Sāls pļura pilsētā. Kādi ir videi draudzīgāki risinājumi celiņu kaisīšanai? 12
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pilsētā no ziemas baltuma maz prieka – sasālīti zābaki, koki un māju mūri, mašīnas un suņu ķepas. Izvairīties no sāls pļuras nevar. Taču privātmāju saimnieki vismaz savā teritorijā var meklēt videi draudzīgākus risinājumus.
Tiem, kas pārāk paļāvās uz globālās sasilšanas radītajiem brīnumiem iepriekšējās ziemās un laikus nesagatavoja celiņu kaisāmo materiālu (sausas smiltis, granti), tagad žigli jārod kāda alternatīva. Vārāmās sāls kā “lēti un labi” variants neder tiem, kam rūp ceļmalas koku, krūmu un paša mauriņa veselība.
Maina sniega uztveri
“Sāli savā dārzā – ne! Pirmais pretsniega un pretslīdes līdzeklis ir lāpsta. Turklāt nevajag izķert katru pārslu, jo uzsnigusi plāna sniega kārtiņa arī jau pasargā no slīdēšanas,” uzskata dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska.
Viņa uzskata, ka ziema ir ziema un ar to jāsamierinās. Jaunā mode, ka visus celiņus un ietves vajag notīrīt plikus “līdz kaulam”, ir pilnīgi aplama.
Piemēram, Somijā, dažāda veida ķīmijas vai kaisījumi ir izņēmums, nevis norma. Ja ceļi ir ledaini, tad visi arī brauc uzmanīgi. Svarīgi arī izvēlēties atbilstošus apavus, kas paredzēti tieši ziemai un pasargā valkātāju no slīdēšanas.
Rīkojas senču stilā
Kad sniega lielums nošķūrēts, celiņus var nokaisīt ar pelniem, granti, smiltīm, skaidām, šķeldu u. c. Derēs pat siena smalkumi, salmi un pērn neizlietotā dēstu kūdra. Taču jārēķinās, ka šie materiāli lips pie apavu zolēm un telpās būs vairāk netīrības, nekā parasti. Šie materiāli nekādi nekaitēs augiem, uz kuriem nokļūs.
Nelielos daudzumos arī sāls (NaCl) pati par sevi dabai lielu ļaunumu nenodarīs, jo no dabas vien pati nākusi, taču svarīga ir tās koncentrācija augsnē. Ziemā augi ir miera stāvoklī un saknes barības vielas un arī sālsūdeni neuzņem. Taču tad, kad kļūst siltāks par septiņiem grādiem, koks sāk dzīvot un uzņemt to, kas augsnē dabūjams.
Liela sāļu koncentrācija var izraisīt kokam vielmaiņas problēmas, tas var nokalst.
Meklē smiltis kartē
Tiem, kas dzīvo pilsētās, der aprunāties ar sētniekiem, jo daudzviet pilsētās tiek izvietotas kastes ar smilts un sāls maisījumu (80%, 20%). Ar šādu rīcību pilsētu vadības veicina to, ka vidē nonāk daudz mazāk tīrās sāls – efekts labs, koncentrācija mazāka. No izliktajām maisījuma kastēm drīkst pagrābties gan sētnieki, gan apkārtējo māju iemītnieki, kam jākaisa ietves gar savu īpašumu un pagalmi. Tā veicies ir iedzīvotājiem, piemēram, Cēsīs, Valmierā, Jēkabpilī u. c.
Meklē nekaitīgu ķīmiju
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmā sāls, tehniskā sāls) nav vienīgā ledgrauzēja ķīmija, bet lētākā gan.
Ja domā par videi draudzīgiem risinājumiem, tad labāk būtu izvēlēties, piemēram, kalcija hlorīdu (Ca Cl2), kurš arī kausē ledu un sniegu pat -20 grādu temperatūrā.
Taču tas maksā daudz dārgāk.
Veikalos nopērkams (pasūtāms) arī speciāls ledus un sniega kausētājs, uz kura iepakojuma rakstīts, ka tas ir nekaitīgs gan augiem, gan bruģim, gan apaviem un automobiļiem. Ir iedarbīgs pat līdz -30 grādiem. Ar piecu litru iepakojumu pietiek 50–250 m2 plašam laukumam. Līdzekļa saturs gan nav zināms, vien norādīts, ka tas ir dažādu neorganisko vielu maisījums.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
