Kamēr Lietuvā pie skolas būvē jaunu bumbu patvertni, Latvijā jāglābjas pagrabos un par drošību jārūpējas pašiem 17
Latvijā patvertņu jautājums pēdējos gados ir kļuvis par vienu no redzamākajiem civilās aizsardzības tematiem.
Šobrīd Latvijā ir apzinātas simtiem šādu vietu, taču daudzas no tām ir pagrabi vai citas pazemes telpas, kas vēl jāatbrīvo, jāpielāgo un jāaprīko. Septembrī Latvijas mediji ziņoja, ka valsts un pašvaldību ēkās apzinātajās patvertnēs vietas būtu aptuveni 496 tūkstošiem cilvēku jeb tikai 27% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus lietotnē “112 Latvija” redzamas 780 patvertnes, taču arī šis skaitlis gluži neatbilst realitātei, jo daļa šo vietu vēl nav pilnībā sagatavotas.
Atbildīgās amatpersonas pašas atzīst, ka ar valsts un pašvaldību ēkām vien nepietiks. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš norādījis, ka cilvēku aizsardzība nav tikai valsts funkcija – tajā jāiesaistās arī pašvaldībām un sabiedrībai.
Tas nozīmē, ka jautājums nav tikai par to, cik patvertņu Latvijā ir, bet arī par to, cik no tām patiešām ir gatavas, cik cilvēku tās var uzņemt un kas notiks ar tiem, kuri līdz tuvākajai patvertnei nemaz netiks. Īpaši sarežģīta situācija ir daudzdzīvokļu māju rajonos, kur patvertņu koncentrācija ir mazāka un arvien vairāk tiek runāts par pašu māju pagrabu izmantošanu.
Tikmēr Lietuva, ar kuru tik bieži sevi salīdzinām, nevis runā, bet dara. Kā var spriest pēc vietnē “TikTok” publicēta video, pie pamatskolas Kauņā tiek būvēta jauna patvertne. “Tiek būvēta kārtējā bumbu patvertne,” video saka tā autors Helmuts.
Viņš stāsta, ka arī vieta ir izvēlēta stratēģiski pareizi – ieplakā, kā rezultātā pēc apbēršanas neveidosies uzkalns un patvertne labi integrēsies vidē. Helmuts pauž, ka konkrētā patvertne paredzēta skolas bērniem un tā esot otra šāda tipa publiska patvertne Lietuvā. Vienlaikus viņam zināms, ka vēl vairākas šādas patvertnes ir procesā gan Lietuvā, gan Igaunijā. “Latvijā kaut kā šīs lietas nenotiek pagaidām vēl,” teic Helmuts.
Video viņš arī parāda patvertnes izskatu no iekšas un stāsta, ka tajā ir un būs viss paredzētais, lai pārciestu krīzi, tostarp sprādziendrošas durvis. Tāpat viņš norāda, ka konkrētās patvertnes ir uzstādāmas divās līdz trīs dienās, neieskaitot labiekārtošanu un apbēršanu. “Prieks par lietuviešiem, ka viņi rīkojas, un izskatās, ka apgriezieni tiek tikai uzņemti,” kaimiņus uzteiz vīrietis.
Viņš cer, ka arī Latvijā pēc vēlēšanām sekosim Lietuvas pēdās un pie skolām bērniem tiks izvietotas patvertnes.
