Premjers jaunos ārstus aicina “turēt gaišu skatu”. Saruna ar Krišjāni Kariņu 1
Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
“Mēs valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā, ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,” sacīja premjers.
Kariņš atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto. “Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta prioritāte,” viņš uzsvēra.
Premjers atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi 50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet “virziens ir”.
“Jāturpina meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],” teica Kariņš, piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.
Premjers atzina, ka izprot cilvēku attaisnotu vēlmi gribēt, lai viss ir labāk un ļoti ātri. Tāpat viņš piebilda, ka naudas nepietiek daudzās sfērās.
Kā vēstīts, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība solījusi rīkot plašas protesta akcijas, ja Saeimā netiks sadzirdētas tās prasības par lielāka finansējuma piešķiršanu nozarei, tā otrdien nolēma LVSADA padome.
Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, nemierā ar to, ka nākamā gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums iepriekš doto solījumu pildīšanai par mediķu algu celšanu, asociācija tuvāko nedēļu laikā rīkos protesta akciju.
Kāda tieši būs protesta akcija, Rācenis neatklāja, vien norādīja, ka tā arī nebūs iziešana ielās, “jo tu aizej, pabļauj, bet vai tam ir kāda jēga”.
Akcija būšot “abstraktāka” un aptvers visu Latviju, lielu daļu medicīnas iestāžu. Akciju rīkos kopā ar Latvijas Ārstu biedrību, pastāstīja Rācenis.
Jaunie ārsti cer, ka akcija dos rezultātus un Saeima tomēr atvēlēs lielāku finansējumu mediķu algām.
Aptuveni 20% medicīnas studentu neplāno stāties rezidentūrā Latvijā, secināts Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā.
Slimības profilakses un kontroles centra dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latviju pametuši vidēji 100 ārsti gadā, un Latvijas Jauno ārstu asociācija apgalvo, ka nav pamata domāt, ka turpmākajos gadus situācija mainīsies.
Asociācijā norāda, ka biežākie iemesli jauno ārstu aizbraukšanai esot neadekvāts atalgojums, mācību apstākļi un kvalitāte, rezidentūras potenciālā atmaksa un nereti arī ierobežotā darbība gan profesionāli, gan zinātnē.
Jaunie ārsti ir strādājošas personas vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kas strādā vidēji 240 stundas mēnesī vairākās darba vietās, uzsver Latvijas Jauno ārstu asociācijā. Tās pārstāvji apgalvo, ka jaunākā rezidenta mēneša likme par vienu pilnu slodzi Latvijā ir par 30%-55% mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā jaunākā rezidenta mēneša likme bruto esot 1345,67 eiro, Igaunijā – 2083,20 eiro, bet Latvijā – 950 eiro.
Jauno ārstu aizbraukšana rezidentūrā uz citām valstīm rada situāciju, ka pacienti, kuriem nepieciešama ārsta konsultācija, gaida garās rindās, jo trūkst speciālistu, uzskata asociācija.
Kariņš: Tiesas konfiscētajiem 29 miljoniem eiro pareizāk būtu meklēt vienreizēju ieguldījumu
Rīgas apgabaltiesas par noziedzīgi iegūtiem atzītie un konfiscētie 29 miljoni eiro ir vienreizējs naudas avots – šādos gadījumos vispareizāk ir meklēt vienreizēju ieguldījumu, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc premjera paustā, šādos gadījumos visbiežāk tas ir kāds infrastruktūras ieguldījums. Turklāt viņam esot saprotams, ka šī nauda ir jāizmanto 2019.gadā.
Vienlaikus Kariņš atzina, ka par naudas iespējamu izlietošanu vēl tikai tiks lemts. “Paļaušos uz Finanšu ministrijas ieteikumu un kopīgo politisko diskusiju,” sacīja premjers.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pagājušajā nedēļā ir atzinusi par noziedzīgi iegūtiem arestētus naudas līdzekļus 29 miljonu eiro apmērā, kas pašlaik atrodas nerezidenta kontos “Reģionālajā investīciju bankā”. Līdzekļus nolemts ieskaitīt valsts budžetā, tomēr Ukraina varētu pieprasīt Latvijai atdot šo naudu, jo tā saistīta ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām.
Ukrainas Ģenerālprokuratūras paziņojumā minēts, ka minētie līdzekļi tika arestēti 2015.gada sākumā saistībā ar Ukrainas Ģenerālprokuratūras lūgumu Latvijai sniegt tiesisko palīdzību. “Jautājums par noziedzīgas izcelsmes aktīvu atdošanu Ukrainai tiks risināts starpvaldību līmenī,” piebilsts paziņojumā.
FM informēja, ka tad, kad banka saņems tiesas lēmumu, tai būs jāpārskaita arestētā nauda Valsts kases kontā, kas atvērts ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas. Par to, kā izlietot 29 miljonus eiro, tiks lemts pēc to saņemšanas budžetā, uzsvēra ministrijā.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot daļu no šīs naudas novirzīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
