbalsts, jo psiholoģiskais atbalsts un socializēšanās veicināšana būtiski uzlabo klientu pašsajūtu un spēju iejusties jaunā vidē, kā arī būt motivētiem aktīvi iesaistīties savas dzīves apstākļu uzlabošanā, norāda LSK.

Apzinātas arī būtiskas problēmas patvēruma meklētāju un bēgļu sociālekonomiskajā iekļaušanas procesā.

Šobrīd akūtākā problēma ir bērnu integrācija skolā, jo bērniem atšķirībā no pilngadīgajiem patvēruma meklētājiem un bēgļiem, netiek mācīta latviešu valoda, tāpēc iekļaušanās mācību procesā, īpaši tiem bērniem, kuri pirmo reizi sāk mācības vecākajās klasēs, ir apgrūtināta. Valsts patlaban nenodrošina pilnā apmērā palīdzību bēgļu bērnu integrācijas procesam izglītības iestādēs, lai atvieglotu šo bērnu iekļaušanos mācību procesā.

Problemātiska esot arī dzīves vietas atrašana bēgļiem pēc statusa saņemšanas gan dzīvojamās platības trūkuma dēļ,

gan dzīvokļu īpašnieku aizspriedumainās attieksmes pret bēgļiem dēļ, būtisks šķērslis ir arī bēgļu finansiālais stāvoklis, uzsākot patstāvīgu dzīvi, piemēram, elementāru sadzīves lietu trūkums, nespēja segt pirmo iemaksu un veikt ikmēneša maksājumus dzīvesvietas izīrētājiem.

Tāpat, LSK ieskatā, liels izaicinājums ir medicīnas aprūpe, jo daudzos gadījumos medicīnas iestādes personāls baidās no citādā un atsakās apkalpot bēgļus, viņu pagaidu dokumentus uzskatot par nederīgiem. Vienlaikus ļoti daudzos gadījumos medicīniskā palīdzība ir nepieciešama ātrāk, nekā ir ārsta pieraksts, un bēglis nav spējīgs apmaksāt ārstu, lai ātrāk tiktu uz vizīti.

LSK norādīja, ka arī latviešu valodas apguve patvēruma meklētājiem un bēgļiem ir nepietiekama, proti, pusotrs mēnesis jeb 80 mācību stundas nav pietiekamas, jo šajā laikā valodu patvēruma meklētāji pietiekamā līmenī pārsvarā neapgūstot.

Vienlaikus LSK norāda, ka izveidojusies laba sadarbība ar iesaistītajām valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, kā arī ārvalstu vēstniecībām, piemēram, Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecību, kas sniegusi lielu palīdzību praktisku lietu nodrošināšanai patvērumu meklētājiem un bēgļiem, jo īpaši viņu bērniem.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts SIF īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā “Dažādības veicināšana”. Finansējums 85% apmērā piešķirts no Eiropas Sociālā fonda, bet 15% finansē Latvijas valsts. Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu līdz 2019.gada 30.novembrim nodrošinās LSK. Kopējā līguma summa ir 666 000 eiro.