Aptauja: Kāpēc Latvijā tik daudz cilvēku slīkst katru gadu? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Melita Sauka Vecumnieku novadā: “Par maz draudzējamies ar galvu. Daudzi baseini likvidēti, jo vajag pārdot humpalas… Ja tomēr cilvēkbērns baseinā iemācās peldēt, tad bieži vien netiek pa īstam iemācīts, ka peldēt slēgtā ūdensbaseinā ir viena lieta, bet jūrā, upē, ezerā vai dīķī – pavisam cita.
Valsts to zina, bet neko nedara, lai stāvokli mainītu. Protams, katram cilvēkam pašam ir jādomā ar savu galvu, taču valstij arī jādomā. Šāds gadījums. Ātrie steidzas – lido! – palīgā kādam slīkstošam puikam.
Paspēj, dabū pie dzīvības pēdējā minūtē. Bet “lidojot” taču paši apdraud sevi! Kāpēc tik daudz risku?”
Imants Līcis Jēkabpilī: “Daudziem pie vainas ne tik daudz peldēt neprasme, jāteic skarbi – daudz vairāk pašu stulbums. O, es taču protu, es zinu, ar mani nekas slikts nevar notikt. Tā briesmīgā izrādīšanās! Bet tur, kur ir pārgalvība, klāt arī nelaime.
Bojā iet jauni cilvēki. Spēka gados. No otras puses – bīstamība ir arī tad, kad baidās turēt galvu zem ūdens. Kad nav mācīts izkļūt no dzīvībai bīstamas situācijas saviem spēkiem un kad nav pieradināts vienmēr un visur novērtēt drošību.
Lieki neriskēt! Latvijā izceļamies ar divām lielām dumjībām – sitamies nost ar auto un tāpat nedomājot slīkstam nost ūdenī! Es pats visu mūžu peldu tikai tad, kad ir droši, un tikai tur, kur ir droši. Tā esmu apmācījis arī jau visus savus sešus mazmazbērnus.”
Kāpēc Latvijā tik daudz cilvēku slīkst katru gadu?
Mārtiņš Daģis Pļaviņu novadā: “Alkohols plus pārgalvība – manuprāt, tā ir nelaime. Un tas, ka valsts līmenī nav programmas, kas visu varētu sakārtot.
Plunčāties jau patīk visiem, bet zināšanas par drošību ūdenī – oi, ko nu ar tādiem sīkumiem ies sevi apgrūtināt!
Es Aiviekstes krastā saimniekoju jau septiņus gadus, paldies Dievam, nav dzirdēts, ka kāds Aiviekstē būtu noslīcis.”
