Gada cilvēki 2019. Jaunais ārsts Kārlis Rācenis, kuram seko tūkstoši 3
Kārlis Rācenis, jaunais ārsts internists, nefroloģijas rezidents, mikrobiologs, kurš patlaban raksta doktora disertāciju, turklāt ar vairākām svešvalodu zināšanām, būdams Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšgalā, bija galvenais virzošais spēks novembra sākumā rīkotajai protesta akcijai “Viena diena bez mediķa”.
Viņš varēja to nedarīt, jo, kā pats stāsta, raksta doktora disertāciju par baktēriju vīrusiem, kas ir daudz interesantāka un aizraujošāka tēma nekā politika. Taču Kārlis, nebūdams vienaldzīgs pret kopējām mediķu cunftes problēmām, aktīvi iesaistījās sabiedriskajos procesos.
Šī bija vērienīgākā akcija, kopš Latvija atguvusi neatkarību – tajā piedalījās vairāk nekā četri tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Toreiz Kārlis Rācenis sacīja, ka protesti jau vairs nav par to, ir vai nav ievērots Veselības aprūpes finansēšanas likums par 20% algu palielinājumu mediķiem 2020. gadā, bet gan pret lēmumu pieņēmēju autoritāro komunikācijas stilu. Pret kategorismu viņu rīcībā, ka, lūk, būs tikai tā, kā viņi gribēs.
Tas, ka pie Saeimas sanāca tik daudz tautas, lielā mērā ir jaunā ārsta Rāceņa nopelns, jo mediķi tic viņa spējai panākt rezultātu, tic, ka tas, ko saka Rācenis, nav tikai skaļa bļaustīšanās, ka veselības aprūpei ir jāpiešķir vairāk naudas, bet gan ar saturu piepildīts viedoklis, kurā politiķi ieklausās.
Ja politiķi sākotnēji rezidenta algu nevēlējās paaugstināt, tad, ņemot vērā mediķu spiedienu, tika pieņemts lēmums pie algas pielikt desmit procentus, bet vēl pēc laika, kad protesta vilnis turpinājās, politiķi izpildīja likumu vismaz pret rezidentiem, viņu algu paaugstinot par 20 procentiem.
Jaunās mediķu paaudzes seja Kārlis Rācenis uzskata, ka šo pretimnākšanu ir par maz, lai samierinātos un mestu plinti krūmos. Rācenis nav pret Saeimas atlaišanu, bet gan par politiķu audzināšanu.
Vai mediķu protesti turpināsies arī nākamgad?
K. Rācenis: Turpināsies. Janvārī lemsim, tieši ar kādām metodēm. Jauno ārstu asociācija par medicīnas sistēmas sakārtošanu ir cīnījusies jau iepriekš, vēl pirms visiem piketiem. Ar neatlaidīgu darbu divu gadu laikā esam panākuši, ka rezidentu atalgojums ir pieaudzis.
No 2020. gada rezidentiem, kuri strādās reģionu slimnīcās vai ģimenes ārstu praksē ārpus Rīgas, mēnešalga būs 1482 eiro pirms nodokļu nomaksas par vienas slodzes darbu. Jaunajiem ārstiem, kuri izvēlas strādāt un mācīties reģionos, atalgojums ir par 30 procentiem lielāks. Pašlaik tas ir 1235 eiro.
Savukārt rezidentiem, kuri strādā citās slimnīcās, alga tiks palielināta no pašreizējiem 950 eiro līdz 1140 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pirms pieciem gadiem, kad sāku mācīties rezidentūrā, mana alga uz rokas bija tikai 420 eiro.
Bija ticība, ka politiķi pildīs savu solījumu un turpinās algu palielināšanu, lai 2022. gadā veselības aprūpes sistēma jau būtu gandrīz sakārtota un mēs varētu daudz stingrāk pieprasīt kvalitātes rādītājus no jebkura medicīnas sistēmā strādājošā. Taču esam vīlušies.
Strādājot Veselības ministrijas darba grupā, ieguldīju ļoti lielu darbu cerībā, ka politiķi izpildīs likumā ierakstīto. Bet faktiski esmu daudz laika nometis zemē, jo augusta beigās valdība paziņoja, ka naudas ir tik, cik ir, un jums, mediķi, algu palielinājumam nesanāk. Tagad mums, ārstiem, esot jādomā, kur atrast naudu veselības aprūpei, bet mēs taču neliekam politiķiem noteikt pacientiem diagnozi.
Jums ne reizi vien ir piedāvāts desmitreiz atalgotāks darbs ārpus Latvijas. Vai nedomājat pieņemt kādu no šiem piedāvājumiem?
Esmu Latvijas patriots tāpat kā mana sieva, un esam nolēmuši nepamest Latviju. To varētu darīt tikai ļoti radikālā situācijā, ja, piemēram, mainītos pastāvošā iekārta.
