Kāpēc kavējamies pagātnē? 6 ieteikumi, kā virzīties uz priekšu 0
Kāpēc cilvēki neļauj pagātnei palikt pagātnē
Psihologi skaidro, kā atlaist pagātni, lai rastu harmoniju tagadnē un turpinātu virzīties uz priekšu.
Pagātne ir zināma. Tātad tajā ir mājīgi un ne no kā nav jābaidās. Galvenokārt šī iemesla dēļ pagātnē dzīvo cilvēki ar infantilu temperamentu. Nākotne un tagadne viņus biedē ar savu nenoteiktību. Pagātnē viņi atpūšas no saviem kompleksiem un pārdzīvojumiem – viss jau ir noticis un nokārtojies, pat ja nav beidzies ļoti labi. Šādi cilvēki ir kā strausi, kas slēpj galvu smiltīs. Bet realitāte vienā vai otrā veidā notiks. Un, ja cilvēks uz to nav sagatavots, radīsies vēl viena krīze.
Trūkst vēlmes vai spēka mainīties. Lai ietu kopsolī ar tagadni, nepieciešams pastāvīgi mainīties un pielāgoties vides pārmaiņām, strādāt ar sevi, neatkarīgi no tā, kas notiek. Bet diemžēl daudzi cilvēki ir pārāk slinki, lai to izdarītu – vajadzēs piepūlēties, mācīties, domāt, analizēt. Ko cilvēki dara šajā gadījumā? Aizbēg no traumatiskās realitātes pagātnē, noveļot visu atbildību uz pagātni.
Aizvainojums. Tas ir kā virve, kas savieno mūs ar tiem, kas aizgājuši, aizvainojot mūs. Mēs atkal un atkal atgriežamies pie sava aizvainojuma, pie nepatīkamiem apstākļiem, kas noveda pie tā. Meitenei, kuru pameta puisis, var šķist, ka viņa joprojām mīl viņu, bet patiesībā viņas jūtas vada aizvainojums: “Kā viņš varēja tā izturēties pret mani? Ko es darīju nepareizi?” Bērnu, kuru uzaudzināja vecmāmiņa viena pati, var mocīt dusmas par to, ka viņa devusies uz citu pasauli, atstājot viņu vienu pašu. Un tādu piemēru ir daudz.
Vainas sajūta. Šī sajūta ir līdzīga aizvainojumam, bet šajā gadījumā cilvēks ir aizvainots pats uz sevi, piemēram, “Es varēju pievērst lielāku uzmanību viņas veselībai, tad viņa vēl būtu dzīva”, “man nevajadzēja ļaut viņiem braukt” utt. Daži cilvēki tā aizraujas ar šo pašapsūdzību spēli, kas arī pieder pagātnei, un aiziet no realitātes.
Kā iemācīties virzīties uz priekšu
Ļauj vaļu emocijām. Pat ja pagājis ilgs laiks, bet tu joprojām pārdzīvo un ciet, – neturi emocijas sevī, citādi tas novedīs pie pārdzīvojumu saasināšanās un psihosomatiskām slimībām. Gribi raudāt – raudi, vēlies parunāt par pagātnes notikumiem – runā. Atrodi kādu, kas tevi atbalstīs. Tie var būt radinieki, draugi, psihologi, uzticības tālrunis. Tu vari arī uzrakstīt stāstu par pagātnes notikumiem. Ja publicēsi blogā vai sociālā tīklā – noteikti atradīsies ieinteresēti lasītāji.
Raksti dienasgrāmatu. Iekārto ikdienas dienasgrāmatu un pieraksti savas jūtas, emocijas. Raksti, ko esi iemācījies no pagātnes notikumiem, kā esi mainījies, kā notika pāreja uz jaunu dzīves posmu.
Piedod. Ja kāds no pagātnes notikumiem tevi aizvainojis, sāpinājis, tu piedzīvoji nodevību, atceries, ka daudzas pasaules reliģijas māca mums piedošanu. Atlaid senos aizvainojumus, piedod – un tu jutīsies labāk.
Izlabo kļūdas. Ja ciet no vainas apziņas par kādu rīcību pagātnē, mēģini atbrīvoties no šīs sajūtas, veicot labu darbu tagad. Tas palīdz apzināties personīgos trūkumus un pilnveidoties. Piemēram: “Jā, pagātni neatgriezt, bet es tagad varu pievērst lielāku uzmanību manas ģimenes veselībai,” “Es mācos savaldīties un neizturēties rupji pret citiem, kā kādreiz izturējos pret māti”.
Atbrīvojies no egoisma. Tā vietā, lai kārtējo reizi pievērstos saviem pārdzīvojumiem un pārdomām, labāk palīdzi bērnam mācībās, pagatavo vakariņas, sazvanies ar radiniekiem utt.
Sarauj saiti “stimuls – reakcija”. Dzīvē ir daudz piemēru, kā cilvēki to dara. Kāds pēc šķiršanās ar mīļoto atdod visas viņa mantas, iznīcina fotogrāfijas, dāvanas, izdzēš saraksti. Kāds pēc tuvinieka nāves cenšas pēc iespējas ātrāk nomainīt dzīvesvietu utt.
Ja tas nelīdz, izmēģini tā saukto “kontrolēta saites saraušana ar pagātni” tehniku. Piemēram, mēģini mierīgā gaisotnē klausīties mūziku, kas izraisa skumjas domas par zaudēto un ar gribasspēka palīdzību veido jaunu asociāciju. Var pat neitrālu, ikdienišķu. Piemēram, atceries, kā šodien gāji uz veikalu un iepirkies.
Avots: psy.passion.ru
