Kas atšķirīgs vēlēšanās citur 0
Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija augstākā aktivitāte pēdējo 20 gadu laikā – 50,95%. Daudzās ES valstīs tā bija divkārt augstāka (piemēram, Dānijā 66%, Spānijā 64,32% un Vācijā 61,5%) nekā Latvijā. Kas vēlēšanu kampaņās šajās valstīs bija atšķirīgs?
NĪDERLANDĒ
Urna tramvajā. Hāgas iedzīvotāji varēja balsot HTM tramvajā. “Tramvaja birojs” kursēja 9. tramvaja maršrutā starp Vrederustu un Ševiningenu no plkst. 9 līdz 17. Tā kā vēlēšanām bija jābūt pieejamām, brauciens ar tramvaju bija bez maksas.
POLIJĀ
Tikai sievietēm. Plašā kampaņā “Demokrātija darbībā” mākslinieki un nevalstiskās organizācijas aicināja poļus balsot, īpaši uzrunājot sievietes: “Sieviešu liktenis, sieviešu balss. “Mēs atbalstām spēcīgu, vienotu Eiropu, kas atbalsta demokrātiju un cilvēktiesības, tostarp sieviešu un minoritāšu tiesības. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienību vadītu mūsu vārdā tie, kuriem ir svarīgi pienācīgi darba apstākļi,” teikts paziņojumā.
ITĀLIJĀ
Futbolistu prasības. Itālijas futbolisti pirms ES vēlēšanām izvirzīja savas prioritātes nākamajam Eiropas Parlamentam. Itālijas profesionālo futbolistu asociācija “Assocalciatori” bija veikusi aptauju, uz kuras balstoties tiek lūgta ES rīcība attiecībā uz sieviešu iekļaušanu futbolā, cīņu pret dopingu un vardarbīgu uzvedību sporta sacensību laikā.
VĀCIJĀ
Zila maize. Ar zildzeltenu maizes papīra iepakojumu Vācijas uzņēmums “Ambermedia” iespraucās savā 8000 maiznīcu tīklā visā valstī un pagājušonedēļ apgādāja ar papīra maisiņiem, kas rotāti ar Eiropas karogu un atgādinājumu par Eiropas vēlēšanu datumu. Svētdien – dienā, kad balsoja vācieši, – bija atvērtas arī maizes ceptuves.
FRANCIJĀ
Saprecina ar… Eiropu. “Kurš tev derēs nākamajiem 5 gadiem?” tāds viltīgs jautājums uz banera ar zilu fonu un dzeltenām zvaigznītēm bija redzams tiem, kas izmanto iepazīšanās lietotni “Tinder”. Kad vientuļnieks uzklikšķina uz šī banera, viņš tiek novirzīts uz EP vēlēšanu mājaslapu #thistimeimvoting.
RUMĀNIJĀ
Arests pēc vēlēšanām. Valdošā Sociāldemokrātiskā partija (PSD) vēlēšanās cieta sakāvi – kritums no 45,7% atbalsta 2016. gada parlamenta vēlēšanās uz 23,4% tagad. Rumāņi stāvēja tik garās rindās gan savā valstī, gan Rumānijas vēstniecībās Eiropā, ka visi gribētāji nepaspēja nobalsot. Tamdēļ valsts prezidents pieprasa ārlietu un iekšlietu ministru atkāpšanos. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām Rumānijas valdošās partijas vadītājs un tās valdības faktiskais vadītājs Liviu Dragnea tika apcietināts un aizvests uz Rahovas cietumu, lai izciestu trīsarpus gadu ilgu cietumsodu. Augstākā tiesa atzina par pamatotu 2018. gada spriedumu par amata ļaunprātīgu izmantošanu, sagādājot valsts aģentūrā viltus darba vietas divām sievietēm, kas faktiski strādāja viņa Sociāldemokrātiskās partijas labā. Opozīcija aicina valdību atkāpties. “LA” iepriekš rakstījusi arī par citiem Dragnea grēkiem: pretkorupcijas likuma apturēšanu, pretkorupcijas biroja vadītājas atlaišanu, vēlēšanu rezultātu viltošanu, ERAF līdzekļu izkrāpšanu 21 miljona eiro apmērā ceļu remontam, viltojot dokumentus.
DĀNIJĀ
Klimata vēlēšanas. Ar saukli “padarīsim vēlēšanas par klimata vēlēšanām” tūkstošiem zaļi domājošo vēlētāju izgāja Kopenhāgenas ielās sestdien – dienu pirms EP vēlēšanām. Arī slavenā zviedru skolniece Grēta Tunberga piedalījās un uzrunāja demonstrantus. Klimata pārmaiņu novēršana dāņiem ir vissvarīgākā problēma, atzīst 68% “Eurobarometer” aptaujāto. Kaut gan zaļās partijas ir vairojušas savu pārstāvniecību Eiroparlamentā, tomēr vides aizstāvju Alternatīvajai partijai nesekmējās – tā guva vien 3,1% vēlētāju atbalstu.
BULGĀRIJĀ
Atklātā vēstule. 525 profesori, skolotāji, zinātnieki, mākslinieki un žurnālisti izplatīja atklāto vēstuli, kurā aicināja pilsoņus būt aktīviem, informētiem un balsot par kandidātiem, kuri atbalsta Eiropas vērtības.
