Kādēļ latvieši baidās izmantot e-komercijas iespējas? 1
“SEB banka” izpētījusi, ka Latvijā tikai piektā daļa jeb 20% maza un vidēja lieluma uzņēmumu (MVU) savas preces vai pakalpojumus klientiem piedāvā iegādāties tiešsaistē.
Lai gan pavisam nedaudz, bet Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji šajā ziņā mums ir priekšā. Kādēļ mūsējie baidās izmantot elektroniskos kanālus?
“To ietekmē zināšanu un prasmju trūkums, tāpat valda stereotips, ka preču un pakalpojumu tirgošana internetā ir ļoti sarežģīts un dārgs process, lai gan patiesībā tā nemaz nav,” skaidro Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektore Ina Gudele.
“Lai gan procentuāli redzam, ka elektronisko kanālu izmantošana MVU vidū nav ļoti izplatīta, Latvijā netrūkst unikālu piemēru. Arī mums ir uzņēmēji, kas izkāpuši no savas komforta zonas un pēc ilgu gadu darbošanās tradicionālajā vidē sākuši izmantot digitālos kanālus,” stāsta LIA izpilddirektore.
Piemērs tam, ka ne tikai lielie uzņēmēji var attīstīties digitālajā vidē, ir nelielais ģimenes uzņēmums Priekuļu pusē “Autine”, kas specializējies ekskluzīvu augstas kvalitātes cirvju un griezējinstrumentu ražošanā, pamatā izmantojot amatnieku roku darbu.
Tāpat I. Gudele atzinīgus vārdus velta zemnieku saimniecībai “Kotiņi”, kas atrodas Viļakas novadā, blakus Krievijas robežai. Pavisam nesen saimniecības vadītāji klajā laiduši savu interneta veikalu, kurā var iegādāties pupas, zirņus, grūbas, dažādu veidu miltus u. c. vērtīgus produktus.
Viņasprāt, elektroniskās komercijas un digitālā mārketinga apgūšana nav nekas neiespējams. Ikvienam, kurš no maza vai vidēja uzņēmuma vēlas kļūt par lielu un veiksmīgu, tas neizbēgami jādara.
“Lai gan Latvija ir perfekta vieta, kur uzsākt savu uzņēmējdarbību un pamēģināt, šeit ir ļoti niecīgs tirgus. Tieši tādēļ ikvienam uzņēmējam ir jādomā plašāk, kā pārkāpt robežas un iekarot citu valstu tirgus. Un to var izdarīt, uzsākot tirdzniecību internetā.”
“Arī atrašanās vieta mums ir ļoti pateicīga. Mēs varam izvērst savu uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, Krievijā, Skandināvijā vai Rietumeiropā. Tāpat mūsu zemnieki spēj saražot un ārzemju tirgiem piedāvāt ekoloģisko, bioloģisko produkciju, piemēram, Skandināvijai un Vācijai, kur šāda veida produkti ir ļoti pieprasīti.”
I. Gudele uzņēmējiem iesaka nebaidīties un pamēģināt, jo “darbošanās digitālajā vidē nebūt nav tik sarežģīta un dārga, kā sākotnēji šķiet”. Galvenokārt esot nepieciešamas zināšanas un prasmes.
“Protams, ar lieliem finanšu līdzekļiem ir iespējams izveidot lielisku mājaslapu, milzīgu interneta veikalu, bet, ja nebūs saprašanas, ko ar to tālāk darīt, rezultātu nebūs.”
Piedāvājums neatbilst vēlmēm
“SEB bankas” veiktā Baltijas biznesa pārskata rezultāti liecina, ka Latvijas MVU izpratne par digitalizācijas nozīmi pieaug. 45% MVU Latvijā ir atbildējuši, ka viņu šī gada plānos ietilpst ar digitalizāciju saistītas aktivitātes, bet gadu iepriekš šādu atbildi sniedza 30% aptaujāto uzņēmumu.
Taču tuvākajā laikā tikai 13% Latvijas MVU plāno uzsākt tirdzniecību internetā, savukārt Lietuvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē drīzumā plāno piedāvāt 17%, bet Igaunijā – 21% maza un vidēja lieluma uzņēmumu.
“Šis fakts mani dara bažīgu, jo tendences liecina, ka klientu vēlmes ir pilnīgi pretējas, jo aizvien vairāk cilvēku vēlas iepirkties elektroniskajos kanālos,” atzīmē “SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars.
Norādot, ka vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% maza un vidēja lieluma uzņēmumu Latvijā neizmanto interneta iespējas savu preču vai pakalpojumu pārdošanai.
Viņaprāt, ja uzņēmums savus pakalpojumus nepiedāvā internetā, tas pats ierobežo savu klientu skaitu gan vietējā tirgū, gan eksportā, jo ārzemju klientiem elektroniskie kanāli visbiežāk ir vienīgā iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu ražojumus.
