Kartupeļi, ķiploki un kāposti šogad labi 1
Neraugoties uz laikapstākļu kaprīzēm, jaunie zemnieki par ražu nesūkstās – Kristapa Rorbaha saimniecībā Smārdes pagastā ar šā gada ražu ir apmierināti. Kā “LA” stāsta Kitija Belova, lauka dārzeņiem bez papildu laistīšanas bija un vēl joprojām ir pietiekams mitrums, līdz ar to raža ir lielāka nekā pērn, kad karstuma dēļ lauka dārzeņi praktiski izkalta un iznīka.
Ķiploki un tomāti iet no rokas
Ķiploku raža šogad arī ir stipri labāka. Tāpat tomātu siltumnīcā viss ir kārtībā, bet raža būtu bijusi vēl lielāka, ja vien karstuma dēļ nebūtu sākuši birt nost augšējo ķekaru ziediņi. Savukārt āra dillēm jau mazām šogad izteikti veidojās ziediņi, tāpēc daļu diļļu nevarēja novākt.
“Pavasarī lauka dārzeņiem pietrūka mitruma, bet pēc tam jau kārtīgi salija, bieži vien pat 25 ml uz kvadrātmetru, tā ka viss kārtībā. Produkciju pārdodam Kauguru tirgū, kā arī vietējiem klientiem. Mums patīk savu preci pārdot tiešajam pircējam, aprunāties, uzzināt, ko pircēji vēlas un kas patīk,” stāsta jaunā saimniece. Viņa arī atzīst, ka šogad labi turoties cena tomātiem, bet ķiplokiem tā mazāka nekā pērn, jo parādījušies vairāk audzētāju un visiem šogad ir labas ražas.
Ar zemenēm neveicās
Tikmēr Alūksnes novada zemnieku saimniecības “Terešķi-9” saimnieks Edgars Brilts (attēlā) stāsta, ka šosezon audzējis zemenes, kā arī kāpostaugus. Pēc pagājušā gada rudens un ziemas licies, ka sagaidāma ļoti laba zemeņu raža, bet vasaras laikapstākļi veica savu korekciju. Agrajām zemeņu šķirnēm maija salnās nosala ziedpumpuri, bet jūnija karstums, par spīti laistīšanai, pamocīja atlikušos stādus, savukārt pēc tam ogas nogatavojās ļoti īsā laikā. Savukārt kāpostaugi būšot labi, lai gan vasaras sākuma sausums un karstums aizkavējis galviņkāpostu veidošanos.
“Brokoļi atšķirīgo laikapstākļu ietekmē nespēj izveidot pilnvērtīgu galviņu – izzied. Bet ziedkāpostiem šogad galviņas veidojas ļoti skaistas, tikai visas šķirnes nāk gatavas vienā brīdī, kas apgrūtina realizāciju. Pēdējo gadu tendence rāda, ka arvien vairāk jādomā, kā aizsargāt stādījumus no salnām, sausuma un karstuma. Tas viss sadārdzina produkciju, pretējā gadījumā tiek iegūtas zemas ražas. Produkciju pamatā realizējam vietējos tirdziņos,” stāsta Edgars.
Kartupeļu birums būs labs
Lubānas novada zemnieku saimniecības “Zariņi” saimnieks Intars Ābols audzē kartupeļus. Viņš stāsta, ka šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža būs pat par 10–15% lielāka.
“Lietavas vasarā gan nedaudz pabojāja kvalitāti, bet kopumā esmu apmierināts. Palīdzēja agrā iestādīšana pirms siltuma pavasarī. Izņēmums ir viens mālains lauks, kur kartupeļi tīri vizuāli nav tik labi. Nedaudz bažīgu dara uzglabāšana, jo laukus nemigloju, līdz ar to tagad dažam jaunam kartupelim parādās puvuma pēdas,” stāsta saimnieks.
Jautāts par ražas noietu, viņš atzīst, ka pārdot neesot problēmu. “Cenšos radīt pēc iespējas lielāku klientu loku. Ir tiešā pārdošana, ir klienti valsts iestādēs, un sadarbojos ar ēdināšanas uzņēmumu vasaras sezonā, kā arī ar viesu mājām. Kāda daļa nonāk arī vairumtirgotājam. Par cenu pašlaik gan ir grūti spriest. Paredzu, ka vēl varētu pazemināties, bet ne ļoti, jo jāpagaida sezonas beigas citās valstīs. Pašā sezonas sākumā kartupeļiem bija diezgan augsta iepirkuma cena, jo man piedāvātā minimālā cena bija 0,28 eiro/kg,” stāsta Intars.
Arī Varakļānu novada saimniecībā “Dzenīši” audzē kartupeļus, un šogad birums būšot tīri labs. Kā atzīst saimnieks Gundars Vīgulis, lielākoties audzē kartupeļu šķirnes “Nofy” un “Kuras”. “Mūsu saimniecībā šogad labāk izskatās “Nofy”, raža būs labāka nekā pērn un arī cietes procents būs virs 20%. Pavasara sausums uz kartupeļiem nav atstājis manāmu iespaidu, kā tas bija pērn, jo tad sausuma periods bija krietni ilgāks. Kartupeļu izstrādājumu cenām veikalā nebūtu būtiski jākāpj vai jākrītas,” prognozē jaunais zemnieks. Cietes kartupeļu ražai noiets jau garantēts, to “Dzenīši” realizēs SIA “Alojas Starkelsen”.
