Foto: Anastasiia Malinich/Shutterstock

Karaliskie valrieksti – kā tie jāžāvē 0

Šogad valriekstkokam ir pilni zari ar riekstiem, ka tie pilnīgi liecas. Kā riekstus izžāvēt? DZIDRA MĀRUPES NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Stādaudzētavas Ozoli īpašnieks Indulis Branaburgs un Ārijas stādaudzētavas vadītājs Karolis Treijs ir vienisprātis – siltā vasara veicinājusi bagātīgu ražu, turklāt ziedēšanas laikā valriekstkokiem (Juglans regia) salnas nenoknieba ziedus, tie labi apputeksnējās. Šiem riekstkokiem no sēklas līdz ražai jāgaida 9–15 gadus, kad tie sasnieguši vismaz 3–4 m augstumu. Ja riekstkokiem dārzā nav izraudzīta piemērota vieta (aizvējota, saulaina), tie mēdz regulāri apsalt, minimāli ražot un tikai 40 gadu vecumā dot pirmo kārtīgo ražu tik ilgstoši karstā vasarā kā šī.

Indulis Branaburgs spriež, ka šoruden rieksti noteikti pagūs ienākties, to apvalks atsprāgs vaļā (valriekstiem augļu miza atlec, līdzīgi kā lobot mandarīnus) un augļi nokritīs zemē. Jāņem vērā, ka rieksti nenogatavojas vienlaikus, tie birst mēneša intervālā, sākot no septembra beigām. Gatavos riekstus nevajag ilgi turēt mitrā, garā zālē, labāk salasīt un nolikt sausā vietā vai arī uzreiz ēst. Latvijā audzētajiem riekstiem čaumalas ir tik plānas, ka tās var saspiest saujā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Slapjā un vēsā vasarā valriekstiem apvalks nesaplaisā, tāpēc tie jānorauj no koka un jānogatavina. Kamēr riekstus klāj sulīgais, zaļais apvalks, tos ir ļoti grūti notīrīt. Riekstus izber un patur siltā, sausā vietā un nogaida, līdz augļu miza kļūst melna, mīksta, gaļīga – tad to var viegli notīrīt ar gumijas cimdiem, nenosmērējot rokas. Lai rieksta kodols nedaudz sarautos un čaumala būtu viegli pāršķeļama, rieksti aptuveni līdz Ziemassvētkiem jāpažāvē istabas temperatūrā.

UZZIŅA

• Ik pēc 4–5 gadiem valrieksti cieš no pavasara salnām, kad gaisa temperatūra noslīd līdz pat –5…–7 grādiem. Tad riekstkokiem līdzīgi kā ozoliem apsalst lapas, tomēr tie ataug no jauna. Mazajiem kociņiem salnās var apsalt ne tikai lapas, bet arī dzinumi, tādēļ tie, tuvojoties salam, kārtīgi jāpiesedz.

• Mazie stādi bieži cieš bargās ziemās, kad gaisa temperatūra ilgāku laiku ir ap –30 grādu. Tāpēc tos vēlams piesegt, kamēr kociņi izaug ap metru gari. Pēc tam stādi jau ir pietiekami spēcīgi un vairs nav jāsedz.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.