Kafijas krūzītes – ērtas, bet “nezaļas”. Kuri tirgotāji piedāvā dabai draudzīgus risinājumus? 2
Vienreizlietojamo kafijas krūzīšu sērga klīst ne tikai pa Eiropu, bet pārņēmusi visu pasauli. Arī pie mums kafijošana ar šādu trauciņu rokā kļuvusi gana populāra, taču zaļākus risinājumus piedāvā tikai daži tirgotāji.
Francijā katru sekundi izmet aptuveni 150 jeb aptuveni 4,73 miljardus gadā vienreizējās lietošanas krūzes.
Vācieši paskaitījuši, ka viņu zemē vienā stundā atkritumos nonāk 320 tūkstoši krūzīšu.
Latvijā, sevišķi Rīgā, šie cipari nebūtu daudz iepriecinošāki, zinot, ka trauciņi paredzēti īsam baudas mirklim ar ilgstošu palikšanu dabā. Mānīga ir sajūta, ka krūzīte gatavota tikai no papīra un tāpēc ir “zaļa”, patiesībā tās sastāvā ir plānas plastmasas materiāls, kura dēļ šos atkritumus nešķiro, jo tā atdalīšana prasītu pārāk lielus ieguldījumus, bet tās nosegšanai izmanto plastmasas vāciņu.
Pagaidām tikai daži tirgotāji piedāvā videi draudzīgākus risinājumus.
Mazumtirdzniecībā vides pionieris ir “Narvesen” ar krūzītēm, kuras ražotas Somijas rūpnīcā “Huhtamaki” no dabiska, 100% pārstrādājama papīra. Tomēr “zaļajām” krūzītēm netiek piedāvāti videi tikpat draudzīgi vāciņi – tie ir no plastmasas. Somi savā rūpnīcā čakli strādājot, lai tuvā nākotnē laistu klajā no dabiskas šķiedras arī vāciņus, skaidro uzņēmuma “Narvesen Baltija” iepirkumu direktore Ineta Legzdiņa.
Īsajā laika sprīdī, kurā paviesojos “Narvesen” tirgotavā Rīgā, uz Matīsa un Krišjāņa Barona ielas stūra, “ātrās” kafijas biežāk izvēlējās jauni ļaudis, taču ne visiem bija skaidrs, ka krūzītes ir videi draudzīgākas.
Ropažniekam Andrim Uzuleņam un viņa draugam Ričardam Avotam tā bija pirmā dzirdēšana.
Tiesa, veikalā neredz informāciju par šo krūzīšu materiālu un īpašībām.
Rīdziniekiem Harijam Krūskopam un Zelmai Sergejevai nebija jāizskaidro kafijas trauciņu “zaļums”, viņiem rūp atkritumu šķirošana, pārstrāde un citi vides jautājumi. Zelma atzīst, ka materiāls, no kā ražots kafijas trauciņš, viņai ir ļoti svarīgs, taču plastmasas vāciņš liekot padomāt – vai maz to ņemt?
“Man ir svarīgi, ka neatstāju aiz sevis atkritumus, lai gan ikdienā tas nav tik vienkārši, piemēram, iegādājoties kosmētiku vai zobu pastu, līdzi nāk lieks iepakojums, tāpat, kad iegādājos veikalā produktus vakariņām, no iesaiņojuma vien pilna atkritumu tvertne!” Studējot politikas zinātnes, viņa redz, ka šo jautājumu varētu atrisināt diezgan vienkārši, ja vien sabiedrībai un politiķiem pietiktu gribas to darīt.
Vairāki tirgotāji piedāvā pircējiem kafiju pildīt līdzpaņemtos traukos, piešķirot pirkumam atlaidi.
“Narvesen” veikala vadītāja Ināra Voronko apliecina, ka šo iespēju izmanto daudzi viņu pastāvīgie klienti, ienākot ar savu krūzi pa ceļam uz darbu. Zinot, ka veikala krūzītes cena ir 25 centi, bet 10% cenas samazinājums par dārgāko kafiju – 22 centi, izreklamētā “atlaide” vairs neizskatās tik “zaļa”. Līdzīgi notiek arī degvielas tirgotāju “Circle K Latvia” veikalos, “Costa Coffee”, “Coffee Tower”, “Miit Coffee”.
Ar videi nedraudzīgu akciju jau vairāk nekā gadu Latvijas tirgotāju vidū izceļas “Elvi” ķēdes veikali, kuros, sasniedzot noteiktu pirkuma summu, pircējam piešķir bezmaksas kafiju, tādējādi vēl pamudinot izvēlēties vienreizlietojamo trauciņu.
SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine gan skaidro, ka krūžu materiāls ir izvēlēts mērķtiecīgi, jo plastmasa, kas nelielā daudzumā ir šo krūžu sastāvā, Latvijas esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā var tikt identificēta un pārstrādāta. “Elvi” pārstāvei būtu jāiepazīstas ar patieso krūzīšu likteni – tās netiek pārstrādātas, daļa tiek izmestas dabā, lielākais apjoms nonāk atkritumu poligonā.
Atbalsta:
