Kas gudrāki – suņi vai kaķi? 0
Lai gan mājdzīvnieku īpašniekiem, iespējams, ir daudz uzjautrinošu argumentu tam, ka suņi ir gudrāki, nekā kaķi vai otrādi, nav nemaz tik neapstrīdamu pierādījumu, kas pamatotu šos apgalvojumus. Aizvien notiek dažādi zinātniski meklējumi. Taču kādus secinājumus no jau izpētītā izdarīt var gan.
Kaķu smadzenes veido apmēram 0,9 % no viņu ķermeņa masas, savukārt suņu smadzenes veido 1,2 % no viņu ķermeņa masas. Taču ir zinātnieki, kas apgalvo, ka smadzeņu lielums nav intelekta atslēga.
Saskaņā ar 2017. gadā veiktu pētījumu, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Neuroanatomy”, raugoties tīri anatomiski, suņi skaitās saprātīgāki nekā kaķi. Tajā Vanderbiltas universitātes pētnieki izzināja dažādu plēsēju smadzenes un atklāja, ka suņu smadzenēs, ir augstāks funkcionēšanas līmenis.
Ko tas nozīmē? Smadzeņu garozā – smadzeņu daļā, kas atbildīga par informācijas apstrādi, problēmu risināšanu un uztveri, suņiem ir aptuveni 530 miljoni neironu, bet kaķiem – 250 miljoni.
Ir daudz dažādi pētījumi, kas atklāj, cik saprātīgi ir suņi. Piemēram, viņi spēj sadalīt atšķirīgus objektus pa kategorijām utt. Salīdzinoši maz ir kaķu izziņas pētījumu, kas, visticamāk, izskaidrojams ar to, ka kaķi ir ļoti sarežģīti dzīvnieki, kas grūti pakļaujas pētniecībai.
Savulaik pētnieki centās noteikt, vai kaķi spēj atšķirt priekšmetu daudzumu. Iepriekš to pašu noskaidroja, pētot zivis. “Es varu jums apstiprināt, ka ar zivīm ir daudz vieglāk strādāt nekā ar kaķiem,” pēc pūliņiem izzināt kaķa spējas, sacīja psihologs Kristians Agrillo.
Pētījumā noskaidrojās, ka kaķus var apmācīt atšķirt daudzumu, taču tiem nav šādas spējas pēc būtības, kā tas mēdz būt citiem dzīvniekiem.
Citā pētījumā (pēc lielām grūtībām) atklājās, kaķi spēj sekot norādošiem žestiem līdzīgi kā suņi. Tāpat pierādīts, ka kaķi un suņi var atrisināt vienkāršus uzdevumus, lai atrastu ēdienu, taču, ja tos neizdodas atšķetināt, suņi meklē palīdzību pie cilvēka, kamēr kaķi turpina centienus.
Tas gan automātiski nenorāda uz to, ka suņi ir gudrāki. Tie vienkārši ir būtiski ilgāk bijuši saskarsmē ar cilvēku (tika pieradināti 20 000 gadus agrāk, nekā kaķi), kas varētu būt par iemeslu labākām sociālajām prasmēm.
Pētnieki uzsvēruši, ka suņiem ir bioloģiska kapacitāte paveikt daudz sarežģītākas lietas nekā kaķiem.
Citā – 2010. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, Oksfordas universitātes pētnieki aprakstīja smadzeņu augšanu vairāk nekā 500 zīdītāju sugām.
Viņu secinājums bija, ka pastāv saikne starp sugas sabiedriskumu un smadzeņu lielumu attiecībā pret ķermeņa izmēru. Suņi ir daudz sabiedriskāki radījumi nekā kaķi, un tāpēc viņu smadzenes laika gaitā ir augušas daudz vairāk nekā kaķu smadzenes, tika secināts pētījumā.
Kāds pētnieks (Braiens Harē) gan sacījis, ka suņu un kaķu intelekta salīdzināšana ir tas pats, kas censties pierādīt, ka āmurs ir labāks rīks nekā skrūvgriezis. Katrs rīks ir paredzēts konkrētam darbam, tāpēc viss atkarīgs no problēmas, kuru cenšamies atrisināt.
Galu galā suņi un kaķi ir gudri dažādos veidos. Kamēr suņus ir vieglāk apmācīt, kaķi dabiski ir neatkarīgāki un intuitīvāki. Inteliģence ir spektrs, un gan suņi, gan kaķi savā veidā ir izcili.
Avoti: Msn.com un LiveScience
