“Kamēr Pūce slēpjas kā vēzis alā, Krišjānis pa ballēm laiž, bet zakatistovi devušies uz dzimto planētu!” Egila Līcītša feļetons 1
Egils Līcītis: “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsmājās, ikvakara televīzijas jaunumos un ziņu sižetos, valdības vīri nav viesojušies veselu mūžību. Kā akā ministri iekrituši. Kara resora vadītājs, reizē vicepremjers Pabrika kungs kā cilvēks, kas īstenībā ilgojas ne pēc varas un kundzības, bet drīzāk pēc drošības un miera, saņēmis pilnvarojumu būt par pagaidu valdības vadītāju, risināt atbildīgus, sasāpējušus jautājumus, atrada priekšā tukšu sēžu zāli un pirmajā brīdī pat izbijās.
Krēsli atstumti izklaidu, uz galda stāv neaiztikti fruktvaseri un minerāļi, kā? Vai kolēgas atkal pašizolējušies?
Vai valdības galvas aizvietotājam nav savlaicīgi padota ziņa par ministru kopīgu izbraukumu zaļumos ar sekojošo dropīti?
Kur palikuši valdības locekļi? Devušies atvaļinājumā, tāpēc Ministru kabinets īslaicīgi slēgts. Ir sabiedrības daļa, kas purpina, ka senāk vīri un sievas spēka gados nevarēja pusvasaru bez darba slaistīties, un ir līdzjūtīgāki cilvēki, kas atzīst – arī ministram pienākas nedēļa vai divas atpūtai. Atceroties agrākos atvaļinājumu ziedu laikus – lūk, tad bija ceļotprieks un lustes.
Latvijas ministrs, aizlidojis uz tropiskām salām, plūca sirdsdāmai papaijas augļus tieši no koka, lasīja ananasus no lauka un rāpās palmā pēc kokosa rieksta, bet ministrienes sultāna zemē tika ūsaina turka izpliķētas un saknaibītas, gulšņājot hammāma tvaikos.
Valdības locekļi, uzlabojuši omu, atgriezās mājās importa drēbēs, pilnām kabatām skanošu obolu, drahmu un šekeļu.
Pašreizējos apstākļos, atgūstot otro elpu, veselību un darbaprieku, jābauda Latvijas skaistā daba, jāvelk plaušās priežu mežu aroms, jāiepazīst tēvzemes pirmklasīgais viesmīlības serviss patīkamos jauku vietējo cilvēku apciemojumos.
Tikai VARAM ministrs Pūces kungs apbēdināts žēlojās “Latvijas Avīzes” korespondentam – saprotiet, man pēc novadu reformēšanas vairs nav kur aizbraukt, lai atpūstos bez adrenalīna. Jāslēpjas kā vēzim alā, kā pūcei dobumā, jādzīvo mežā kā vientuļniekam – tāpēc atvaļinājumā esmu mājās, skatos debesīs, gulēdams šūpuļtīklā.
Savukārt izglītības ministre Ilga jo bieži sastopama ar kurvīti uz elkoņa.
Čavenieks, rēzekniete pa gabalu sauca, es kā cilvēks, kurš mīl meža veltes, sēņoju, melleņoju, aveņoju, brūkleņoju un uzlasu purviņā lācenes kā dzintara graudus. Mājās atvēru konservu cehu. Sakiet, Līcīša kungs, vai nezināt, kādēļ bērni bēg no manis krūmos, ielien rudzu laukā, kad ierauga uz ceļa?
Arvien esmu nodarbināts ar domu, kā lielo komunistu šķūni pārvērst par muzikālo izrīkojumu vietu, atzina kultūras ministrs Puntulis, vaļas brīdī satiksiet mani pie upes ar makšķeri un divbridi, ja nu gadās kādu asaku noķert. Nē, nē, šogad uz Kamčatku nebraukšu pēc zivīm, es tepat gar Latvijas ezermalām, lašupēm un gleznainiem dīķiem.
Tikām otrs nacionāļu pipars zemkopības ministrs Gerhards atvaļinājumā papildinoties agronomijas zināšanās, lai citugad izaudzētu dārzā godalgotu ķirbi vai arbūzu.
Pats Ministru prezidents Krišjānis kā allaž slīgst aizņemtībā, jo arī brīvlaikā uzaicināts uz tēvijas apceļošanas pasākumiem – jauniešu diskotēkām, partiju sporta spēlēm, viņam jāatbild uz tautumeitu piedāvājumiem un jāsauc tosti dzimšandienu svinībās. – Kur darba dienā, gaismiņai austot, modos ar domu, ko izdarīt valsts labā, tur atvaļinājumā rīti atnāk ar slāpēm, kaut gādīga miesassarga roka pasniegtu glāzi zeltera vai sodas ūdens, smejas Viņa Ekselence, Latvijas premjers.
Ne visiem valdības locekļiem ir suņu dienas. Latvijas vadītājs Bordānu Joņs pat telefona klausulē jūtami iesilis – nav laika, draugs!
Man svilina pēdas nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana, jākārto Latgales problēmas, jāīsteno bezkompromisa tiesiskums, jāgatavojas svētceļojumam uz Aglonu! Vien diendusā pakrītu uz stundiņu, kur mazāk mušu! – atstāsim mierā šo darbīgo, strādīgo, dievbijīgo vīru.
Arī finanšu ministram Jānim ir norūpējies vaigs par valsts kases stāvokli, cik tā skaisti iztīrīta. Jātaupa katrs cents, jādomā par jauniem nodokļu uzlikšanas posteņiem, turpmāk sēdēšu kā pūķis uz lādes, saka Eiropā pazīstamais skopākais finansists.
Bet ārlietu ministrs Edžus Rinkēvičs brīvdienas veltīs, pārliecinot ASV senatorus, lai tiem nešķistu, ka esam vien zemes pleķis Dzintarjūras krastā – ilgtermiņā jāstiprina Latvijas autoritāte, kļūstot par Apvienoto Nāciju Drošības padomes locekļiem 2025. gadā.
Un “KPV LV” ministri – zakatistovi? Viņi atpūtā devušies uz dzimto planētu.
Atgriezušies no tālās galaktikas, nosēdīsies kapsulā Rīgas līcī. Tad diena karantīnā, kamēr antenas nolokās gropē un zaļā ķermeņa krāsa izbalo – veiksmīgu atpakaļceļu, gaidām pārrodamies!
