Kas Krievijai atkal aiz ādas? Arktikā manīta nebijusi “ēnu flotes” rosīšanās 0
Krievija arvien vairāk izmanto Ziemeļu jūras ceļu, lai nogādātu naftu un gāzi Āzijas pircējiem. Šajā maršrutā palielinās arī sankcionētu tankkuģu tā dēvētās “ēnu flotes” klātbūtne, radot gan papildu bažas par sankciju apiešanu, gan par iespējamiem vides riskiem Arktikā.
Par to, atsaucoties uz Norvēģijas vides organizācijas Bellona datiem, raksta Lielbritānijas laikraksts “The Telegraph”.
Pirmajos divos šā gada navigācijas sezonas mēnešos Bellona Ziemeļu jūras ceļā identificējusi 50 “ēnu flotes” naftas tankkuģus un 18 sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG pārvadātājus. Salīdzinājumam – visā 2025. gadā šajā maršrutā tika konstatēti 38 naftas tankkuģi un 13 gāzes pārvadātāji.
Bellona norāda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas no identificētajiem naftas tankkuģiem atrodas sankciju režīmā.
Vienlaikus daļai šo kuģu ir ierobežotas iespējas droši pārvietoties ledus apstākļos. Vismaz 26 tankkuģiem ir Ice3 vai zemāka ledus klase, bet dažiem tās vispār nav. Vēl 33 kuģi ir vismaz 15 gadus veci. Tas palielina bažas par kuģošanas drošību Arktikā, kur navigācijas apstākļi var būt sarežģīti un kuģu avārijas var radīt nopietnas sekas videi.
Nafta un gāze tiek vesta uz Āziju
Ziemeļu jūras ceļš kļūst arvien nozīmīgāks Krievijas energoresursu eksportam uz Āzijas tirgiem.
Saskaņā ar Bellona apkopoto informāciju vismaz 14 naftas tankkuģi devušies Ķīnas vai citu Āzijas valstu virzienā. Savukārt 11 LNG pārvadātāji nogādājuši Krievijas Arktikas reģionā iegūto gāzi Ķīnas pircējiem.
Tādējādi Krievija turpina izmantot Arktikas jūras ceļu energoresursu eksportam arī laikā, kad pret Krievijas enerģētikas nozari ir noteiktas plašas starptautiskās sankcijas.
Ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta ir viens no Krievijas valsts budžeta ieņēmumu avotiem. Krievija šos valsts līdzekļus izmanto arī kara pret Ukrainu finansēšanai.
Kuģošanu nodrošina arī Krievijas ledlauži
Ziemeļu jūras ceļa izmantošana lielā mērā ir atkarīga no ledus apstākļiem. Parastiem kuģiem maršruts galvenokārt ir pieejams no jūlija līdz novembra vidum, turklāt sarežģītākos posmos tiem nepieciešams ledlaužu atbalsts.
“The Telegraph” norāda, ka pieaugošā satiksme Arktikā nav saistīta tikai ar klimata pārmaiņām. Nozīmīga loma ir arī Krievijas atomledlaužu flotes attīstībai, kas ļauj nodrošināt kuģošanu sarežģītākos ledus apstākļos.
Tomēr kuģiem, kuriem nav atbilstošas ledus klases, iespējas droši pārvietoties šādos apstākļos ir ierobežotas.
Arvien mazāk informācijas par incidentiem
Bažas pastiprina arī tas, ka Ziemeļu jūras ceļa administrācija kopš pagājušā gada vairs nepublicē informāciju par incidentiem šajā maršrutā.
Tas apgrūtina neatkarīgu novērtējumu par to, cik bieži notiek avārijas, tehniskas problēmas un citi ar kuģošanu saistīti incidenti.
Arktikas vide ir īpaši jutīga pret naftas noplūdēm un citiem piesārņojuma veidiem. Tāpēc novecojušu tankkuģu izmantošana sarežģītos ledus apstākļos rada papildu bažas par iespējamām sekām.
Aicina pastiprināt kuģu kontroli
“The Telegraph” publikācijā apskatīts arī jautājums par to, kā Rietumvalstis varētu pastiprināt kontroli pār kuģiem, kas izmanto Ziemeļu jūras ceļu.
Starp iespējamiem pasākumiem minēta aktīvāka satelītu datu izmantošana, patrulēšana no gaisa un stingrāka ostu kontrole. Tiek apspriesta arī ciešāka sabiedroto sadarbība, tostarp Eiropas valstu kopīgo spēku un NATO Arktikas misijas “Arctic Sentry” ietvaros.
Tikmēr Krievija turpina attīstīt Ziemeļu jūras ceļu kā alternatīvu energoresursu eksporta maršrutu uz Āziju.
Nesen viens no Krievijas naftas tankkuģiem, kas pa Ziemeļu Ledus okeānu devās Āzijas virzienā, cieta nopietnus korpusa bojājumus. Šis incidents vēlreiz aktualizēja jautājumus par kuģošanas drošību Arktikā un to kuģu tehnisko stāvokli, kuri tiek izmantoti šajā maršrutā.
