Olafs Zvejnieks: Kapitālā remonta otrā fāze 0
Ministru kabinets pēc “kapitālā remonta” finanšu jomas uzraudzībā ķēries pie nozīmīgām pārmaiņām valsts un pašvaldību iepirkumos, kuras arī nav grēks dēvēt par kapitālo remontu.
Ja runājam konkrēti, tad Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) līdz nākamā gada 15.janvārim izstrādāt detalizētu rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai un iesniegt to Ministru kabinetam apstiprināšanai.
Phe, jūs teiksiet, un kas tur īpašs? Īpašs ir tas, ka šis uzdevums balstās uz informatīvo ziņojumu par publisko iepirkumu sistēmas trūkumiem, kurā atklāti atzīta virkne trūkumu šajā sistēmā un sniegti priekšlikumi to labošanai. Nav jau tā, ka kāds no šiem trūkumiem būtu milzu novitāte, tomēr valsts augstākās pārvaldes līmenī par šo trūkumu labošanu nebija dzirdēts jau kādu laiku.
Atteikties no neadekvātu prasību izvirzīšanas
Tā, piemēram, informatīvais ziņojums atklāti atzīst, ka “bieži tiek konstatēti gadījumi, kad publiskā iepirkuma dokumentācijā prasības attiecībā uz pretendentu kvalifikāciju un iepriekšējo pieredzi, kā arī precei, pakalpojumam vai būvdarbiem izvirzītās prasības ir pārmērīgas un neadekvātas, to nepieciešamība nekādā veidā nav pamatota.
Šāda prasību izvirzīšana parasti mērķēta uz priekšrocību radīšanu kādai konkrētai precei vai kādam konkrētam pretendentam”. Tāpat tiek uzsvērts, ka iepirkumu komisiju locekļu atbildības līmenis par iepirkuma rezultātu ir pārāk zems. Vēl viena atziņa – tiek likti mākslīgi šķēršļi ārvalstu piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju ienākšanai Latvijas tirgū un dalībai publiskajos iepirkumos.
Turklāt vēl norādīts uz neefektīvo un sarežģīto nodarīto zaudējumu piedziņas procesu un Konkurences padomes nepietiekamajām pilnvarām.
Acīmredzot EM izstrādātajai priekšlikumu paketei būtu jālabo norādītie trūkumi.
Standartizēti iepirkumu dokumenti
Spriežot pēc ziņojumam pievienotajiem priekšlikumiem, runa varētu būt par vienotiem, standartizētiem iepirkumu dokumentiem un metodiskajiem materiāliem katras nozares ietvaros, lielu iepirkumu centralizēšanu, nevis to atstāšanu nozares ietvaros, ātrāku iepirkumu izziņošanu, lai veicinātu konkurenci, kā arī Konkurences padomes kapacitātes un pilnvaru nostiprināšanu.
Nopietnas pārmaiņas tiek gatavotas zaudējumu piedziņas jomā – tiek runāts par metodisko materiālu izstrādi zaudējumu aprēķināšanai un piedziņai, kā arī šādu prasību centralizēšanu “kompetentas valsts iestādes” rokās.
Vēl viena novitāte – publiska iepirkumu reģistra veidošana, lai katrs interesents varētu izsekot sākotnējai līguma cenai un faktiski samaksātajai cenai, sākotnējiem termiņiem un to pagarinājumiem, kā arī līguma laušanas iemesliem, ja tādi pastāv.
Vēl pie interesantām novitātēm varētu pieskaitīt ierosināto informācijas apmaiņas sistēmu starp pašvaldībām, kas ļautu apmainīties ar informāciju par iepirkumu pretendentiem, kopīgiem pašvaldību iepirkumiem un nozares ekspertu piesaisti iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā.
Piesardzīgs optimisms
Nav teikts, ka visas šīs idejas parādīsies gala dokumentā, jo pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, par kuriem vēl jādiskutē. Dažos no tiem jau ar neapbruņotu aci redzamas potenciālas problēmas, piemēram, nozares ekspertu piesaistē – šaurajā Latvijas tirgū būs grūti atrast ekspertus, kas nav saistīti ar konkrētiem uzņēmumiem, un pat to piesaiste no ārzemēm pilnībā nerisina problēmu.
Tomēr pati par sevi valdības apņēmība ieviest kārtību korupcijas pārmetumu visvairāk apņemtajā darbības jomā rada piesardzīgu optimismu.
