Karstais kartupelis – krievu valoda 8
Uzņēmēji vēlas, lai jaunajā vidējās izglītības standartā ir nozīmīga vieta arī krievu valodas apguvei, kā arī uzņēmējdarbības principu apguvei. Tas secināms pēc pagājušajā nedēļā notikušās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zināšanu ekonomikas padomes sēdes, kurā tika runāts par iecerētajām izmaiņām izglītības saturā.
Kā zināms, no 2020. gada septembra plānots sākt ieviest jauno izglītības saturu gan pamata, gan vidējās izglītības posmā. Jaunais pamatizglītības standarts jau apstiprināts valdībā, bet vidējās izglītības standarts vēl tiek saskaņots.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi un pārmaiņas ir nepieciešamas. Arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele teica, ka beidzot “izveidots piedāvājums, ko Latvijas sabiedrība gaidīja jau sen”.
Prasa “uzsvaru uz krievu valodu”
Tomēr I. Gudeli mulsinot tas, ka jaunajā izglītības saturā “nav uzsvars uz krievu valodu”.
“Viļā to kā tādu karstu kartupeli, bet, grozies kā gribi, tirgus pieprasījums ir tāds, ka šīs valodas zināšanas ir vajadzīgas. Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu,” sacīja I. Gudele.
A. Rostovskis piebalsoja: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, bet ar visu Austrumu tirgu.
Zane Oliņa, kura ir atbildīga par jaunā mācību satura ieviešanu, teica, ka skolas var piedāvāt augstākajā līmenī apgūt arī krievu valodu, tajā var kārtot arī eksāmenu, cita lieta, ka tā nevar būt kā obligātā svešvaloda: tās godā tikušas angļu, franču un vācu valoda. Pēc jaunā satura ieviešanas otro svešvalodu sāks apgūt jau no 4. klases (patlaban to mācās no 6. klases. – I. K.) .
Otrā svešvaloda var būt arī krievu valoda un tādējādi būs vairāk laika to kārtīgi apgūt. “Svarīgi, lai arī uzņēmēji runā par krievu valodas nepieciešamību. Citādi ir ļoti grūti motivēt bērnus to apgūt,” pauda Z. Oliņa.
Vai skolās nepieciešama krievu valodas mācīšana augstākajā līmenī?
Pētījuma vietā: uzņēmums
A. Rostovskis vaicāja, vai jaunais izglītības saturs veidots tā, lai veicinātu jauniešu izpratni par uzņēmējdarbību. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks atbildēja, ka sociālajās zinātnēs skolēni turpinās apgūt ekonomikas pamatus, taču svarīgākais ir tas, ka viena no prasmēm, kas caurvij visu izglītības saturu, ir uzņēmējspēja un kritiskā domāšana.
Z. Oliņa papildināja, ka skolās varētu vairāk veidoties mācību uzņēmumi, jo vairāk tiks mācīti ar tehnoloģijām un dizainu saistīti mācību priekšmeti. Tajos skolēni varētu mācīties ražot preces un pārdot tās, izmantojot sociālo zinātņu stundās gūtās zināšanas. Turklāt šobrīd vidusskolā ir obligāta prasība izstrādāt zinātniski pētniecisko darbu, bet nākotnē daļa skolēnu to varētu aizstāt ar cita veida projektu: viens no tiem varētu būt arī mācību uzņēmuma dibināšana.
Tā kā darba tirgū trūkst speciālistu ar zināšanām STEM (zinātnes, tehnoloģijas, matemātika) jomā, uzņēmējus arī interesēja, vai pēc jaunā satura ieviešanas skolēni vairāk tiks ieinteresēti šajā jomā.
G. Catlaks solīja, ka STEM joma tiks stiprināta: tajā būs jauni mācību priekšmeti, piemēram, robotika, ko skolas varēs piedāvāt kā specializēto kursu, turklāt šīs jomas mācību priekšmetus vairāk skolēnu nekā līdz šim varētu apgūt padziļināti.
Labāk sagatavos dzīvei
G. Catlaks arī pauda pārliecību, ka jaunais izglītības standarts veidots tā, lai skolēni labāk nekā līdz šim tiktu sagatavoti turpmākajai dzīvei. Salīdzinot ar līdzšinējo pieeju, lielāks uzsvars likts uz tehnoloģijām, inženierzinātnēm un citu mācību priekšmetu padziļinātu apguvi. Padziļināta apguve un specializācija jo sevišķi būtiska būs vidusskolā, kad līdzšinējo 18 līdz 20 mācību priekšmetu vietā 12. klasē tiks apgūti ne vairāk kā 10 mācību priekšmeti, taču daļā no tiem būs lielāks stundu skaits nekā līdz šim.
G. Catlaks norādīja: līdzšinējā izglītības sistēma ir arī iemesls tam, kāpēc Latvijas vidējās izglītības diplomu neatzīst, piemēram, Lielbritānijā. Tur pieprasa, lai vismaz daļu mācību priekšmetu vidusskolas absolvents būtu apguvis vismaz 300 stundas. Esošā sistēma neļauj sasniegt vairāk kā 210 stundas vienā mācību priekšmetā. Pēc izmaiņām padziļinātos kursus apgūs 315 mācību stundās. Izvēloties, kuros mācību priekšmetos specializēties, skolēniem jau būs laikus jāizvēlas sava nākamā studiju joma. Tas vairs nevarēs notikt pēc 12. klases absolvēšanas. Līdz ar to arī savu nākamo karjeru skolēni izraudzīsies apzinātāk un laikus.
Katrai skolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi, kā arī jānodrošina, ka vismaz trīs mācību priekšmetus skolā varēs apgūt padziļināti.
Vidējās izglītības posmā mācību priekšmetus varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Svarīgākie mācību priekšmeti – latviešu valoda, svešvaloda un matemātika – vispārējā vidējā izglītībā joprojām būs jāapgūst vismaz optimālajā līmenī un šajā līmenī būs obligāti jākārto arī centralizētie eksāmeni. Profesionālo skolu absolventi matemātiku varēs apgūt arī zemākajā – vispārīgajā līmenī – un attiecīgi zemākā līmenī kārtot eksāmenu. G. Catlaks atzina, ka sākotnēji bijusi doma ļaut arī vispārīgajās vidusskolās skolēniem matemātiku apgūt zemākajā līmenī. Taču pēc augstskolu protestiem no šī nodoma atteicās.
Runājot par problēmām, kas varētu traucēt īstenot iecerētās izmaiņas izglītībā, Z. Oliņa norādīja uz kvalificētu skolotāju trūkumu, jo sevišķi skolām varētu būt grūti atrast pedagogus, kas mācīs ar dizainu un tehnoloģijām saistītos mācību priekšmetus un programmēšanu.
Te varētu noderēt uzņēmēju palīdzība: viņi varētu ļaut saviem darbiniekiem strādāt vienu nedēļā skolā un mācīt, piemēram, dizainu un tehnoloģijas vai arī sadarboties ar skolotājiem, lai palīdzētu bērniem apgūt kādas specifiskas prasmes.
Vēl viens izaicinājums būs panākt, lai visiem skolēniem būtu vienlīdzīgas iespējas apgūt to, kas viņus interesē. Lai to nodrošinātu, iecerēts noteikt, ka valsts nozīmes attīstības centros būs jābūt iespējai skolēnam izvēlēties no visiem iespējamajiem izvēļu groziem, reģionālas nozīmes centros jau izvēļu grozu varēs būt mazāk. Katrā ziņā nedrīkstēs būt tā, ka visas pilsētas vai novada vidusskolas piedāvās vienādus izvēļu grozus.
