Optometriste Māra Kaparkalēja
Optometriste Māra Kaparkalēja
Publicitātes attēls

Kas jāzina par bērna redzes veselību? Optometristes ieteikumi 0

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā.
Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi. Vecākiem nav pašiem jāspēj konstatēt, ka viņu bērnam ir redzes problēmas, te lieti var noderēt speciālistu padoms.

Kādi ir visbiežāk uzdotie jautājumi par bērnu redzes veselību un korekciju, ko vajadzētu zināt visiem bērnu vecākiem, atklāj “OptiO optikas” galvenā optometriste Māra Kaparkalēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā zināt, vai manam bērnam ir redzes problēmas? Vai tās ir nopietnas?

Lai saprastu, vai bērnam ir redzes problēmas, visbiežāk to nevar noskaidrot pajautājot, jo viņš redz tā, kā viņš redz un nemaz nezina, ka var būt savādāk. Ja redzes problēmas ir iedzimtas, bērna uzvedībā par tām nekas var arī neliecināt, jo bērns spēj adaptēties tādai dzīvei, kādu uztver ar savu redzi.

Šādos gadījumos redzes problēmas var konstatēt tikai acu ārsta apmeklējuma laikā. Tāpēc, jāatceras, ka apmeklēt redzes speciālistu vajadzētu regulāri pat, ja šķiet, ka nekādu redzes problēmu bērniem nav. Jāpiebilst, ka obligātās redzes pārbaudes bērniem ir sasniedzot viena, trīs un sešu gadu vecumu.

Vecākiem varu ieteikt ikdienā pavērot bērna nodarbes: kā viņš rotaļājas; kāds ir attālums kādā bērns spēlējas ar mantām; kādas mantas izvēlas – sīkas vai dod priekšroku liela izmēra rotaļlietām, jo tas arī, atsevišķos gadījumos, var norādīt uz redzes problēmām.

Der novērot arī to, kā mazais pavada laiku pie televizora – vai ierastā ikdienas multfilma tiek vērota no attāluma, sēžot dīvānā, vai tomēr tiek atrasts mīkstāks spilvens un bērns iekārtojas tuvāk televizoram.

Jāatzīst, ka televizora skatīšanās tuvumā ne vienmēr nozīmē, ka ir redzes problēmas. Tas var nozīmēt arī to, ka bērns vēlas būt tuvāk saviem iemīļotajiem varoņiem, lai vairāk izjustu multfilmu. Tomēr izvērtēšanu, kāpēc bērns to dara, būtu prātīgāk atstāt redzes speciālistu ziņā.

Reklāma
Reklāma

Uzsākot skolas gaitas, svarīgi pavērot kādā attālumā bērns pilda mājasdarbus – raksta un lasa. Ja bērnam ir tendence liekties tuvu grāmatām, kā arī novērojama acu samiegšana (cenšoties kaut ko saskatīt), acu berzēšana vai pat apsārtums – tas var norādīt uz redzes veselības problēmām (piemēram, sausās acs sindromu), un būtu labi vērsties pie redzes speciālista.

To, cik nopietnas ir problēmas, un kā uz tām atbilstoši reaģēt, spēs pateikt optometrists. Jāņem vērā, ka redzes pārbaudi bērnam nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku – jo ātrāk problēmas tiks konstatētas, jo ātrāk varēs rast atbildi uz jautājumu: “Kā rīkoties tālāk?”

Kā bērnam mazināt nepatiku un bailes no redzes pārbaudes?

Nozarē strādājot jau sešus gadus esmu novērojusi, ka lielai daļai bērnu ir bail no ārstu un speciālistu apmeklējumiem kopumā. Tas attiecas gan uz pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem. Lai mazinātu satraukumu par redzes pārbaudi, īpaši jau ejot uz pirmreizējo vizīti, būtiski, kā vecāki veiks sagatavošanās darbus ārsta apmeklējumam. Bērna bailes ir tikai loģiskas, īpaši, ja iepriekš nekas līdzīgs nav pieredzēts.

Tāpēc svarīgi, lai vizītes un pārbaužu laikā speciālists un vecāki stāstītu bērnam par to, kas tiks darīts viņam saprotamā valodā. Tāpat svarīgi, lai jau pirms gaidāmās vizītes vecāki izstāstītu, kas tās laikā tiks darīts, proti, ka tiks parādīti dažādi attēli, lūgs atbildēt uz vairākiem jautājumiem un tamlīdzīgi.

Tāpat, pirms gaidāmās redzes pārbaudes mājās, kopā ar bērnu, var izspēlēt dažādas simulācijas – pārbaudot redzi kādai rotaļlietai, skaidrojot bērnam, kas viņu sagaida redzes pārbaudē.

Kā bērnam iemācīt, ka speciālista nozīmētās brilles ir jānēsā?

Bērna briļļu nēsāšanas paradumi sākas brīdī, kad tiek izvēlēts briļļu ietvars. Tāpēc ļoti iesaku vecākiem ļaut bērnam iesaistīties ietvara izvēles procesā.

Ja vecākiem labāk patīk neitrālas krāsas, neuzkrītošs ietvars, bet bērnam patīk spilgtas krāsas ietvari, būtu jāpiekāpjas bērna izvēlei. Lai bērns nevairītos brilles nēsāt, viņam tajās būtu jāredz labi un jājūtas komfortabli.

Vecākiem, lai papildus motivētu savu atvasi, vajadzētu regulāri izteikt bērnam komplimentu par to, ka brilles viņam labi izskatās un ka viņš ir malacis, jo tās nēsā! Ir taču lieliski redzēt labi, vai ne?

Kā bērnam iemācīt pareizi rūpēties par savām brillēm?

Attieksmi pret brillēm bērns mācās no saviem līdzcilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām. Katram no mums ir kaut vienas brilles, nav svarīgi – saulesbrilles vai optiskās brilles. Kā pret tām attiecamies mēs paši? Bērns skatās un mācās!

Tāpēc svarīgi arī mums izvērtēt savus briļļu lietošanas un glabāšanas paradumus, lai brilles, kamēr tās nenēsājam, atrastos tām paredzētā futlārī, tiktu notīrītas ar piemērotu salveti nevis džempera piedurknē.

Briļļu nēsāšanu ikdienā bērnam var padarīt aizraujošāku ar dažādu aksesuāru iegādi. Spilgti un interesanti briļļu futlāri un salvetes, var nodrošināt, ka bērnam par brillēm labi rūpēties būs interesanti. Pēc pirmo briļļu iegādes, būtiski, lai sākumposmā vecāki visas minētās darbības izdara kopā ar bērnu, paskaidrojot kāpēc tas nepieciešams.

“Mans bērns ir ļoti aktīvs”! Vai kontaktlēcas bērnam nav risinājums?

Arī bērniem ir iespēja izmantot kontaktlēcas, tomēr es aicinātu izvērtēt visus aspektus.

Pirmkārt, vecākiem jāizvērtē, cik viņi paši ir gatavi veltīt laiku, lai iemācītu bērnu pareizi tās lietot un kopt, kā arī sekot līdzi, lai lēcas tiktu izņemtas laukā, piemēram nakts laikā, un savlaicīgi nomainītas.

Otrkārt, cik ieinteresēts ir bērns pats. Visbeidzot, jāsaprot, vai kontaktlēcas būtu ikdienas nēsāšanai, vai arī tikai atsevišķiem gadījumiem, piemēram, sporta nodarbībām. Jaunākais kontaktlēcu nēsātājs manā praksē bijis 10 gadus vecs. Viss ir iespējams, tomēr situācijas ir dažādas un katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi.