Foto – LETA

Kam lemt par tautībām?
 0

Jautājumu par tautības rakstīšanu pasē parlaments varētu uzdot Ministru kabinetam (MK), kas ar to varētu tikt galā ātrāk. Šādu variantu vakar izskatīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Vairākums komisijas locekļu atbalstīja ierosinājumu tautības iekļaušanu identifikācijas dokumentos atrunāt MK noteikumos (kā tas bija līdz šā gada 1. aprīlim), nevis Personu apliecinošo dokumentu likumā. Pret šādu lietu virzību neiebilda arī likumprojekta iesniedzēju pārstāvis Dzintars 
Rasnačs (NA). Viņš gan atgādināja, ka NA savulaik mēģinājusi šo jautājumu virzīt caur valdību un koalīcijas padomi. Taču neveiksmīgi, jo pret tautības norādīšanu aktīvi iebilda vairāki Reformu partijas ministri – īpaši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “Ja ierosinājums tiktu virzīts parastajā kārtībā, tad process ievilktos vismaz uz pusgadu. Vai pat ilgāk, jo tā virzīšana tiktu uzticēta Iekšlietu ministrijai, kuras pašreizējās vadības noraidošā attieksme pret tautības rakstīšanu dokumentos ir zināma,” teica Dz. Rasnačs. Tādēļ iniciatīva tiks pārvirzīta uz valdību tikai ar nosacījumu, ka tur tā tiks skatīta īpašā, paātrinātā kārtībā – kā MK lieta.

 

Vairākums atbalsta

To, ka IeM politiskās vadības nostāja nav īpaši mainījusies, vakar apliecināja arī ministrijas parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pats būdams no Talsu novada, es pirms svētkiem tikos ar saviem vēlētajiem – talseniekiem. Un, zinot, ka tautības rakstīšanas jautājumā esmu kļuvis par ļauno tēlu, apvaicājos viņiem par šo jautājumu. Man par pārsteigumu, vairākums aptaujāto talsenieku atzina, ka tautības rakstīšana pasē tāds pseidopatriotisms vien ir,” teica E. Demiters.

Dz. Rasnačs gan iebilda, ka pēc pētījumu aģentūras “TNS Latvija” datiem, vairākums (82%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc personas brīvas izvēles pasē būtu jānorāda viņa tautība (sk. grafiku). Starp citu, šis pētījums arī uzrāda, ka biežāk savu tautību pasē vēlētos norādīt latvieši un iedzīvotāji, kas dzīvo nelielos ciematos vai lauku teritorijās.

Rasnačs arī atgādināja, ka Latvijā joprojām ir spēkā deviņdesmito gadu sākumā pieņemtais likums “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”. Tas cita starpā paredz, ka katram 16 gadus sasniegušajam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uzrādīt vai atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību.

 

Neērtības dzimtsarakstu nodaļās

Savulaik E. Demiters un citi politiķi vienā balsī apgalvoja, ka tautība jau nekur nepazudīšot un ka visi dati glabājas Iedzīvotāju reģistrā. Tomēr jau tagad jaunās pases bez tautības cilvēkiem radījušas citas neērtības saskarsmē ar oficiālām iestādēm. Piemēram, saņemot bērna dzimšanas apliecību. Pašreizējais Civilstāvokļa aktu likums nosaka, ka vecāku tautība bērna dzimšanas apliecībā tiek norādīta, ja viņi to vēlas un tā ir ierakstīta viņu personas dokumentos.

Taču ko darīt vecākiem, kuri vēlas redzēt savu tautību dzimšanas apliecībā, bet pasē tās vairs nav? Dažas dzimtsarakstu nodaļas ir pietiekami elastīgas un ieraksta dokumentā vecāku tautību, balstoties uz Iedzīvotāju reģistra informāciju. Taču citas nodaļas likumu traktē burtiski un ailē tautība raksta – “nezināma”.

Reklāma
Reklāma

Arī “LA” redakcijā ienākušas vairākas sašutuma pilnas sūdzības no vecākiem, kurus aizvainojusi šāda ierēdņu attieksme. Kā noskaidroju Tieslietu ministrijā, tuvākajās dienās tā informēšot visas valsts dzimtsarakstu nodaļas, ka vecāku tautību dzimšanas apliecībā drīkst ierakstīt, arī balstoties uz Iedzīvotāju reģistru. Vienlaikus Saeimā tiek skatīti gan Civilstāvokļa aktu likuma grozījumi, gan top pavisam jauns Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas šo problēmu atrisināšot. Vecākiem, kuri saņēmuši bērna dzimšanas apliecību bez tautības, būšot iespēja to mainīt. Taču vecākiem par dzimšanas apliecības maiņu vienalga būšot jāmaksā valsts nodeva – viens lats.

 

UZZIŅA

Vai pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda tautība?

Noteikti jā – 46%

Drīzāk jā – 36%

Drīzāk nē – 7%

Noteikti nē – 4%

Grūti pateikt – 7%

 

Dati no pētījumu aģentūras TNS veiktā pētījuma. Tā ietvaros laika posmā no 2012. gada 30. oktobra līdz 1. novembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā tika aptaujāti 600 ekonomiski aktīvi iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem.