Kariņa valdība kā pēdējā iespēja 0
Ja “Jaunās Vienotības” līdera Krišjāņa Kariņa veidotās valdības piecas labēji centriskās partijas ar vairāk nekā 60 deputātiem vēlēsies strādāt kā komanda, tad šī valdība varēs izdarīt lielas lietas, uzskata “JV” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
“Taču, ja kāda no partijām strādās tikai ar domu, ka šī ir pārejas perioda valdība, tad nekas nesanāks,”
piebilda “JV” pārstāvis. Partiju neformālajās konsultācijās pērnā gada nogalē politisko spēku pārstāvji esot atskārtuši, ka K. Kariņa valdība ir pēdējā iespēja, ja nevēlas ārkārtas Saeimas vēlēšanas.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien oficiāli uzticēja K. Kariņam jaunās vadības veidošanu, nenosakot laiku, līdz kuram tas būtu jāizdara. Taču prezidents vēlas, lai balsojums par jauno Ministru kabinetu notiktu janvārī. Tradicionāli ar Valsts prezidentu premjera kandidāts saskaņo pretendentus aizsardzības un ārlietu ministru posteņiem.
Ārlietu ministra kandidātam Edgaram Rinkēvičam (“JV”) un aizsardzības ministra kandidātam Artim Pabrikam (“AP”) jau ir pieredze šajos amatos. Iepriekš valdībā ir strādājuši astoņi aicinātie ministru kandidāti. Valdības deklarācijas sagatavošana notiks šo personu vadītajās darba grupās. Pēc pirmajām konsultācijām ar partijām K. Kariņš informēja, ka piektdien pirmajā partiju kopsēdē plānots apspriest deklarācijas melnrakstu.
Nākamajā nedēļā paredzēts vienoties par sadarbības līgumu.
Nacionālā apvienība joprojām nav zaudējusi cerības uz demogrāfijas lietu ministra amatu.
Taču K. Kariņš lika saprast – pie šā jautājuma nav plānots atgriezties, jo visas partijas ir piekritušas, ka jauni amati netiek veidoti. Tajā pašā laika visi politiskie spēki atzinuši, ka demogrāfija būs viens no svarīgiem valdības uzdevumiem. Par visiem partiju nominētajiem ministru kandidātiem K. Kariņam esot radies labs iespaids.
Kad pirmdien K. Kariņš tikās ar visu pārējo koalīciju veidojošo politisko spēku – Jaunās konservatīvās partijas (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par!” (“AP”) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, “Vienotības” birojā atkal bija tik daudz ļaužu kā senajos laikos, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis un Laimdota Straujuma. Atšķirība ir tikai tā, ka toreiz “Vienotība” bija pārstāvēta Saeimā ar vairāk nekā 20 un pat vairāk nekā 30 deputātiem. Taču tagad tā ir mazākā Saeimas frakcija ar astoņiem mandātiem.
“Šī ir absolūti neierasta situācija,” atzina “Vienotības” priekšsēdis Arvils Ašeradens. Taču pārējo politisko spēku savstarpējo pretrunu dēļ “JV” bija vienīgā, kuras premjera vadībā visi piekrita strādāt.
A. Ašeradens “Latvijas Avīzei” atklāja, ka Ziemassvētku brīvdienās neformālajās konsultācijās “JV” vadība pārējo partiju pārstāvjiem ir vaicājusi, vai tās ir gatavas strādāt bezpartejiska premjera vadībā, kā arī – vai tās ir noskaņotas iet uz ārkārtas vēlēšanām. Uz abiem jautājumiem visi esot atbildējuši noraidoši. Līdz ar to esot palikusi pēdējā iespēja visiem iesaistīties K. Kariņa veidotā valdībā.
“Tā bija motivācija, kāpēc mēs piekritām, lai neievilktu valsti vēl lielākās problēmās un sarežģījumos,” teica A. Ašeradens. Jāatgādina, ka toreiz K. Kariņš nebija gatavs vadīt valdību bez stabila vairākuma, bet tagad tāds ir nodrošināts. Visticamāk, “KPV LV” nostāju mainīja pārējo partiju paziņojums, ka tās aicinās Saeimu balsot arī par četru partiju veidotu Ministru kabinetu ar 50 balsīm. Tas nozīmē, ka šī valdība varētu nekrist arī tad, ja viens politiskais spēks no tās gribētu aiziet.
“Partijai tas ir milzīgs risks, jo no Krišjāņa Kariņa prasīs atbildību par pilnīgi visām jomām, par visiem solījumiem, ko partijas ir devušas.
Tie ir mērāmi miljardos, kuru mums nav. Taču mēs nevaram riskēt ar valsti. Ja mums līdz vasarai nebūs izveidota laba sadarbība ar starptautiskajām finanšu institūcijām, ja mums nav kārtības banku sektorā, tad mums ir milzīgi finansiāli un ekonomiski riski,” “LA” paskaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis. Bijusī premjere L. Straujuma ir pārliecināta, ka būs labi. Šos vārdus viņa “LA” atkārtoja vairākas reizes, teikto pamatojot ar “Vienotības” profesionālo cilvēku pieredzi, K. Kariņa prasmi atrast kompromisus un spēt vienot cilvēkus.
Ministru kandidāti
“Jaunā Vienotība”
Premjers – Krišjānis Kariņš
Ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs
Finanšu ministrs – Jānis Reirs
“KPV LV”
Ekonomikas ministrs – Didzis Šmits
Iekšlietu ministrs – Sandis Ģirģens
Labklājības ministre – Ieva Krapāne
Jaunā konservatīvā partija
Tieslietu ministrs, vicepremjers – Jānis Bordāns
Satiksmes ministrs – Tālis Linkaits
Izglītības un zinātnes ministre – Ilga Šuplinska
“Attīstībai/Par!”
Aizsardzības ministrs, vicepremjers – Artis Pabriks
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Juris Pūce
Veselības ministre – Ilze Viņķele
Nacionālā apvienība
Kultūras ministre – Dace Melbārde
Zemkopības ministrs – Kaspars Gerhards
No “Jaunā laika” uz “Vienotību” līdz “Jaunai Vienotībai”
“Jaunā Vienotība” ir partiju apvienība, kuru veido “Vienotība” un reģionālās partijas – “Tukuma pilsētai un novadam”, “Kuldīgas novadam”, Jēkabpils reģionālā partija un “Valmierai un Vidzemei”. Apvienībai ir sadarbības līgums ar Latgales partiju. “Jaunās Vienotības” priekšsēdis ir Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
“Jauno Vienotību” var uzskatīt par 2002. gada februārī dibinātās partijas “Jaunais laiks” pēcteci, kura vēlāk apvienojās ar “Pilsonisko savienību” un “Sabiedrība citai politikai”. Uz šo politisko spēku apvienības bāzes 2011. gada 6. augustā tika nodibināta partija “Vienotība”.
“Jaunais laiks” un “Vienotība” ir bijušas valdošās partijas sešas reizes. No 2002. gada 7. novembra līdz 2004. gada 9. martam strādāja Einara Repšes valdība. Valdis Dombrovskis ir vadījis trīs valdības laikā no 2009. gada 12. marta līdz 2014. gada 22. janvārim. Pēc tam amatā stājās viņa partijas biedre Laimdota Straujuma, kura līdz 2016. gada 11. februārim vadīja divas valdības.
