Kaktiņš: Nav pamata domāt, ka “Baltijas praids” uzlabos sabiedrības attieksmi pret seksuālajām minoritātēm 7
Nav pamata domāt, ka “Baltijas praida” pasākumi uzlabos Latvijas sabiedrības attieksmi pret seksuālajām minoritātēm, šādu viedokli pauda sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Viņš norādīja, ka, balstoties uz aptauju datiem, ksenofobijas līmenis joprojām Latvijas sabiedrībā ir ļoti augsts un lielākā daļa iedzīvotāju nav sajūsmā par praidu vai citiem seksuālo minoritāšu atbalstam veltītiem pasākumiem.
“Šādi pasākumi nenotiek pirmo reizi, tie notiek regulāri un ilgstoši, taču nav novērotas pazīmes, ka sabiedrības domā kaut kas mainītos. Tieši tāpēc nav pamata domāt, ka arī šī gada praids kaut kādā veidā ieviesīs izmaiņas,” sprieda Kaktiņš.
Kā ziņots, sestdienas pusdienlaikā dažu desmitu protestētāju pavadīti vairāki tūkstoši cilvēku bija devušies “Baltijas praida” gājienā pa Rīgas ielām, novēroja aģentūra LETA.
Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apliecināja, ka gājiens kopumā noritējis mierīgi un noslēdzies bez būtiskiem starpgadījumiem. Kāds vīrietis gan gājiena dalībniekos iemeta dūmu sveci, par ko tika aizturēts. Pildava skaidroja, ka pret viņu sākta administratīvā lietvedība.
Starp gājiena dalībniekiem bija visu gadagājumu cilvēki, arī bērni. Daži pasākumam par godu bija sagatavojuši arī īpašus tērpus, piemēram, kāds dalībnieks bija tērpies vienradža kostīmā.
Dalībnieki rokās nesa mazus un lielus varavīksnes karogus, kas ir starptautisks un visā pasaulē atzīts lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) kopienas simbols. Tāpat cilvēkiem rokās bija Baltijas valstu karogi.
Starp praida dalībniekiem bija arī viesi no Lielbritānijas, Vācijas, Dānijas un citām valstīm. Piedalījās arī Somijas vēstnieks Latvijā Olli Kantanens.
Gājienam bija arī daudz skatītāju, ka stāvēja ielas malās un to vēroja, kā arī filmēja un fotografēja.
“Baltijas praids” katru gadu notiek kādā no trim Baltijas valstīm un šogad tas notika Rīgā.
